“Man ir 45 gadi un darba piedāvājumi krīt kā no pārpilnības raga!” Daudzbērnu mamma lauž stereotipus par diskrimināciju Latvijā
2
Darba tirgus ir nežēlīgs, dzirdēti tik daudz stāsti, kā jauniešiem grūti atrast pirmo darbu, jo visur nepieciešama pieredze. Tikpat sarežģīti arī pusmūžā pārkvalificēties vai savā sfērā mainīt darbavietas, jo “vecos jau neviens negrib”, bet ne viss ir tik melns kā to mālē, ir arī pozitīvi pieredzes stāsti. Un ar tādu šoreiz sociālajā tīklā X dalījusies kāda sieviete.
“Man ir 45+. Darba piedāvājumi krīt kā no pārpilnības raga. Nevienu neinteresē mans vecums un krievu valodas zināšanas.
Strādāšu 3 darbos pa pusslodzēm. Ā, nu jā – 2 izglītības ieguvu, kamēr “sēdēju mājās” ar bērniem līdz viņu 13 gadu vecumam. Tagad putniņi lido prom, bet māte var strādāt,” viņa priecājas.
Man 45+.Darba piedāvājumi krīt kā no pārpilnības raga. Nevienu neinteresē mans vecums un krievu valodas zināšanas.Strādāšu 3 darbos pa pusslodzēm.Ā,nu jā – 2 izglītības ieguvu,kamēr "sēdēju mājās" ar bērniem līdz viņu 13 gadu vecumam.Tagad putniņi lido prom, bet māte var strādāt.
— Balanda (@BalandaLV) October 14, 2025
Līdz ar četrdesmit piekto dzimšanas dienu darba meklējumi daudziem kļūst psiholoģiski smagāki, taču Centrālā statistikas pārvaldes dati rāda, ka 45–54 un 55–64 gadus vecumā joprojām ir augstas nodarbinātība, un izšķirošais bieži nav prasmju trūkums, bet gan aizspriedumi atlases procesā.
2025. gada 2. ceturksnī kopējais nodarbinātības līmenis valstī sasniedza 64,9% (15–74 g.), bet bezdarbs noslīdēja līdz 6,7% – tas nozīmē, ka darba iespējas pastāv arī ekonomikas bremzēšanās laikos.
Pētījumos vairāk nekā puse darba ņēmēju atzīst, ka darbavietās saskārušies ar vecuma diskrimināciju, savukārt darba devēji to atzīst krietni retāk – plaisa starp realitāti un uztveri ir pamanāma.
Arī pati esmu publicējusi vairākus lasītāju stāstus, kur pirmspensijas vecumā atrast jaunu darbu ir gandrīz neiespējami.
“Eurostat” vērtējums rāda, ka 55–64 gadus veco iedzīvotāju nodarbinātības līmenis Latvijā 2024. gadā bija ap 72% – viens no augstākiem rādītājiem reģionā, un tas signalizē darba devēju pieprasījumu pēc pieredzes. Savukārt CSP datubāzē vecuma grupa “45–54 gadi” turpina rādīt augstu nodarbinātību; šī grupa tradicionāli ir daļa no “Eurostat” galvenās vecuma grupas (25–54), kur nodarbinātības līmenis ir visaugstākais.
Kur tad rodas grūtības? Pirmkārt, “signāla” problēma – atomatizētās kandidātu atlases sistēmas meklē atslēgvārdus, kas biežāk parādās jaunāku cilvēku darba aprakstos; ja tie nav pieredzējušāku darba meklētāju CV, kandidāts atkrīt vēl pirms intervijas.
Otrkārt, aizspriedums par “pārkvalificēšanos”: darba devēji baidās, ka pieredzējušais gribēs augstāku algu, ātri garlaikosies vai necienīs jaunāku vadītāju.
Treškārt, darba intervijas iemaņu “ierūsēšana” – ja gadiem vai gadu desmitiem nav iets uz darba intervijām, vecākam kandidātam viegli izkrist no aprites, nezinot, kas viņam tieši tiks jautāts, ko meklē mūsdienīgs priekšnieks, kā izskatās pievilcīgs darbinieks 2025. gadā.
Ko var izdarīt praktiski? Galvenais ir pieturēties pie pārbaudītām vērtībām un savu pieredzi, CV atrodamo informāciju un visu, ko vēlaties, lai priekšnieks par tevi zina, izstāstīt piecās minūtēs saprotamā valodā. Cilvēcība nekur nav pazudusi. Uzsveriet savu pēdējo 5 gadu darba pieredzi, stāstiet par sadarbību ar jaunākiem darbiniekiem, par to, vai esat apmācījis jaunus darbiniekus iepriekšējā darba vietā, tas lauzīs stereotipus par nespēju sadarboties dažādām paaudzēm.
Protams, tajā pašā laikā ir jāuzsver sava vērtība un pieredze, kas jūs atšķir no jaunā darbinieka, kurš ieradies uz interviju pa taisno no augstskolas sola.
Kāds ir tirgus fons 2025. gadā? Tas nav melnbalts. No vienas puses, bezdarbs svārstās ap 6–7% robežu, kas nav krīzes līmenis un atstāj vietu kandidātu kustībai. No otras – augsta aktivitāte nenozīmē, ka atlases algoritmi un stereotipi uzreiz pazudīs. Tāpēc 45+ kandidāta uzdevums nav “pārmācīt pasauli”, bet raidīt precīzu signālu par kompetenci: svaigas iemaņas, redzami sasniegumi, vērtība, tajā pašā laikā elastība un spēja pielāgoties.
Tiem, kas to izdara, statistika nav ienaidnieks – tā drīzāk ir sabiedrotais, kas apliecina: šī vecuma grupa Latvijā strādā, un strādā daudzi. CSP jaunākie rādītāji un Eurostat vecumgrupu nodarbinātība to tikai apstiprina.
Vai arī tev ir stāsts par darba meklējumiem? Varbūt vēlies padalīties ar to, kā mainījusies tava alga pēdējo gadu laikā? Varbūt tev ir viedoklis par tēmu – jauns darbinieks pret pieredzējušu profesionāli? Raksti man uz [email protected].
