Imigranti “ņem priekšā” latviešu sievietes! Rīdzinieks informē par kādu satraucošu tendenci
0
Nesenās ziņas par 12 gadus veco meiteni, kurai slimnīcā atklāja grūtniecību, pāršalca visu Latviju. Sašutums šādos gadījumos ir milzīgs. Šķiet, ka pat vēl trakāk ir, ja dzimumnoziegumu pastrādā persona no kādas citas valsts. Mūsu lasītājs šī sakarā ir dalījies ar ziņu, ka, pēc viņam pieejamās informācijas, Latvijā pieaugot imigrantu skaits, kas notiesāti par grupveida seksuālajiem noziegumiem pret Latvijas iedzīvotājām.
“No uzticamiem avotiem tiesībsargājošo iestāžu vidē esmu saņēmis informāciju, ka Latvijas cietumu sistēmā ir vērojama tendence – pieaug imigrantu skaits, kas notiesāti par grupveida seksuālajiem noziegumiem pret Latvijas iedzīvotājām. Ņemot vērā līdzīgu problēmu pieredzi citās Eiropas valstīs (piemēram, Rotherham skandālu Lielbritānijā), uzskatu, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, vai šāda tendence pastāv arī Latvijā,” mums raksta Edgars.
Edgaram taisnība – tēma patiesi ir interesanta un sabiedrībai nozīmīga. Lai noskaidrotu, vai šāda tendence Latvijā patiešām pastāv, jautāju Ieslodzījumu vietu pārvaldei (turpmāk tekstā – Pārvalde).
Notiesā par dažādiem noziegumiem
Pārvaldes pārstāve informē, ka 2025. gadā Latvijā tika notiesātas 2735 personas:
– Latvijas Republikas pilsoņi – 2182
– Latvijas Republikas nepilsoņi – 468
– Ārzemnieki – 85 (t.sk 23 ES valstspiederīgie).
Vecāki dati pieejami Oficiālajā statistikas portālā. Pēc datiem izriet, ka, piemēram, 2024. gadā tika notiesātas 2504 personas. Starp tiem:
– Latvijas Republikas pilsoņi – 2004
– Latvijas Republikas nepilsoņi – 457
– Ārzemnieki – 27 (t.sk 16 ES valstpiederīgie).
Savukārt 2023. gadā tika notiesātas 2497 personas. To skaitā:
– Latvijas Republikas pilsoņi – 1940
– Latvijas Republikas nepilsoņi – 517
– Ārzemnieki – 40 (t.sk 14 ES valstpiederīgie).
Zināšanai – Latvijas Republikas nepilsonis ir persona, kas nav Latvijas pilsonis, bet nav arī ārvalstnieks, jo šai personai ir īpaša saikne ar Latviju, kā rezultātā valsts personai piešķir šādu statusu. Nepilsoņiem parasti ir Latvijas nepilsoņa pase, tiesības pastāvīgi dzīvot Latvijā bez uzturēšanās atļaujām, sociālās garantijas līdzīgas kā pilsoņiem. Bet nepilsonim nav balsstiesību Saeimas vēlēšanās, tiesību ieņemt vairākus valsts amatus (piem., policijā, robežsardzē u.c.), automātiskas ES pilsoņa brīvās pārvietošanās tiesības kā Latvijas pilsonim.
Savukārt ārvalstnieks ir persona, kas ir citas valsts pilsonis, vai ir bezvalstnieks, kuram nav LR nepilsoņa statuss. Ārvalstniekam Latvijā parasti vajag vīzu/uzturēšanās atļauju, atļauju strādāt (atkarībā no statusa), reģistrāciju, pamatojumu uzturēties Latvijā (darbs, studijas, ģimene). Ārvalstnieka tiesības Latvijā vairāk ir atkarīgas no viņa valsts (ES/ne ES), uzturēšanās atļaujas veida.
Kā redzams, notiesāto skaits pēdējo trīs gadu laikā ir audzis. No 2023. gada uz 2024. gadu par septiņām personām, savukārt gadu vēlāk – par 231 personu. Turpretī notiesāto nepilsoņu skaits kopš 2023. gada ir samazinājies par 49 personām, bet notiesāto ārzemnieku skaits – pieaudzis par 45 personām.
Kā norāda Pārvaldes pārstāve, visbiežāk ārzemju pilsoņi tiek notiesāti pēc šādiem Krimināllikuma pantiem: 285.p., 285.1p., 177.p., 175.p., 160.p., 159.p., 253.1p.
– 285.pants – personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai;
– 285.panta 1.punkts – nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā;
– 177.pants – krāpšana;
– 175.pants – zādzība;
– 160.pants – seksuāla vardarbība;
– 159.pants – izvarošana;
– 253.panta 1.punkts – narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana realizācijas nolūkā un neatļauta realizēšana.
Uz 01.01.2026 brīvības atņemšanas sodu Latvijas ieslodzījuma vietās izcieta 62 trešo valstu pilsoņi un apcietinājumā atradās 80 personas, informē Pārvaldes pārstāve.
Jāatzīmē, ka no Pārvaldes sniegtās informācijas nevar secināt, ka Latvijā pieaug imigrantu skaits, kas notiesāti par grupveida seksuālajiem noziegumiem pret Latvijas iedzīvotājām. Vienlaikus ir skaidri redzams, ka Latvijā notiesātie ārzemju pilsoņi tiek notiesāti arī par seksuālu vardarbību un izvarošanu. To, vai šie likuma pārkāpumi bijuši grupveidā, nav iespējams secināt no pieejamās informācijas.
