Sabiedrībai ir jāsaprot, ko runā krievs – ienaidnieks. Deputāts Tavars par krievu valodu skolās 0
Sarunā par krievu valodas statusu skolās TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Saeimas deputāts, frakcijas “Apvienotais saraksts” priekšsēdētājs Edgars Tavars norāda uz nepieciešamību izvērtēt pedagogu kapacitāti un uzsver, ka krievu valodas izpratne sabiedrībā var būt svarīga arī drošības apsvērumu dēļ. Vienlaikus viņš aicina domāt par alternatīvām, piemēram, vācu vai spāņu valodu, kas nākotnē var sniegt plašākas iespējas jauniešiem. Tikmēr Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas.
Tavars stāsta, ka pagājušā sasaukuma laikā partija saņēmusi pārmetumus par to, ka balsojuši un iestājušies par pilnīgu pāreju uz valsts valodu valsts skolās.
Runājot par iespējamo svešvalodas maiņu no krievu valodas, Tavars uzskata, ka ir jāskatās acīs patiesībai — jāizvērtē pedagogu spēja un kapacitāte nodrošināt citu valodu kā svešvalodu.
“Ļoti daudzas skolas saka, ka šobrīd tādas izvēles nav,” atklāj deputāts. Viņš uzskata, ka krievu valodu kā svešvalodu skolās var atstāt kā izvēles mācību, jo, viņaprāt, pēc iespējas lielākai daļai sabiedrības ir jāzina un jāsaprot, ko runā ienaidnieks.
Saprast krievu valodu ir arī drošības aspekts. Viņam šķiet pareizi, ka sabiedrība saprot krievu valodu. Tāpēc arī skolās krievu valoda varētu palikt kā izvēles priekšmets.
Tomēr ir vēl viena iespēja, par ko deputāts būtu priecīgāks. Viņš skaidro, ka, ja būtu pedagogu kapacitāte, kā otru valodu skolās varētu piedāvāt, piemēram, vācu vai spāņu valodu. “Tās ir milzīgas valodas pasaulē ar daudz milzīgāku nākotnes potenciālu nekā krievu valoda. Arī ekonomiski un no kultūras daudzveidības viedokļa,” pauž Tavars.
Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidējā izglītībā.
Grozījumi tiek skatīti steidzamības kārtā.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka izglītojamie, kuri 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā uzņemti vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmās, var atteikties no krievu valodas apguves, ja izglītības iestāde piedāvā citu svešvalodu.
Tāpat ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka izglītības iestādes dibinātājs sadarbībā ar izglītības iestādi nodrošina iespēju apgūt citu svešvalodu līdz 2025. gada 1. septembrim.
