“Tā vien šķiet, ka viņi nolēmuši sabojāt attiecības ar visiem” – izskan vēl kādas pretenzijas pret koncerta “Manai dzimtenei” rīkotājiem
0
Par koncertu “Manai dzimtenei”, kas veltīts Raimonda Paula mūzikai, medijos rakstīts un runāts patiešām daudz, lielākoties gan tas nav noticis tajā pozitīvajā gaismā. Šis koncerts norisināsies jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē un tiek solīts, ka būs kā īpašs kopdziedāšanas notikums.
STOP! Vai jums nešķiet šī ideja kaut kur jau Latvijā dzirdēta un pierasta? Paskatāmies to pašu Mežaparka Lielo estrādi un tajā plānotos citus šīs vasaras pasākumus! 30.maijā tur notiks 5.Lielais Koncerts, kas ir iespaidīgs sadziedāšanās pasākums. Arī pasākuma anotācijā norādīts: “Viena no koncerta pievienotajām vērtībām būs iespēja ikvienam apmeklētājam kļūt par daļu no kopdziedāšanas – ne tikai klausīties, bet arī dziedāt līdzi kopā ar kopkori un solistiem. Arī koncerta scenogrāfija tiks veidota tā, lai skatītāji varētu viegli sekot līdzi dziesmu vārdiem un pievienoties kopīgajai dziedāšanai, lai Dziesmu svētku estrāde uz brīdi pārtaptu vienā lielā kopkorī.”
Sazinājos ar Lielā Koncerta skatuves režisoru Papa Chi, lai noskaidrotu, kādas ir viņa emocijas un vai nav sajūta, ka pasākumi kaut kādā ziņā būs līdzīgi.
Viņš uzreiz gatavs izteikties un neslēpj savas emocijas: “Ir mazliet skumīgi to visu noskatīties.
Var jau fenderēt no kādiem attālākiem pasaules galiem, bet tepat Latvijā… Mūsu tirgus ir pārāk mazs, visi te viens otru zinām, kopā darbojamies.
Domāju, ka visi arī zina, cik daudz mūsu komanda ir ieguldījusies Lielā Koncerta rīkošanā, cik daudz eksperimentu bijis, kā visu šo ideju esam attīstījuši, bet tagad kāds vienkārši paziņo, ka darīs tāpat.”
Protams, pats princips, ka cilvēki koncertos dzied līdzi zināmajām dziesmām, nav nekas ārkārtējs, taču šeit esot sajūta, ka ideja ir pārņemta tieši tādā veidolā, kāds ir Lielajā Koncertā.
“Līdzdziedāšana ir mūsu pamata koncepcijā, ko laika gaitā esam stiprinājuši. Būtībā Lielais Koncerts ir vienīgais pasaulē, kurš visa pasākuma laikā uz ekrāniem laiž tekstus, lai cilvēki dziedātu līdzi. Citiem, protams, ir bijis, ka daži teksti ir skatuves dizainā, lai izceltu kādu frāzi vai domu, bet mums ir tikai ar domu, lai lasītu un dziedātu. To visu izveidot ir milzīgs darbs. Mēs to visu vēl mākslinieciski noformējam, katrai dziesmai ir cita pieeja. Veltām tam aptuveni 3 mēnešus laika, lai ir skaisti, lai nav vienkārši karaoke,” stāsta Papa Chi.
Esot saskatāmas arī citas līdzības, piemēram, piedāvājums apmeklētājiem balsot par dziesmām, kuras vajadzētu iekļaut sarakstā kopā dziedāšanai.
Viņš gan arī norāda, ka neko pret “Manai dzimtenei” rīkotājiem neplāno iesākt, jo skaidrs, ka juridiska pamata par kaut ko sūdzēties, protams, nav, taču aizvainojums ir emocionāls.
“Tā vien šķiet, ka viņi nolēmuši sabojāt attiecības ar visiem.
Koncertu organizēšana ir tik sarežģīta, trausla, finansiāli grūta – tas nav viegls bizness. Lielais Koncerts joprojām nav pelnošs pasākums, tā ir sirdslieta, tieši tāpēc šādi kopēšanas mēģinājumi padara to visu vēl nepatīkamāku. Ar pirkstiem ne uz vienu nevicināsim, šī koncerta kontekstā to jau dara teju visa kultūras nozare, bet tas jau neko nemaina,” rezumē režisors.
