“Priekšā “mācībnieks” un pēkšņi – bums!” Māra steigšanās uz darbu beidzas ar mācību visiem šoferiem
0
Māris ik rītu dodas uz darbu pa vienu un to pašu ceļu tāpat kā lielākā daļa no mums. Tomēr viena rīta piedzīvojumos uz ceļa viņš dalījies arī ar LA.LV un šo publicējam visiem lasītājiem – šoferīt, tev var noderēt!
“No rīta steidzos nenokavēt darbu, krustojums Jelgavas ielai uz Vienības gatvi Centra virzienā. Agrāk tur bija rāvējslēdzēja princips, kas lieliski strādāja.
Tagad ieviests “apstāties šeit!” zīme. Priekšā mācībnieks. Pabrauc gabaliņu, apstājas, tad vēl. Un vēl. Un vēl. Beidzot saņemas un aizbrauc. Es metru pirms stoplīnijas, skatos no kreisās nāk viens un tam priekšrokas. Vai nu jāgāzē un jālec, laika sekundes divas vai trīs, vai arī jāgaida.
Tā nu, nenovēršot skatu no tuvojošies briesmām, spiežu uz akseleratoru, un pēkšņi – bums. Mācībnieks nekur nav aizbraucis, tas iebraucis pusotru auto korpusa tiesu krustojumā un tur viņam instruktors pateicis – bija uz stoplīniju jāapstājas. Un jaunais vadītājs to uztvēris kā komandu. Man izsista mazā lētā lampina, viņam bagažnieks iedzīts līdz salona vidum. Saskaņotais. Ļoti jābīstas no maz pieredzējušajiem – viņi bezmaz vai visu laiku kaut ko perina! Un tas jāņem vērā ar trīskāršu drošības rezervi,” Māris stāsta.
Savs komentārs ir arī satiksmes speciālistam Ērikam Griģim: “Steiga jau ir risks! Tāpēc tā ir bīstama. Savās satiksmes drošības lekcijās no paša piedzīvotā ceļu satiksmē ieviesu tematu “Iepriekšējās bīstamības identifikācija (paredzēšana)”. Lekcijā stāstu un rādu piemērus, kā savlaicīgi paredzēt bīstamību pirms tā vēl nav radusies, lai izvairītos no bīstamām situācijām, iespējamiem šķēršļiem, sadursmēm un Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumiem.
Kā transportlīdzekļa vadītājs drīkst “nenovērst skatu no tuvojošies briesmām” un, lai izvairītos no bīstamas situācijas, “spiest uz akseleratoru”? CSN nosaka, ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, nevis jāspiež gāzes pedālis!
Lai spētu pamanīt šķēršļus un citas briesmas, ir jāmācās ne tikai autoskolā, bet arī pēc autovadītāja apliecības saņemšanas – no citu pieredzes un kļūdām, no policijas skaidrojumiem par satiksmes negadījumu iemesliem, kas biežāk tiek noslēpti, nekā atklāti, no sava paša darbību analīzes kritiskās situācijās.
Izvēloties braukšanas ātrumu, viens no nosacījumiem, kas transportlīdzekļa (TL) vadītājam jāvērtē, ir ceļu satiksmes intensitāte. Tas ir informācijas kopums par visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, viņu pārvietošanos, kustības virzieniem, to darbībām braucot, bremzējot, intensīvi bremzējot, apbraucot, apsteidzot, apstājoties, ielūstot brauktuves segumā, zem kura pamatus izskalojis plīsušais ūdensvads. Vadītājam ceļu satiksmes intensitātes izvērtēšana nozīmē darbību nepārtraukti analizēt uz brauktuves redzamo un kontrolēt aizmugurē braucošo transportlīdzekļu skaitu, viņu braukšanas ātrumu, distanci, intervālu un apsteigšanas, apdzīšanas, apstāšanās, nogriešanās vai apgriešanās manevrus ar vai bez bremzēšanas. Attiecīgi arī gājēju un velosipēdu vadītāju skaitu, viņu pārvietošanās virzienu un ātrumus, kas var iespaidot bīstamas situāciju rašanos vadītājam tieši vai mijiedarbībā ar citiem transportlīdzekļiem.
Tas nozīmē visu, ko redz un spēj analizēt TL vadītājs sava vadītā transportlīdzekļa priekšā un sānos, un kontrolēt sava transportlīdzekļa aizmugurē. Nevis, kā nohipnotizētam skatīties tikai uz briesmām un spiest gāzi grīdā!
Iepriekšējā bīstamību rada šķēršļi uz ceļa vai tā tuvumā. Tādi var būt jebkurš šķērslis uz ceļa, kas apdraud kustības drošību. Piemēram, no citiem TL vai kravām nokrituši vai atlūzuši priekšmeti, akmeņi, dubļi, bedres, eļļa, ledus, arī meža zvērs, pēkšņi apstājies vai sadursmē citā šķērslī ietriecies transportlīdzeklis, gājējs, braucošs divriteņu transportlīdzeklis vai persona ar sporta inventāru, lauksaimniecības tehnika, piekabe, stabiņi, puķupodi un vēl nezin kādi šķēršļi, kas atrodas Rīgas pilsētas ielās, arī diennakts tumšais laiks vai migla, saullēkts un saulriets, kad noteiktos apstākļos saules stari apgrūtina redzamību braukšanas virzienā vai arī atpakaļskata spoguļos, saules gaismas radītās tumšās koku ēnas uz brauktuves vai krūmi ceļmalā, ja nekā cita nebūs.
Citas briesmas ir sadursme vai sastrēgums miglā, aiz pagrieziena, ceļa vidū stāvošs transportlīdzeklis, naktī neapgaismots transportlīdzeklis uz ceļa, vadītāja apžilbināšana, mirgojošs signāls uz ceļa vai spīguļojošs atstarotājs ceļmalā, no priekšas, sāniem vai aizmugures strauji tuvojošs transportlīdzeklis, satiksmes regulētāja žesti, avārijas zīme uz brauktuves, transportlīdzeklis, kas apstājies uz nomales vai pieturā, pa priekšu braucošs mācību automobilis vai taksometrs, tramvajs, autobuss un trolejbuss, kas brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni, viens otram blakus braucoši divi motociklisti un vēl tie apstākļi, kuru dēļ katru dienu Rīgā notiek ap 80 dažādi citi CSNg.
Atkarībā no ceļu satiksmes situācijas, vadītājs spēj vai nespēj savlaicīgi pamanīt šķērsli vai citas briesmas, bet to jau izvērtēs tikai pēc tam un pārkāpuma vai CSNg iemeslu nez vai kādam pateiks.”
