Frontē veidojas “nogalināšanas zonas”: Slaidiņš pārliecināts, ka karš Ukrainā iegājis jaunā fāzē 0
Karš Ukrainā arvien vairāk pārvēršas par tehnoloģisku konfliktu, kurā izšķiroša nozīme ir bezpilota lidaparātiem, norāda NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš. Pēc viņa teiktā, frontē veidojas tā sauktās “kill zones” jeb nogalināšanas zonas, kur gandrīz jebkura kustība tiek uzreiz pamanīta un apdraudēta ar dronu triecieniem.
“Karš ir iegājis jaunā fāzē – pieaug tā saucamās nogalināšanas zonas. Tas ir uzbrukuma dronu spēju pieauguma rezultāts. Protams, to izjūt ne tikai Krievijas, bet arī Ukrainas karavīri,” skaidro Slaidiņš.
Viņš uzsver, ka šādās zonās jebkurš objekts, kas parādās kaujas laukā, var kļūt par mērķi. Šajās zonās viss, kas parādās, praktiski uzreiz nonāk dronu trieciena riskā.
Lai spētu saglabāt priekšrocības šajā tehnoloģiskajā karā, Ukrainai, pēc Slaidiņa domām, ir jāpaātrina dronu sistēmu attīstība un ieviešana. Lai uzvarētu šajā tehnoloģiskajā karā, Ukrainai jāpaātrina efektīvu dronu sistēmu izstrāde, to iegāde militārām vajadzībām un izmantošanas temps kaujas laukā.
Saskaņā ar izlūkdienestu datiem Krievija šobrīd intensīvi attīsta bezpilota lidaparātu vienības, īpaši dienvidu frontes sektoros, kur tā ir zaudējusi iniciatīvu.
Krievija šogad paātrina bezpilota lidaparātu vienību izveidi, cenšoties ietekmēt militāro operāciju gaitu, īpaši tur, kur viņi zaudē iniciatīvu un teritoriju.
Viņš arī atgādina, ka Krievijā pastiprināta jauniešu vervēšana tieši dronu vienībām. Mēs jau runājām, ka Krievija aktīvi vervē studentus augstskolās tieši bezpilota lidaparātu vienībām. Pēc Ukrainas izlūkdienestu datiem, Krievija šogad plāno būtiski palielināt šo vienību personāla skaitu.
Tiek lēsts, ka šogad Krievija plāno palielināt bezpilota vienību personālu par 79 tūkstošiem cilvēku, kopējam skaitam sasniedzot ap 165 tūkstošiem.
Savukārt Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis norādījis, ka līdz 1. aprīlim Krievija plāno palielināt bezpilota sistēmu karaspēku līdz vairāk nekā 100 tūkstošiem karavīru, sadalot šīs vienības pa brigādēm visā frontes līnijā.
Pēc Slaidiņa teiktā, Krievija šobrīd spēj ražot milzīgu skaitu dronu. Krievija jau ir ieguvusi spēju ražot vairāk nekā 19 tūkstošus FPV dronu dienā. Ja paskaita, tas ir ap 570 tūkstošiem dronu mēnesī.
Vienlaikus viņš uzsver, ka ne katrs drons nozīmē vienu iznīcinātu mērķi.
Ne jau katrs drons nozīmē vienu kritušo. Bieži vien vairāki droni tiek izmantoti pret vienu tehnikas vienību. Piemēram, lai iznīcinātu bruņutransportieri, var būt nepieciešami pieci vai pat desmit FPV droni, īpaši ja transportlīdzeklis ir aizsargāts ar režģiem vai aprīkots ar elektroniskās cīņas sistēmām. Viņš piebilst, ka droni tiek izmantoti pret dažādiem mērķiem.
“Droni tiek izmantoti pret visu – pret tehniku, transportu, nocietinājumiem un arī individuāliem karavīriem. Būtībā tie darbojas kā munīcija – līdzīgi kā patronas, tikai gaisā.
Tikmēr Ukrainas armija veido īpašas dronu pārtvērēju komandas, kuru uzdevums ir iznīcināt pretinieka bezpilota lidaparātus un uzlabot karaspēka drošību un loģistiku frontē.
