Kā “Euribor” ietekmējis mājokļa tirgu Latvijā? Elementāri – ja kas kļūst dārgāks, to pērk mazāk 28

Euribor procentu likme – kāda ir tās ietekme uz mājokļu tirgu Latvijā kopumā – kas notiks, kas notiek, kas notika, šādu jautājumu jomas ekspertiem uzdeva TV24 raidījums “Naudas cena”.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 86
Lasīt citas ziņas

Kā zināms, Euribor likme bija jau pieaugusi, salīdzinot ar laiku, kas bija vēl pirms 2022. gada. Un viss ir loģiski – ja kaut kas ir dārgāks, to pērk mazāk. Euribor ietekme, protams, ir lejupvērsta. Tā savu skaidrojumu iesāk Pēteris Strautiņš, bankas “Luminor” ekonomists.

Viņš norāda, ka Euribor jau mazliet ir samazinājies no augstākā punkta, kas bija pagājušā gada oktobrī, – pagaidām nedaudz, bet bet likmes kritums noteikti paātrināsies. “Finanšu tirgi visu laiku cenšas uzminēt, kādas būs likmes nākotnē. Šobrīd minējums ir tāds, ka līdz gada beigām Euribor būs samazinājušies apmēram līdz 3%. Šobrīd ir nedaudz zem 4%. Tas jau ir ieguvums! Sagaidu, ka turpmākajos gados likme turpinās kristies.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Vai tas, ka mājokļu izmaksas šobrīd ir dārgas, nozīmē to, ka cilvēki biežāk izvēlas īrēt?

“Jā, tā tas ir, bet nav arī tāds zināms skaits tā saukto institucionālo īrnieku. Protams, daudzi plāno, daudzi kaut ko uz papīra liek, bet – ja ir jābūvē šobrīd no nulles īres nams, tad diemžēl vai nu ir jābūt ļoti, ļoti, ļoti garām un lētām naudām,”
šādu viedokli savukārt pauž Aigars Šmits, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs.

Investori rēķina visādi un vienīgais, kas sanāca izdevīgi, bija nopirkt vienu jau uzbūvētu māju, kur ieguldīs līdzekļus pilnīgā renovācijā, un tur sanāks kaut kāda rentablitāte, par pieredzi stāsta Šmits.

“Fondi jau nav bezmaksas organizācijas, tie pārvalda aizņemtu naudu, un ir jāpilda investoriem dotie solījumi. Aktivitāte šobrīd ir ļoti, ļoti zema arī Rīgā, nerunājot vispār par kādiem reģioniem,” norāda eksperts.

Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.