“Gribu pārtraukt ciešanas!” Izpildīta eitanāzija Noelijai, kuru grupveidā izvaroja imigranti no Ziemeļāfrikas 0
Vakar mūžībā devās spāniete Noelija Kastiljo Ramosa, kuru grupveidā izvaroja migranti no Ziemeļāfrikas. Viņa pēc tam centās izdarīt pašnāvību, izlecot no 5. stāva, bet izdzīvoja. Kritiena rezultātā viņa tika paralizēta no jostasvietas uz leju, un visu atlikušo mūžu cīnījās ar hroniskām sāpēm un depresiju, vēsta ārzemju mediji.
Noelija, kura dzīvoja Barselonā, ceturtdienas vakarā mira aprūpes iestādē, kur viņai tika veikta eitanāzija. Līdz pat pēdējam brīdim viņa paralēli tiesājās sarežģītā tiesvedībā ar savu tēvu, kurš centās apturēt šo procesu. Tomēr gan Spānijas tiesas, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa nostājās viņas pusē.
Savā vienīgajā intervijā Spānijas televīzijas raidījumam “Y Ahora Sonsoles” Noelija atklāti runāja par savu lēmumu: “Es gribu mierīgi aiziet un pārtraukt ciešanas – viss.”
Viņa uzsvēra, ka jau no paša sākuma bijusi pārliecināta par savu izvēli, lai gan ģimene to neatbalstīja. “Neviens no maniem tuviniekiem nav par eitanāziju. Bet ko darīt ar visām sāpēm, ko esmu piedzīvojusi?” viņa jautāja. “Laime tēvam, mātei vai māsai nevar būt svarīgāka par meitas dzīvi.”
Noelija atzina, ka vientulības sajūta un iekšējs smagums viņu pavadījis jau ilgi pirms lēmuma pieņemšanas. Dzīve ar pastāvīgām sāpēm un miega traucējumiem tikai pastiprināja šo stāvokli.
Viņas tēvs bija klāt arī pašnāvības mēģinājuma brīdī 2022. gadā.
Vēlāk Noelija par viņu izteicās skarbi: “Viņš redzēja, kā es krītu, un neko nevarēja izdarīt. Bet pēc visa, ko viņš darījis, man viņa vairs nav žēl. Viņš nav respektējis manu lēmumu un nekad to nedarīs.”
Spānijā eitanāzija tika legalizēta 2021. gadā cilvēkiem ar neārstējamām vai smagi invalidizējošām slimībām. Lai saņemtu atļauju, pacientiem jāiziet stingra procedūra – jāiesniedz vairāki rakstiski pieprasījumi un jāsaņem neatkarīgu mediķu un ekspertu komisijas apstiprinājums.
Noelijas gadījumā atļauja tika piešķirta jau 2024. gada jūlijā, taču procedūra tika aizkavēta ilgstošas tiesvedības dēļ. Tēvs, ar konservatīvās organizācijas “Kristīgie juristi” atbalstu, centās pierādīt, ka meitas psihiskais stāvoklis ietekmē viņas spēju pieņemt šādu lēmumu. Tomēr visas tiesu instances šo argumentu noraidīja.
Beigu beigās, pēc visiem juridiskajiem šķēršļiem, Noelija savu izvēli īstenoja. Pirms nāves viņa sacīja: “Es beidzot to esmu izdarījusi… Ceru, ka beidzot varēšu atpūsties.”
Viņas lūgums par eitanāziju kļuva par nozīmīgu precedentu Spānijā un būtiski ietekmēja Eitanāzijas regulēšanas likuma (LORE) piemērošanu valstī.
25 gadu vecumā viņa bija viena no jaunākajām personām, kurai tika piešķirtas tiesības uz asistētu nāvi, pierādot hroniskas un neatgriezeniskas sāpes. Viņas lieta guva plašu sabiedrības uzmanību divus gadus ilgušās tiesvedības dēļ, kurā Katalonijas Augstajai tiesai (TSJC) nācās iejaukties, lai apstiprinātu viņas tiesības, neraugoties uz viņas tēva un organizācijas “Kristīgie juristi” iesniegtajām apelācijām, kurās tika apšaubīta viņas rīcībspēja. Protams, ka ar sociālajos tīklos cilvēki ir dalījušies savās pārdomās.
