IeM par “nepilsoņu referendumu” sniedz negatīvu atzinumu 0
Iekšlietu ministrija (IeM) Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) nosūtījusi negatīvu atzinumu par tā dēvēto nepilsoņu referendumu, jo attiecīgais likumprojekts esot pretrunā gan ar Eiropas, gan nacionālajiem tiesību aktiem.
Kā aģentūrai LETA sacīja IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, atzinums par referenduma idejas autoru sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” ir “garš un negatīvs”.
Neesot pieļaujama situācija, ka personai ir derīgs dokuments – nepilsoņa pase, bet paša tiesiskā statusa nav. Tas būtu pretrunā ar starptautiski atzītiem personu apliecinošu dokumentu standartiem. Problēmas rastos arī ceļojot, jo par pilsoņiem kļuvušajiem nepilsoņiem būtu tikai izziņa, bet nebūtu pilsoņa pases, kurā ielīmēt vīzu. “Skaidrs, ka Eiropā neviens nesaprastu tādu izziņu,” piebilda Pētersone-Godmane.
Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā” paredz piešķirt Latvijas pilsonību arī tām personām, kuras nepilsoņa statusu ieguvušas nepamatoti. Līdz ar to neesot saprotams, kas notiktu ar cilvēkiem, kuriem nepilsoņa statuss tiek atņemts.
Bez tam automātiska Latvijas pilsonības piešķiršana nepilsoņiem varētu novest pie vairākiem dubultpilsonības gadījumiem, jo netiek izslēgta iespēja, ka nepilsonis, pirms viņam tiek piešķirta Latvijas pilsonība, jau ir ieguvis Krievijas pilsonību, bet nav paziņojis par to attiecīgajām Latvijas iestādēm, teikts IeM atzinumā CVK.
Lai īstenotu “nepilsoņu referenduma” idejas autoru iecerētās izmaiņas un Iedzīvotāju reģistrā labotu informāciju par aptuveni 305 000 nepilsoņu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei papildus būtu nepieciešami ap 473 000 latu, pastāstīja Pētersone-Godmane.
Turklāt IeM skatījumā nav taisnīgi tas, ka nepilsoņiem pietiktu ar bezmaksas izziņu, lai baudītu Latvijas pilsoņa tiesības, kamēr Latvijas pilsoņiem par sava tiesiskā statusa apliecinoša dokumenta saņemšanu arvien būtu jāmaksā valsts nodeva. Neprasot par pilsoņiem kļuvušajiem nepilsoņiem taisīt pilsoņa pasi, valsts zaudētu aptuveni sešus miljonus latu uz neiekasēto nodevu rēķina, atzina IeM valsts sekretāre.
Kā ziņots, CVK septembra beigās nolēma “nepilsoņu referenduma” jautājumu turpināt skatīt pēc mēneša. Šajā laikā tiek gaidīti papildus juristu atzinumi – arī no IeM, Ārlietu ministrijas, tiesībsarga Jura Jansona un autoritatīviem starptautisko tiesību ekspertiem. Atzinumi lūgti arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedrai un starptautisko tiesību ekspertam Mārtiņam Paparinskim.
CVK ir konstatējusi, ka iesniegto grozījumu projektu Pilsonības likumā ir parakstījuši 12 686 vēlētāji. Līdz ar to savākts pietiekams parakstu skaits, lai varētu notikt “nepilsoņu referenduma” parakstu vākšanas otrā kārta, kurā būs jāsavāc vairāk nekā viena desmitā daļa jeb aptuveni 150 000 balsstiesīgo vēlētāju parakstu.
Tomēr CVK līdz šim nav izdevies gūt pārliecību, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē un vai par to drīkst rīkot parakstu vākšanu.
CVK ir jau saņēmusi atzinumus no Saeimas Juridiskā biroja, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas. Visos no saņemtajiem atzinumiem pausts viedoklis, ka likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā” nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē.
