Amazones lietus mežos iestājas “hipertropisks” klimats – vai “planētas plaušas” to vispār spēs izturēt? 0
Amazones lietus mežos pēdējos gados ir dažas dienas vai nedaudz nedēļas ar karstie un sausiem laikapstākļiem gadā, taču pētnieki apgalvo, ka līdz 2100. gadam tas varētu pieaugt līdz 150 dienām gadā. Biežāki un intensīvāki sausuma periodi varētu ievest Amazones lietus mežus “hipertropiskā” režīmā, kāds uz Zemes nav pastāvējis vismaz 10 miljonus gadu.
Hipertropisks klimats pēdējo reizi uz Zemes bija pirms 40 līdz 10 miljoniem gadu –
eocēna un miocēna periodos. Vidējā globālā temperatūra eocēna vidū bija 28 grādi pēc Celsija – par 14 grādiem augstāka nekā vidēji mūsdienās, un iepriekšējie pētījumi liecina, ka mežos pie ekvatora bija mazāk mangrovju un mūžzaļo koku.
Pašlaik Amazones lietus mežos karsts sausums ir novērojams dažas dienas vai nedēļas gadā. Taču klimata pārmaiņu dēļ reģiona sausā sezona, kas parasti ilgst no jūlija līdz septembrim, kļūst ilgāka, un
pieaug karstāku nekā parasti dienu īpatsvars gadā.
Pētnieki analizēja 30 gadu temperatūras, mitruma, augsnes mitruma un saules gaismas intensitātes datus no meža apgabala uz ziemeļiem no Manausas, pilsētas Brazīlijas Amazones sirdī. Pētnieki arī pārbaudīja informāciju no sensoriem, kas mērīja ūdens un sulas plūsmu koku stumbros šajā vietā, kas palīdzēja saprast, kā koki tika galā ar sausuma apstākļiem.
Pētnieki atklāja, ka sausuma laikā kokiem bija grūti piekļūt ūdenim, un tie pārstāja absorbēt oglekļa dioksīdu (CO₂).
Tas ir tāpēc, ka sausuma laikā strauji palielinājās iztvaikošanas ātrums, samazinot augsnes mitrumu. Koki reaģēja, aizverot lapu poras, kas kontrolē ūdens un gāzu apmaiņu ar atmosfēru, tādējādi saglabājot ūdeni. Taču tas vienlaikus bloķēja CO₂ absorbciju, kas augos ir nepieciešama audu augšanai un atjaunošanai.
Kā raksta vietne livescience.com, ka Amazones lietus mežos ikgadējā koku mirstība pašlaik ir nedaudz virs 1%, bet līdz 2100. gadam tā varētu pieaugt līdz 1,55%.
Tas var šķist nenozīmīgs rādītājs, taču tam ir milzīga nozīme visa lietus meža mērogā.
Ātri augošie koki ir vairāk pakļauti karstam sausumam nekā lēni augošie, jo tiem nepieciešams bagātīgs ūdens un CO₂ daudzums, lai uzturētu šo augšanu.
Šīm pārmaiņām būs dramatiskas sekas Zemes oglekļa apritē, jo lietus meži absorbē milzīgu daudzumu CO₂, kas citādi nonāktu atmosfērā.
