Ja šīs baisās laika prognozes piepildīsies, Eiropu gaida simtiem gadu ilgs sausums un tam sekojošs bads 0
Pabeigts jaunais pētījums, kas modelēja nākotni Eiropai, ja pēkšņi sabruktu Atlantijas meridionālā cirkulācija (AMOC) – milzīgā okeāna straumju sistēma, kas no dienvidiem nes siltumu un mitrumu uz ziemeļiem.
Rezultāti ir satraucoši: Dienvideiropa, kas jau tagad cīnās ar karstām un sausām vasarām, nākamo 1000 gadu laikā varētu piedzīvot vēl dramatiskāku sausumu – ilgākas sausās sezonas, vairāk ekstremālu sausuma periodu un ievērojami mazāk nokrišņu vasarās, raksta vietne LiveScience.
AMOC ir kā okeāna sirds un asinsvadu sistēma – tā pārnēsā siltumu no dienvidu puslodes uz ziemeļiem, padarot Ziemeļrietumeiropas klimatu daudz maigāku, nekā tam būtu jābūt tikai no ziemeļu ietekmes. Bez šīs straumes ziemas kļūtu daudz aukstākas, bet vasaras – daudz sausākas, jo straume ienes arī lielu mitruma daudzumu.
Pētījums parāda, ka AMOC sabrukums ne tikai pazeminātu ūdens temperatūru, bet arī ievērojami samazinātu vasaras nokrišņus – īpaši Dienvideiropā.
Ko parāda simulācijas
Pētnieki veica astoņas ilgtermiņa simulācijas (pat vairāk nekā 1000 gadu attīstību), salīdzinot dažādus scenārijus: ja AMOC paliek stabila (piemēram, emisijas samazinās vidējā līmenī), sausās sezonas intensitāte Eiropā palielinās par aptuveni 8% – tas jau ir nopietns risks. Kā vēstī portāls, ja AMOC sabrūk, sausās sezonas intensitāte pieaug par 28% – gandrīz četrkārt.
Reģionālās atšķirības ir milzīgas: Zviedrijā sausā sezona pagarinās par 54% ar stabilu AMOC un par 72% ar sabrukumu. Spānijā – par 40 % ar stabilu AMOC un par 60% ar sabrukumu.
Tas nozīmē, ka Spānija, Portugāle, Itālija un citas Dienvideiropas valstis, kas jau tagad saskaras ar rekordgarām sausām vasarām, ūdens deficītu un mežu ugunsgrēkiem, nākotnē varētu piedzīvot vēl ilgākas un smagākas sausuma sezonas – simtiem gadu garumā.
Kāpēc tas notiek tieši tagad
Klimata pārmaiņas jau tagad vājina AMOC – kūstošie ledāji Grenlandē un Arktikā ievada okeānā milzīgu saldūdens daudzumu, kas maina ūdens sāļumu un blīvumu. Tas palēnina straumes cirkulāciju.
Ja process sasniegs kritisko punktu, straume var pēkšņi sabrukt – un sekas saglabāsies gadsimtiem ilgi, pat ja emisijas samazināsies.
Šis pētījums nav tikai teorija par tālāko nākotni. Tas parāda, ka AMOC sabrukums varētu pastiprināt jau esošās klimata problēmas Eiropā – sausums kļūs biežāks, ilgāks un smagāks. Tas ietekmēs lauksaimniecību, ūdens resursus, mežus un cilvēku dzīvi simtiem gadu uz priekšu.
Tas ir vēl viens spēcīgs arguments, ka klimata pārmaiņu mazināšana nav tikai ērta izvēle – tas ir izdzīvošanas jautājums. Tagad mēs esam tuvu līdzīgam lūzuma punktam – tikai šoreiz tas būs saistīts ar sausumu, nevis aukstumu.
