“Palūdzu par 200 eiro lielāku algu,” Alises stāsta, kāpēc viņa darba intervijā pārsteidza potenciālo priekšnieku
0
Uzsākot jaunas darba attiecības, mēs visi iepazīstamies ar darba līgumu, darba prasībām, atalgojumu, pienākumiem un par šiem noteikumiem arī parakstāmies. Tomēr realitāte nereti atšķiras no teorijas, kā visam būtu jānotiek. Daudz šo stāstu atrodami sociālajos tīklos, tā, lasot par dažādām darba pieredzēm, es atradu Alises stāstu.
“Atteikt darbu tāpēc, ka es palūdzu par 200€ lielāku algu, nekā norādīts sludinājumā, jo intervijā man pateica, ka papildus tam, kas norādīts sludinājumā, būtu jādara vēl citi pienākumi (diametrāli pretēji amatam, uz kuru kandidēju)!” viņa raksta Threads.
Komentāros ļaudis dalās savā pieredzē, kas bijusi līdzīga, citi dod padomus, vēl kāds nopeļ darba devēju par tik nekaunīgu rīcību.
“Jums atteica darbu nevis tādēļ, ka palūdzāt par 200 eiro lielāku algu, bet gan tādēļ, ka bija cits/i kandidāts/i, kas piekrita vai piekritīs to darbu veikt par uzņēmuma piedāvāto algu,” vīrietis atbild.
Cits norāda, ka “vairāki cilvēki vienkārši ignorē skaidri norādīto iemeslu, kāpēc tika prasīta lielāka alga. Ja darba devējs sludinājumā neuzskaita visus darba pienākumus, tad darba ņēmējam jāuzskata, ka arī alga nebija norādīta pilnībā. Labi, ka par papildus pienākumiem pasaka intervijā, nevis pirmajā darba dienā. Ir jau arī tādi kretīni!”
Alisei dod arī padomu – “Prasot kaut ko papildus, vienmēr ir jārēķinās ar iespēju saņemt atteikumu. Ir jābūt ļoti pieprasītam speciālistam un visu gribētam kandidātam, lai uzņēmums jūsu dēļ uzreiz izmainītu paredzēto algas budžetu šim amatam.”
Kristīne situāciju vērtē no otras puses: “Ja man kā darba devējam no kandidātiem vakancei viens prasītu lielāku algu, pat neuzsākot darba attiecības- es arī izvēlētos citu.”
Kārlis norāda: “Kad meklēju darbu, vakancē bija par 300 eiro mazāk, nekā vienojāmies pirms darba attiecību nodibināšanas; darba devēji ir dažādi. Turklāt, paši jautāja pirms tam, kāda ir mana cena… ”
“Es parasti nostrādāju 1dienu par velti apskatos vietu , apskatos kas notiek, cik daudz jādara. Un tad sēžos pie galda un prasu ciparu kādu es vēlos (plus man ir daudz labu rekomendāciju) Vienmēr arī uzskatu ka, es pārdodu savu laiku un savas zināšanas,” Mikus raksta.
Krišjānis ir Alises pusē: “Ja ir problēmas uzrakstīt precīzu amata aprakstu, tad vajag pārdot bikses un nopirkt ārpakalpojumu. Tā nav raķešzinātne.”
Ekonomists Pēteris Strautiņš komentē, ka “algu lielumu nosaka dažādi apstākļi. Ļoti vispārinot varētu teikt, ka tie ir divi ekonomistu vecie draugi – pieprasījums un piedāvājums, bet ir ļoti daudz nianšu.”
Algu līmeni nosaka:
1. Pievienotā vērtība nozarē. Ekonomikas teorija vēsta, ka uzņēmumi palielina darbinieku skaitu līdz brīdim, kad papildus pieņemtā darbinieka nodarbināšanas izmaksas sasniedz papildus radīto pievienoto vērtību. Savukārt pievienoto vērtību nosaka gan darbinieka kvalifikācija, gan uzņēmuma produkti, tehnoloģijas, darbības mērogs un citi apstākļi. Piemēram, pievienotā vērtība programmēšanā vairākkārt pārsniedz pievienoto vērtību vieglajā rūpniecībā.
2. Darbinieka izglītība un pieredze.
Sabiedriskajā sektorā – arī nozares politiskā ietekme, spēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Kur darbavieta atrodas? Rīgā algas caurmērā ir augstākas nekā pārējā Latvijā, ir atšķirības arī starp pārējiem reģioniem. Algas Latvijā ir augstākas nekā Mauritānijā, bet zemākas nekā Francijā.
Privātā uzņēmuma īpašniekam tiešām neviens nevar liegt noteikt algas “pēc sajūtas”.
Taču parasti uzņēmumi taupa naudu un rūpīgi rēķina. Svarīgākais atskaites punkts noteikti ir atalgojums attiecīgajā profesijā vai nozarē kopumā, ir arī atšķirības reģionos un apdzīvotajās vietās. 2. ceturksnī vidējā alga Rīgas reģionā bija 1980 eiro, bet Latgalē 1317 eiro, citos reģionos tā ir apmēram pa vidu. Taču ir nozares, kur šīs attiecības ir pavisam citas.
Ir vairākas ar metāliem saistītās rūpniecības apakšnozares, kur augstākās algas ir Zemgalē vai Kurzemē. Tur atrodas lielākā daļa modernāko šo nozaru uzņēmumu. Savukārt informācijas un sakaru nozarē Rīgas pārsvars ir milzīgs, pat vairākkārtīgs, jo galvaspilsētā šajā nozarē strādā programmētāji, vadošie sakaru inženieri, uzņēmumu vadītāji, kamēr citos reģionos tipisks nozares darbinieks veic pakalpojumu pārdošanu.
Privāti uzņēmumi, kas strādā dažādās vietās Latvijā, mēdz noteikti atšķirīgas algas, atkarībā no vietējiem darba tirgus apstākļiem. Valsts parasti politisku iemeslu dēļ atturas noteikt atšķirīgus algu līmeņus vienam un tam pašam darbam. Taču vidējās algas sabiedriskajā sektorā dažādos reģionos vienalga atšķiras. Centrālajā valdībā algas ir augstākas nekā pašvaldībā. Skolotājiem mēdz būt lielākas slodzes blīvāk apdzīvotajos reģionos.
Noteikti ir darbinieki, kuru algu līmeni ietekmē tas, cik viņi varētu pelnīt citās valstīs.
Šis faktors palīdz ārstiem būtu vislabāk apmaksātajai profesijai. Ir darbinieki, kas tiek “pirkti” globālajā tirgū, AirBaltic vadītājs ir spilgts piemērs.
Vai arī tev ir stāsts par darba meklējumiem? Varbūt vēlies padalīties ar to, kā mainījusies tava alga pēdējo gadu laikā? Raksti man uz [email protected].
