“Es domāju, ka pilnigi normāli ir nepieņemt un nenodot tālāk” – soctīklotāji par kādu Latvijā izplatītu dāvanu, kas daudziem šķiet nepieņemama 0
Sociālajā tīklā “Thread” kāds lietotājs dalījās pārdomās, kas izraisīja plašu diskusiju par robežām, dāvināšanu un cieņu pret sevi. Diskusijas autors aprakstīja situāciju, kurā, neskatoties uz pateicībā pasniegtu dāvanu, izvēlējās to nepieņemt:
“Parasti cienu katru dāvanu. Mani vairāk saista nevis pati dāvana, bet dāvinātāja vēlme ar to iepriecināt. Taču šoreiz kā pateicību saņēmu alkohola pudeli. Un sapratu – es to nevēlos pieņemt. Es cienu vēlmi pateikties, bet arī savu izvēli – šo dāvanu nepieņemt, ne nodot tālāk. Vai, nepieņemot dāvanu, mēs aizskaram tās dāvinātāju? Šodien atgādinu sev – patiesa cieņa nav vienmēr ‘pieņemšana par katru cenu’. Dažkārt tā ir patiesas robežas, kuras sargā manu iekšējo mieru.”
Raksta autors uzsver, ka neuzskata dāvinātāja žestu par sliktu vai nevietā izdarītu, dāvana bija pasniegta no sirds. Taču arī viņa atbilde bija no sirds. Un šie, iespējams, ir tie brīži, kuros mēs iemācāmies cienīt sevi tikpat ļoti, cik cienām otru.
Diskusija uzliesmo komentāros: “Augstprātība vai veselīgas robežas?”
Thread komentāru sadaļā viedokļi dalījās. Daži komentētāji bija kritiski:
Kāds komentētājs uzskata, ka šāds žests – nepieņemt dāvanu ir ļoti nepieklājīgs. Un izlasot ierakstu spriež, ka arī pats diskusijas autors to ļoti labi saprot, savādāk te nejautātos.
“Pašnostiprinājāties no augstākas pozīcijas uz leju – vai nu augstprātība vai agresija, ja ņem vērā, ka ar dāvanu varējāt simts lietas izdarīt,” piebilst komentāra autors.
Savukārt citi aizstāvēja atteikuma izvēli kā cieņpilnu un personiski pamatotu:
Kāds vīrietis raksta: “Es domāju, ka pilnigi normāli ir nepieņemt un nenodot tālāk alkoholu. Es ari nepieņemtu un ja man kāds dāvinātu alkohola pudeli es vispār to uzskatitu par rupju necieņas zestu. Bet mani draugi zin, ka jau kopš dzimšanas nelietoju. Nav vairs padomju laiki un 90tie, kad alkohols bija valūta.Šajā gadijumā pareizi dariji un nevajag satraukties par dāvinātāja jūtām, ja dāvinātājs būtu domājis par Tevi, alkohola vietā iedotu kaut vai naudu, lai vari sev sarupet to kas pašam patik.”
“Ja cilvēks dāvina alkoholu, viņš, iespējams, dāvina to, ko pats saprot kā “svētku simbolu”. Bet tas nav universāls žests,” uzskata kāds “Thread lietotājs.”
Kāds komentētājs dalījās ar savu pieeju:
“Es neēdu šokolādi. Man tā ir dāvināta simtiem reižu, vienmēr pieņemu, bet pēc tam atdodu tiem kam garšo, ja piedāvā es atsakos, ja dāvina pieņemu. ”
Kāpēc alkohols tiek dāvināts?
Interesants diskusijas pavediens aizveda pie jautājuma – kāpēc vispār cilvēki izvēlas dāvināt alkoholu?
Kāds komentētājs skaidro: “Manuprāt, tas tīri instinktīvi asociējas ar svinībām, svētkiem. Kāzās paceļ šampanieša glāzes, svinot. Dzimšanas dienu tosti ir vispār kaut kas neaprakstāmi skaists. Tev dāvina to “zīmogu”, kas ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Nodoms ir labs.
Es arī nelietoju. Bet tāpēc neizjūtu nekādu riebumu pret šo. Un nevajag uz mani bļaut par alkoholiķiem, tiem nav mēra. To es zinu. Es runāju par normāliem cilvēkiem. Kas prot svinēt.”
Reizēm mēs vienkārši nezinām, ko dāvināt, un reizēm – kā pieklājīgi atteikt. Bet cieņa paliek abās pusēs, ja rīkojamies no sirds.
