Ja šī tendence turpināsies, tā draud ar nepatīkamām sekām. Okeāni visā planētā kļūst tumšāki 0
Izmaiņu rezultātā, kas pārveido veselas ekosistēmas, okeāni ielaiž arvien mazāk gaismas, un zinātnieki vēl pilnībā neizprot šī procesa sekas. Paisumi nosaka daudzu jūras radību uzvedību, taču pēdējās desmitgadēs lielas okeāna virsmas teritorijas ir kļuvušas noslēpumaini tumšākas, ziņo New Scientist.
Jūras zinātnieks Tims Smits no Plimutas Jūras laboratorijas Apvienotajā Karalistē kopā ar kolēģiem pirmais šo tendenci identificēja atklātajā okeānā. Pētnieki analizēja 20 gadu laikā uzkrātus globālos satelītu datus, lai izsekotu okeāna optisko īpašību izmaiņām.
Par pārsteigumu viņi konstatēja konsekventu aptumšošanās modeli – virszemes ūdeņi kļūst arvien necaurspīdīgāki. Šīs izmaiņas neveido nejaušus plankumus, bet gan lielus, savstarpēji saistītus reģionus. Kopumā aptuveni piektdaļa pasaules okeānu ir kļuvusi tumšāka.
Piekrastes zonās aptumšošanās bieži saistīta ar upju ietekmi. Zemes izmantošanas izmaiņas palielina ūdenī izšķīdušo vielu daudzumu, kas maina jūrā ieplūstošā ūdens dzidrumu.
Būtisks faktors ir arī barības vielu pieplūdums. Lauksaimniecībā izmantotie mēslošanas līdzekļi nonāk upēs un veicina fitoplanktona augšanu. Intensīvāka fitoplanktona ziedēšana samazina gaismas iekļūšanas dziļumu ūdenī.
Tomēr šis process neaprobežojas tikai ar piekrasti – līdzīgas izmaiņas notiek arī atklātajā okeānā, kas var būt saistīta ar klimata pārmaiņām. Zinātnieki novēro okeāna temperatūras paaugstināšanos, biežākus jūras karstuma viļņus un sāļuma izmaiņas, kas ietekmē lielo okeāna cirkulāciju.
Fitoplanktona attīstību nosaka gaismas, barības vielu, temperatūras un ūdens slāņu struktūras kombinācija. Ziemā ūdeņi tiek sajaukti, bet pavasarī veidojas stabilāki virsmas slāņi, kas koncentrē gaismu un barības vielas augšējos ūdens slāņos, radot labvēlīgus apstākļus fitoplanktonam.
Zinātnieki pieļauj, ka aptumšošanās ir sarežģītas mijiedarbības rezultāts starp globālajām cirkulācijas izmaiņām un lokāliem laikapstākļiem, piemēram, lielāku saulaino dienu skaitu un stabilākiem virszemes ūdeņiem.
Aptumšošanās rezultātā okeāna virszemes biotops tiek “saspiests” – dažkārt par desmitiem vai pat simtiem metru.
Tas nozīmē, ka organismiem ir mazāk vietas augšanai, palielinās konkurence par resursiem, mainās barošanās un vairošanās paradumi.
Īstermiņā dažām sugām tas var pat atvieglot medības, taču ilgtermiņā tas ietekmē barības ķēdes un var radīt sekas arī globālajai zivsaimniecībai.
Okeāna aptumšošanās var ietekmēt arī oglekļa apriti. Ja zooplanktons nepārvietojas tik dziļi kā agrāk, tas mazāk efektīvi nogādā oglekli dziļajos okeāna slāņos. Tā vietā ogleklis paliek tuvāk virsmai un var atgriezties atmosfērā, veicinot klimata pārmaiņas.
