Līdaka par drošību Latvijā: nevar izslēgt, ka Krievija varētu palīdzēt Irānas migrantiem nokļūt Eiropā 16
Saistībā ar saasināto ģeopolitisko situāciju Tuvajos Austrumos nevar izslēgt, ka migrācijas spiediens uz Eiropu varētu pieaugt, tostarp arī izmantojot Krievijas teritoriju, uzskata Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (AS), Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs.
Pēc viņa teiktā, Latvijai jābūt piesardzīgai, ņemot vērā Krievijas un Irānas ciešās attiecības. Viņš pieļauj iespēju, ka migrācijas plūsmas varētu tikt izmantotas kā politisks instruments.
Ja konflikts saasināsies, es neizslēdzu, ka Krievija varētu palīdzēt saviem Irānas partneriem nokļūt Eiropā caur savu teritoriju. Tas būtu dārgs un sarežģīts ceļš, bet pilnīgi iespējams. Līdaka atgādina, ka ģeopolitiskie konflikti bieži izraisa migrācijas viļņus.
Ģeopolitiskā situācija vienmēr veicina bēgļu plūsmas. Mēs jau redzējām, kas notika ar sīriešiem – daudzi nonāca Eiropā un pēc tam pat necentās atgriezties dzimtenē. Vienlaikus viņš norāda, ka Latvijai jau ir zināma pieredze cīņā ar organizētu migrāciju uz ārējās robežas.
Mums tomēr ir pieredze, cīnoties ar migrācijas spiedienu uz Baltkrievijas robežas. Turklāt lielākā daļa cilvēku, kas mēģina nelikumīgi šķērsot robežu, Latvijā nemaz nenonāk – tikai neliels procents tiek tālāk par dažiem kilometriem no robežas. Viņš uzsver, ka Latvijas robežas aizsardzība tiek nodrošināta arī ar sabiedroto palīdzību.
Mūsu ārējās robežas stiprināšanā ir palīdzējuši arī sabiedrotie. Tur strādājuši arī citu valstu robežsargi, piemēram, no Lietuvas. Tas parāda, ka solidaritātes mehānisms Eiropā tomēr darbojas. Tajā pašā laikā Latvijai pašai jābūt gatavai palīdzēt citām valstīm.
Arī Latvija ir piedalījusies kopējās misijās – mūsu robežsargu laivas un speciālisti ir strādājuši patruļās pie Grieķijas un Turcijas. Skaitliski tas nav daudz, bet tas ir svarīgs princips – mēs piedalāmies kopējā drošības sistēmā. Līdaka piebilst, ka, ja migrācijas spiediens pieaugs, Latvijai būs tiesības prasīt palīdzību no partneriem. Ja tiešām parādīsies jaunas migrācijas plūsmas, arī caur Krieviju, tad mums būs pilnīgas tiesības prasīt adekvātu palīdzību no Eiropas partneriem.
Vienlaikus viņš norāda, ka diskusijas par solidaritāti Eiropas Savienībā bieži kļūst politiski jūtīgas, īpaši pirms vēlēšanām.
Mēs tuvojamies priekšvēlēšanu laikam, un tad viss kļūst spilgtāks un emocionālāks. Taču Latvijai nedrīkst nolaist rokas – mums ir jācīnās par savām interesēm, jāoponē un jādiskutē, bet vienlaikus jāapzinās, ka pilnībā izvairīties no solidaritātes principa arī nevar.
