Kultūra
Māksla

“Šausmu ieleja”, kas liek meklēt atbildes uz vissvarīgākajiem jautājumiem0

Publicitātes foto

Kārlis Vērpe, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Izdzirdot vārdus, kuros digitālās tehnoloģijas tiek raksturotas līdzīgi cilvēkiem, man uzmetas zosāda. Ar datora “atmiņu”, “domāšanu” vai gūgles “zināšanu” vēl nav tik traki, bet “mākslīgā intelekta” priekšā nespēju apslāpēt šķebīguma sajūtu. Līdzīgi ir mīlamu preču gadījumā – “šis ir auto, kuru tu noteikti iemīlēsi”.

Kā melns uz balta tiek pateikts neiespējamais. Lietas nevar mīlēt, ja vien tev rūp sava veselība un fetišismu neuzskati par labu lietu. Intelekts piemīt dzīvām radībām, un to raksturo ne tikai skaitļošana, kombinēšana, grupēšana, bet arī domāšana, nojauta, secināšana, izgudrošana, iejūta, apziņa, sapratne utt.

Vārdam “intelekts” pievienojot “mākslīgs”, tiek pamatīgi sajauktas ļoti atšķirīgas parādības un veidojas augsne murgiem, piemēram, par digitālo tehnoloģiju visvarenību un cilvēka spēju maziskumu lieldatora priekšā, kā tas parādīts ar gudrajiem un visuma mūža skaitļotāju “Galaktikas ceļvedī stopotājiem”.

Laikmetīgās mākslas izstāde "Gints Gabrāns. Fināla lielā atklāšana"

Tā iedegās mana interese par Ginta Gabrāna jaunāko izstādi “Fināla lielā atklāšana”, kas apskatāma Mākslas stacijā “Dubulti”. Autors sadarbībā ar kuratori Ingu Šteimani abos stāvos izvietojis instalācijas un ekrānos foto slīdrādes.

Tāpat jau pazīstamajā Gabrāna SAN tehnoloģijā viedtālruņos un citos digitālos rīkos var redzēt bilžu amalgamas, kuras gaisā milzīgos izmēros mijas un veido kaskādes.

Attēlos redzami cilvēki, gan individuāli portreti, gan pasākumu uzņēmumi; kā izstādes ievadā minēts – tās ir bildes no izstāžu atklāšanām. Vēl nepārdomājot Gabrāna darbu koncepciju, ļaudis bildēs parādās kroplīgi – acis un mute iejukušas sejā, rokās izvijušās čūskas, tērpi sadalījušies gabalos monolītu krāsu laukumos; kuratore mierina, piesaukdama kubismu, fovismu un citus virzienus, bet prātā tuvākajam salīdzinājumam nāk vienīgi Frānsisa Bēkona glezniecība. Redzamā vizualitāte ir mākslīgā intelekta darbības produkts.

Tā domājot, kļūst saistošāk – īstena šausmu fotomāksla. Un “dzīvās” mašīnas izmantojums šajā gadījumā priecē, jo vizuālie efekti ir programmatūras veikums un līdz ar to tiek aktualizēts vieniem acīmredzamais, bet citiem vienaldzīgais pretīgums, ko ietver nedzīvā apdvešana ar iztēlotu dzīvību, pavisam reāli nedzīvā atdzīvināšanas mēģinājumi, kā arī dzīvā un nedzīvā apvienošanas projekti.

No mākslas vēstures varam atcerēties Frankenšteinu, Pigmalionu, golemu, universālo kareivi, terminatoru; tie ir tikai daži atgādinājumi par šādiem pārpratumiem un to nemīlīgajām sekām. Ja robokopa vai kiborga ideja neuzdzen šermuļus, tad atliek tikai pamēģināt tādu pagatavot un par vēlu atjēgties šausmu ielejā. Protams, mājas apstākļos ko tādu mēģināt nav iesakāms.

Mašīnas nemājīgums, izsakoties psihoanalītiskos terminos, ir tikai viena no Gabrāna darbu tēmām. Tie ir estētiski pievilcīgi un ne vien atgādina, bet arī patiešām ierakstās dažādu modernisma glezniecības novirzienu lokā. Te var atgādināt arī fotogrāfa Tomasa Strūsa mākslas muzeju interjeru gleznieciskās ainavas ar apmeklētājiem.

Tie ir daudzslāņaini darbi, bildes bildē – apmeklētāji ir klasiski komponētu fotoattēlu personāži, kuri skatās līdzīgās mizanscēnās, kas izspēlētas Eiropas glezniecības šedevros. Gabrāna uzstādījums nav tik uzskatāms. Netiek atklāts, kādu mākslu ļaudis ikreiz ir savākušies vērot.

Arī atsauces uz pagājušā gadsimta sākuma vizuālās mākslas strāvojumiem nav nolasāmas kā seno vērtību atklāšanas akts, liecība par nemainīgām patiesībām, vai arī modernisma, bet varbūt mūsdienu kultūras kritika. Šteimanei ir taisnība – māksliniekam jau kopš deviņdesmito izaicinošajām instalācijām ir raksturīga patika uz skaisto un glīto.

Pat nazis, ar kuru sagriezt savu dibenu, savulaik izlikts Pedvāles muižā, likās saistošs un spilgts vērojuma objekts. Tomēr skaistums šoreiz nelīdz mākslinieka piedāvājumu izprast konkrētāk.

Diezin vai “Fināla lielā atklāšana” ir mākslīgā intelekta veikums, ko Gabrāns ar Šteimani apkalpo un iekārto. Attēlu kompozīcija, vieliskums un efekti acīmredzami ir mākslinieka roku darbs. Interesanti ir tas, ka tieši tad, ja darbā atpazīstam cilvēka lietpratīgu veikumu, mums uzrodas jau drošāks pamats vērtējumam un izpratnei.

Saistītie raksti

Lai konkrētākas atbildes paliek jūsu katra paša ziņā, apmeklējot izstādi. Es no Dubultu stacijas paņēmu sev līdzi vienu ļoti vērtīgu atziņu. Aiz mākslīgā intelekta ir tehnika, bleķi, kuri, protams, ir ļoti noderīgi. Aiz cilvēka izcila veikuma arī visa cita starpā ir tehnika, tikai atšķirībā no mašīnas tā pavedina domāt, iztēloties un risināt mākslas darbu uzdotos jautājumus.

Vērts pamanīt

2. augustā un 6. septembrī plkst. 15 Mākslas stacijā “Dubulti” izstādē “Gints Gabrāns. Fināla lielā atklāšana” notiks ekskursija, ko vadīs kuratore Inga Šteimane.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.