“Ilgu laiku bija visādas nesaturēšanas, nu iršu izspārdītāju pulciņš nobāzējies”, Puče komentē Hermaņa aktivitātes 21
18. oktobris esot bijusi diena, kad “kaut ko vajag darīt”, tāpēc, laikam, Alvis Hermanis, Jaunā Rīgas teātra režisors, kopā ar domubiedriem, kas nespēlē teātri, izdomāja veidot kustību “Bez partijām”. Tā savu komentāru par šo politisko notikumu iesāk TV24 raidījuma “STOPkadri” vadītājs Armands Puče.
Viņš smejas: “Ārkārtīgi ilgu laiku bija visādas nesaturēšanas sociālajos tīklos no viņa puses, bet tagad redzam, ka viņa draugu pulciņš ir nobāzējies — iršu izspārdītāju pulciņš, jo Hermanis iepriekš teicis, ka atnācis izspārdīt iršus.” Vai Hermanis to darījis, nav publiski zināms, jo tie, kas to ir darījuši, to dara vienreiz, un pēc tam ir jālaižas, — iesmej Puče.
Jebkurā gadījumā Hermanis kā režisors ir kopā ar lomu spēlētājiem — Guntaru Vītolu, ekonomistu, Armandu Broku, biznesmeni, mācītāju vai juristu Sproģi un Didzi Šmitu, kurš šobrīd Saeimā ir neatkarīgs deputāts.
Kā saka Puče, podi ir tādi, ka, ja viņi gribēs ietekmēt jau nākamo vēlēšanu rezultātu, tad viņiem vajadzētu tomēr kādai partijai pieslieties, jo laika vairs nav daudz. “Viņi ir nogulējuši savas partijas izveidošanas laiku, līdz ar to būs jāiet ar kādu kopā.”
Ar “Vienotību” tas nav variants — varētu ar Gobzema veidoto “Platforma21”, bet tā ir pamesta novārtā. Varbūt ar Edgaru Jaunupu varētu mesties kopā, jo viņš arī “skraida pa pilsētu un kaut ko meklē,” — savu sarkasmu turpina Puče.
“Bet kas ir absurdākais — šā veidojuma programmā ir tikai viens punkts: “Balsojiet par mums!”, jo viņi negrib, lai balso par sarakstiem, bet gan par cilvēkiem, līdzīgi kā “Apvienotajam sarakstam” rakstīts programmā. Varbūt ar tiem varētu mesties kopā — ar bijušajiem pīlēniešiem?”
Hermanis ir savā ziņā Laimes lācis, spriež žurnālists, atgādinot, ka tādi savulaik bija Anatolijs Gorbunovs ar skaisto frizūru, tad Andris Šķēle ar zobu tīrīšanu un privatizācijas laikmetu, Einars Repše – “banāns, kas nomainīja makaronu” un radās “Jaunā Vienotība”. Tad Valdis Zatlers ar leļļu teātri, ko pagādāja Edgars Rinkēvičs. Bija arī tāda Inguna Sudraba ar “krievu ēnu”, bet viņa ātri pazuda; Juta Strīķe no KNAB ar savu plato muguru, aiz kuras armijai noslēpties…
“Laimes lāčiem savā ziņā nav pateicīga loma,” secina Puče.
