“Grozs nebūs absolūtas nabadzības slieksnis.” LM paziņo, kas izstrādās jaunu iztikas minimumu 1
Jaunas iztikas minimuma groza noteikšanas metodoloģijas izstrādāšanai Labklājības ministrija (LM) ir noslēgusi līgumus ar SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un pētījumu centru SKDS par iztikas minimuma groza izstrādi un tā aprobāciju, bet procesā ir līguma slēgšana ar zinātnisko institūtu “Bior”, vēsta “Neatkarīgā”.
Nākamā gada laikā LM ir plānojusi izveidot jaunu iztikas minimuma grozu, kas atspoguļos iedzīvotāju minimālā patēriņa vajadzības. No iepriekšējos gados veidotā patēriņa groza Latvija atteicās 2014.gadā, jo tas vairs neatbilda reālajai situācijai.
Kā skaidro LM Sociālās iekļaušanās politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa, gala ziņojums ar izstrādāto iztikas minimuma groza gala variantu, kas ietvers arī priekšlikumus par groza detalizētu pārskatīšanu, tiks sākotnēji iesniegts 2020.gada decembrī, paredzot iespēju vēl aptuveni divu mēnešu laikā to apspriest, izvērtēt, kā arī precizēt starp pētniekiem.
Abi izpildītāji kopējā iztikas minimuma groza izstrādē sadarbosies, norāda Celmiņa, piebilstot, ka kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 100 000 eiro. Iztikas minimuma grozs tiek izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda finansējuma atbalstu.
Departamenta direktore atzinusi, ka līdz šim jauns patēriņa grozs nav izstrādāts. Viņa to saukusi par “cīniņu tikt pie izpildītāja”, jo bijuši divi neveiksmīgi piegājieni atrast uzņēmumus un ekspertus, kas varētu šo uzdevumu veikt, turklāt profesionāli.
“Grozam vajadzētu atspoguļot iedzīvotāju minimālā patēriņa vajadzības, ietverot pamatvajadzību nodrošinājumu un citas izdevumu pozīcijas, tas nozīmē gan pārtikas, gan nepārtikas preces, tomēr šis grozs nebūs absolūtas nabadzības slieksnis. Nav pietiekami raudzīties tikai uz patēriņu, jo cilvēki tērē tik, cik viņiem ir naudas,” skaidrojusi Celmiņa.
Pārtikas groza izstrāde būs balstīta datos par pārtikas patēriņu un uz Eiropas valstu rekomendācijām par ikdienā nepieciešamo uzturvielu devām. Speciāliste arī norādījusi, ka, veidojot šo grozu, ir jāņem vērā objektīvus iztikas minimuma kritērijus, bet vienlaikus – arī sabiedrības viedokli par to, kāds ir minimālais līmenis.
Latvijas sabiedrībai esot raksturīgi orientēties uz attīstīto valstu līmeni kā dzīves standartu, savukārt otra galējība – pat cilvēkam dzīvojot nabadzībā, ir domāt, ka “es nemaz nedzīvoju tik slikti, jo noteikti citiem klājas vēl sliktāk”.
Attiecīgi ekspertu uzdevums šajā iztikas minimumā ir ielikt objektīvos un subjektīvos rādītājus – ko katra sabiedrības grupa uzskata “par normālu”.
Kā LETA jau ziņoja, gada sākumā LM bija izsludinājusi konkursu jaunas metodoloģijas izstrādāšanai iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācijai. Toreiz prognozētā līgumcena bija plānota 72 821 eiro.
Celmiņa skaidroja, ka, lai nodrošinātu iespējami labāka rezultāta sasniegšanu, tika nolemts rast iespējas piemērot konkursa dialoga iepirkuma procedūru, kuras ietvaros iespējams nodrošināt iespēju iesniegt piedāvājumus par atšķirīgiem risinājumiem iztikas minimuma groza metodoloģijas izstrādei, neierobežojot tos ar vienu tehnisko specifikāciju, vērtējot piedāvāto komandu kā kvalitātes kritēriju, sarunu laikā nosakot un raksturojot līdzekļus, kas vislabāk piemēroti pasūtītāja vajadzību apmierināšanai.
