“Jūra taču visiem viena, kā man to var aizliegt?” Kuģa mehāniķis Andris atklāj, kā viena frāze no priekšnieka mainīja visu karjeru
14
Andris strādā kuģniecībā un, mainot darba vietu, iekļuva situācijā, par kuru vēlas pastāstīt publiski. Viņš savu stāstu uzrakstīja mums uz LA.LV. un mēs padomu jautājam Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītājai Dacei Stivriņai.
“Rakstu jums, jo esmu nonācis situācijā, kurā īsti nesaprotu savas tiesības. Esmu mehāniķis uz kravas kuģiem. Šajā darbā esmu jau vairāk nekā 10 gadus, un, kā jau jūrniekiem, darbs notiek rotācijās – vairākus mēnešus jūrā, pēc tam atvaļinājums mājās pie ģimenes.
Līdz šim biju piesaistīts vienam konkrētam uzņēmumam. Strādāju godīgi, bez pārkāpumiem, ar labām atsauksmēm. Taču pēdējā laikā darba apstākļi kļuva smagāki – grafiki mainījās, samaksa vairs nelikās adekvāta, un nolēmu meklēt citu kompāniju.
Kad par to informēju savu priekšniecību, reakcija bija negaidīti asa. Man tika pateikts, ka pie konkurējošām kuģniecības kompānijām strādāt nedrīkstot, jo es “pārāk daudz zinot”.
Godīgi sakot, tas mani pārsteidza. Jūrniecībā jau nav tā, ka katrs uzņēmums būtu pilnīgi cita pasaule – mēs visi strādājam ar līdzīgām sistēmām, līdzīgiem kuģiem un starptautiskiem noteikumiem.
Manā līgumā bija punkts par konfidencialitāti – tas ir saprotams, un es neplānoju nevienam izpaust uzņēmuma iekšējo informāciju. Bet par konkrētu aizliegumu strādāt pie citiem – tāda punkta, cik zinu, nebija.
Tomēr saruna bija diezgan skaidra – ja došos strādāt pie cita uzņēmuma, tas varot radīt problēmas nākotnē, piemēram, ar rekomendācijām vai dokumentiem.
Un te ir mana dilemma – jūrniekam darbs būtībā ir globāls. Mēs ejam tur, kur ir līgums un labāki nosacījumi. Ja man tiek faktiski liegts strādāt citur, tas nozīmē, ka man tiek ierobežota iespēja vispār turpināt darbu savā profesijā. Neiešu taču tagad par pavāru restorānā strādāt!
Tāpēc vēlos jautāt – vai tiešām kuģniecības nozarē darba devējs var šādi ierobežot darbinieku? Vai tas ir likumīgi, vai tomēr tikai mēģinājums mani atturēt no aiziešanas? Jo jūra ir viena, bet darba devēji – daudzi,” Andris norāda.
Atbild Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
“Darbiniekam ir pienākums neizpaust informāciju, kas viņam kļuvusi zināma darbā un kas ir darba devēja komercnoslēpums. Darba devējam rakstiski jānorāda, kura informācija tiek uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbiniekam jārūpējas, lai šī informācija nebūtu pieejama trešajām personām – ne tieši, ne netieši. Šo informāciju nedrīkst izpaust arī pēc darba attiecību beigām.
Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz to jomu, kurā darbinieks strādāja pie darba devēja. Vienošanos par konkurences ierobežojumu pēc darba attiecību beigām drīkst slēgt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1. tās mērķis ir pasargāt darba devēju no konkurences, ņemot vērā informāciju, ko darbinieks ieguvis darbā,
2. ierobežojuma termiņš nav ilgāks par 2 gadiem pēc darba attiecību beigām,
3. darba devējs šajā laikā maksā darbiniekam atbilstošu ikmēneša atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu.
Konkurences ierobežojums var nozīmēt, piemēram:
1. darbinieks neveic līdzīgu uzņēmējdarbību pats,
2. nestrādā pie konkurenta,
3. nepārvilina bijušā darba devēja klientus vai darbiniekus.
Ja konkurences ierobežojums pēc veida, apjoma, vietas, laika vai atlīdzības ir netaisnīgs un pārāk ierobežo darbinieka iespējas strādāt savā profesijā, tad šāda vienošanās nav spēkā.
Vienošanās par konkurences ierobežojumu jāslēdz rakstveidā, un tajā jānorāda:
ierobežojuma veids,
apjoms,
teritorija,
termiņš,
darbiniekam maksājamās atlīdzības apmērs.”
Vai tev ir pieredzes stāsts par negodīgu attieksmi darbā? Varbūt stāsts, kā mainīji darba vietu? Uzraksti man uz [email protected].
