Tur karsts, te slapjš – nekur vairs nav labi.. Kā patiesībā klājas globālajam klimatam? 0
Globālā sasilšana sasniedz jaunus rekordus, radot ārkārtējus laikapstākļus un apdraudot ekosistēmas. Jaunākais klimata ziņojums brīdina par steidzamu rīcības nepieciešamību, lai noturētu temperatūras pieaugumu zem 1,5°C, kā paredz Parīzes klimata nolīgums. Vai pasaule spēs pāriet uz tīru enerģiju un glābt planētu, par to plašāks raksts vietnē Deutsche Welle.
Problēma: Rekordaugsta sasilšana un tās sekas
2024. gads bijis siltākais vēsturē, pārspējot 2023. gada rekordu. “Skaidras cilvēka izraisītu klimata pārmaiņu pazīmes sasniedza jaunu maksimumu 2024. gadā,” norāda zinātnieki jaunākajā klimata ziņojumā.
Globālā vidējā temperatūra pēdējo 12 mēnešu laikā bijusi par 1,55 grādiem augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā (1850–1900),
kad cilvēki sāka plaši izmantot fosilo kurināmo, piemēram, ogles un naftu.
Parīzes klimata nolīgums paredz ierobežot sasilšanu krietni zem 2°C, ideālā gadījumā zem 1,5°C. Lai gan viens gads neizšķir nolīguma izpildi, ilgtermiņa sasilšana, kas pašlaik svārstās no 1,34 līdz 1,41°C, tuvojas bīstamai robežai. Siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda
(CO2), koncentrācija atmosfērā ir augstākā pēdējo divu miljonu gadu laikā, galvenokārt fosilā kurināmā dedzināšanas dēļ.
Ekstremālie laikapstākļi rada postošas sekas. Piemēram, Manilā karstuma viļņi lika slēgt skolas, bet Spānijā stipras lietusgāzes izraisīja plūdus un nāves gadījumus. “Ekstremāliem laikapstākļiem joprojām ir postošas sekas visā pasaulē,” DW brīdina eksperte, uzsverot, ka tikai puse valstu ir aprīkotas ar agrīnās brīdināšanas sistēmām.
