“Būs jāstrādā visas brīvdienas bez izņēmuma!” Modri pārsteidz pavāra darba piedāvājums un alga, kādu piedāvā Liepājā
0
Latvijā ir labas algas, nē, Latvijā ir briesmīgas algas – no kuras puses skatās vai drīzāk, par kuru pilsētu runā. Loģiski, ka vienam un tam pašam amatam Rīgā un mazpilsētā darba samaksa būs krietni atšķirīga. Modris ir atsūtījis redakcijai jautājumu, vai šī ir normāla alga?
“740 eiro bruto alga, atgriežoties pie tēmas, ka mums Latvijā ir ļoti labas algas. Pēc nodokļiem tātad 500 eiro. Kā ar tādu naudu var izdzīvot? Kā var samaksāt īri, komunālos, transporta izdevumus, arī ēdiens jāpērk tajos paši veikalos, kur pārējiem, kuriem algas trīsreiz lielākas…vēl ēdiens, apģērbs, higiēnas preces, nedod dievs, neparedzēti pie zobārsta jāiet, lai gan ko tad tur ieplānos, tāpat ar tādu algu neko iekrāt nevar. Tikai no viena kredīta dzīvot līdz nākamajam. Jābrauc ar steigu prom no šejienes!” viņš raksta.
Modris pievienojis ekrānšāviņu no kāda suši restorāna Liepājā. Tiek meklēts pavāra palīgs.
Pienākumi: ātri un kvalitatīvi veikt produktu pirmsapstrādi, gatavot sagataves pēc noteiktām kalkulācijām, ievērojot sanitārās un higiēnas normas un veikt darbus pēc pavāra norādījumiem.
Darbinieks iegūs sociālās garantijas, apmaksātas darbinieku pusdienas, uzņēmuma lojalitātes karte un citi bonusus, tomēr jāstrādā būs gan pilna darba diena, no pulksten 9.30 līdz 18.00, bet ne pilna darba nedēļa, lai gan, kā izskatās pēc sludinājuma, visās brīvdienās, jo norādīts, ka darbs no ceturtdienas līdz svētdienai. Četras dienas strādā, trīs atpūšas, bet tātad nedēļas nogales visas norakstītas, diezgan čābīgi par 500 eiro uz rokas.
Konsultējoties pie ekonomista Pētera Strautiņa, viņš atzīst, ka ēdināšanas nozare ir starp tām, kur tiek maksātas mazākās algas. “Pamatnozarēs zemākais atalgojums ir izmitināšanā un ēdināšanā – 1219 eiro, mākslas un izklaides jomā – 1482 eiro un operācijās ar nekustamo īpašumu – 1498 eiro,” Strautiņš atbild, tāpat minot krietni lielākus ciparus, nekā konkrētajā darba sludinājumā tiek piedāvāts.
Iepriekš jau jautājot, cik ļoti atšķiras algas Rīgā un citviet, Strautiņš norādījis, ka atšķirība ir liela, tomēr svarīga arī nozare, dažreiz tieši ārpus Rīgas var nopelnīt vairāk.
“Svarīgākais atskaites punkts noteikti ir atalgojums attiecīgajā profesijā vai nozarē kopumā, ir arī atšķirības reģionos un apdzīvotajās vietās. Piemēram, šī gada vidū vidējā alga Rīgas reģionā bija 1980 eiro, bet Latgalē 1317 eiro, citos reģionos tā ir apmēram pa vidu. Taču ir nozares, kur šīs attiecības ir pavisam citas.
Ir vairākas ar metāliem saistītās rūpniecības apakšnozares, kur augstākās algas ir Zemgalē vai Kurzemē. Tur atrodas lielākā daļa modernāko šo nozaru uzņēmumu. Savukārt informācijas un sakaru nozarē Rīgas pārsvars ir milzīgs, pat vairākkārtīgs, jo galvaspilsētā šajā nozarē strādā programmētāji, vadošie sakaru inženieri, uzņēmumu vadītāji, kamēr citos reģionos tipisks nozares darbinieks veic pakalpojumu pārdošanu.
Privāti uzņēmumi, kas strādā dažādās vietās Latvijā, mēdz noteikti atšķirīgas algas, atkarībā no vietējiem darba tirgus apstākļiem,” viņš skaidro.
Atgādinām, ka minimālā mēneša darba algas apmērs, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, būs 780 eiro, kas būs par 5,4% augstāka nekā 2025. gadā. Šāda minimālā alga iekļauta arī nākamā gada valsts budžeta projektā, ko pašlaik izskata Saeima,” skaidro Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa.
Paredzētais minimālās algas pieaugums ir mazāks par sagaidāmo vidējās algas kāpumu, kas varētu būt ap 7%, tā varētu sasniegt apmēram 1950 eiro.
“Tātad minimālā alga būs 40% no vidējās algas. Visbiežāk minimālo algu salīdzina ar algas mediānu jeb atalgojumu, ko saņem “visvidējākais” darbinieks, kas ir tieši pa vidu visam ienākumu sadalījuma spektram. Algas mediāna Latvijā nākamgad varētu būt ~1580 eiro, tātad minimālās algas attiecība pret to varētu būt ~49%. Šāds slieksnis ir uzskatāms par diezgan zemu, ir vairākas ES valstis, kur šī attiecība (šogad) ir virs 60%, piemēram, var minēt Franciju, Portugāli, Slovēniju, Bulgāriju, bet Polijā tā ir 59%. Tātad var teikt, ka minimālās algas līmenis noteikts piesardzīgi, lai neradītu nozīmīgu bezdarba pieauguma risku. Tas gan arī nozīmē, ka to cilvēku skaits, kam minimālās algas celšana palielinās viņu faktiskos ienākumus, nebūs liels,” atbild ekonomists Pēteris Strautiņš.
Vai tu jūties nenovērtēts savā darba vietā? Vai esi atklāji ko nelikumīgi un vēlies anonīmi ziņot? Vai tu saņem pārāk mazu algu par smagu darbu? Raksti man uz [email protected].
