Lektore: Eiropa šobrīd pati sev dara pāri, minerālmēslu krīze var izraisīt badu 0

Krīze jau ir sākusies, tikai tā vēl nav izsludināta, biržās un fondu tirgos redzam satricinājumus, kas par to liecina – TV24 raidījumā “Naudas cena” šādu viedokli pauž LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore Līga Leitāne. Viņas sarunu biedri diskusijā par to, kas notiek ar cilvēku ienākumiem briestošās krīzes priekšvakarā, ir ekonomists, partijas “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs, bijušais VARAM ministrs Juris Pūce un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Krāpnieki kļuvuši viltīgāki: jauna metode, ar kuru bankas konts būs tukšs vienā acumirklī
Kokteilis
19. marts satricinās piecas zodiaka zīmes – kas gaidāms?
Jābūt gatavai ne tikai somai: 10 lietas krīžu vai kara situācijās, par kurām daudz nerunā, bet var glābt dzīvību 1
Lasīt citas ziņas

“Šobrīd mēs mēģinām izlikties, ka pasaulē viss ir kārtībā,” teic Leitāne un piebilst, ka, viņasprāt, Eiropa pati sev dara pāri. Kā piemēru viņa min lēmumu par minerālmēslu aplikšanu ar nodokli. “Kā var izdomāt aplikt ar nodokli, nezinot, cik liels nodoklis būs?” viņa retoriski jautā un turpina: “Ja no trešajām valstīm iegādājas minerālmēslus, kas ir vitāli svarīgi jebkurā lauksaimniecības segmentā un nezina kāds būs nodoklis?… Tas sanāk aptuveni tā: jūs jau būsiet nopirkuši, tad mēs jums uzliksim. Ir taču starpība, vai tie būs četri, seši vai 120 eiro….Un to runā Eiropā! It kā tas būtu normāli, lai gan tas nav normāli!” Leitāne ir satraukta, jo, pēc viņas domām, minerālmēslu krīze var radīt nopietnus draudus un pat badu daudzās pasaules valstīs. “Nevis kaut kādu abstraktu, bet reāli badu.”

Juris Pūce iesaka pārskatīt mainīgās pozīcijas izdevumu pusē. “Jo algu katru mēnesi katrs sev zina, bet ir citas lietas. Varbūt ir kādas lietas, kuras var nopirkt laicīgāk vai iepirkt iepriekš vairāk. Jārēķinās, ka liela daļa izmaksu var kāpt, tad atkal pēkšņi kristies.” Savukārt Gorkšs iesaka paskatīties kaimiņu igauņu virzienā un pamācīties, kā viņi aprēķina, piemēram, virsstundas. “Igaunijā zemākā virsstundu apmaksas likme ir 50%, arī slimības lapu regulējums ir liberālāks. Darba devējs apzinās – ja nerūpēsies par savu darbinieku, viņš zaudēs cīņā ar konkurentiem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.