Vai tiešām esam gatavi? NATO pieaug bažas par loģistikas spējām potenciāla kara situācijā 0
NATO apsver iespēju paplašināt naftas cauruļvadu tīklu uz austrumiem, lai nodrošinātu karaspēka apgādi iespējamā konflikta gadījumā ar Krievija, ziņo ārzemju prese.
Ziemeļatlantijas alianse varētu izbūvēt simtiem kilometru jaunu cauruļvadu uz Poliju, Baltijas valstīm un Somiju, pieaugot bažām par loģistikas spējām potenciāla kara situācijā. Sabiedrotie uztraucas, ka konflikta gadījumā karaspēka vajadzības var pārsniegt esošās infrastruktūras iespējas.
Par to intervijā aģentūrai “Reuters” paziņoja NATO ģenerālleitnants Kajs Roršneiders (Kai Rohrschneider). Viņš uzsvēra, ka prioritāte ir jauno teritoriju pieslēgšana NATO austrumu flangam. Reģiona valstis jau ilgstoši iestājas par šādas infrastruktūras attīstību, uzskatot to par kritiski svarīgu drošībai.
Esošā NATO cauruļvadu sistēma tika izveidota Aukstā kara laikā un aptvēra 12 valstis. Tā joprojām tiek izmantota, tostarp lai apgādātu Ramšteinas aviobāzi (Ramstein Air Base) un lielus civilos objektus, piemēram, Frankfurtes lidostu.
Cauruļvadi parasti tiek ierakti aptuveni 80 cm dziļumā zem zemes. Analītiķi norāda, ka militāra konflikta gadījumā līdz pat 85% degvielas patēriņa būtu saistīti ar gaisa spēkiem. Vienlaikus īpaši apstrādāta degviela varētu tikt izmantota ne tikai aviācijā, bet arī sauszemes tehnikai.
Pašlaik NATO infrastruktūrā ietilpst degvielas un smērvielu uzglabāšanas objekti ar kopējo ietilpību vairāk nekā 4 miljoni kubikmetru. Tomēr konflikta gadījumā šie resursi var izrādīties nepietiekami.
Eksperti brīdina, ka degvielas patēriņš var pārsniegt esošās sistēmas iespējas vēl pirms pilna mēroga karadarbības sākuma, jo būs nepieciešama intensīva karaspēka un tehnikas pārvietošana.
Rohršneider uzsvēra, ka degvielas nodrošināšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem NATO austrumu flangā. Pilna mēroga konflikta gadījumā varētu būt nepieciešami simtiem tūkstošu kubikmetru degvielas katru dienu.
