Ukraina veikusi spēcīgāko dronu triecienu Maskavai pēdējā gada laikā – Putins reaģē, ieviešot jaunus aizliegumus 0
Ukraina veikusi līdz šim spēcīgāko dronu uzbrukumu Maskavai pēdējā gada laikā, naktī palaižot gandrīz 600 dronus, atbildot uz Krievijas triecieniem Kijivai, vēsta “The Telegraph”.
Uzbrukumi Maskavas pievārtē turpinājušies no sestdienas vakara līdz svētdienas rītam.
Izdevums raksta, ka, pēc Maskavas mēra Sergeja Sobjaņina teiktā, virs Krievijas teritorijas notriekti 586 droni. Krievijas amatpersonas ziņo par trim bojāgājušajiem.
Krievijas valsts mediji šo nodēvējuši par lielāko uzbrukumu Maskavas reģionam pēdējā gada laikā. Sprādzieni dzirdēti ne tikai piepilsētās, bet arī pašā Krievijas galvaspilsētas centrā.
Rakstā norādīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis devis armijai uzdevumu sagatavot iespējamos atbildes scenārijus pēc Krievijas trieciena Kijivai, kurā ceturtdien gāja bojā 24 cilvēki un vēl aptuveni 50 tika ievainoti.
Tiek ziņots, ka Ukrainas droni uzbrukuši arī Krievijas noslogotākajai lidostai — “Šeremetjevo”.
Saskaņā ar vietējo televīzijas kanālu publicēto analīzi, Ukraina, iespējams, mērķējusi uz naftas pārstrādes rūpnīcu, spārnoto raķešu un citu ieroču ražotni, degvielas uzpildes infrastruktūru, tehnoloģiju parku.
“The Telegraph” uzsver, ka Ukrainas tālas darbības triecieni parasti tiek vērsti pret infrastruktūras objektiem — rūpnīcām, naftas pārstrādes uzņēmumiem, loģistikas mezgliem un pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Volodimirs Zelenskis svētdien apstiprināja uzbrukumus arī savā ierakstā sociālajos tīklos.
“Ukrainas tālas darbības triecieni sasnieguši Maskavas apgabalu, un mēs skaidri sakām krieviem: viņu valstij šis karš ir jāizbeidz. Maskavas apgabalā koncentrēts lielākais Krievijas pretgaisa aizsardzības līdzekļu skaits. Bet mēs tos pārvaram,” rakstīja Zelenskis.
Viņš publicēja arī video, kuros redzami virs Maskavas apgabala lidojoši droni un dūmi sprādzienu vietās.
Savukārt Ukrainas bezpilota spēku komandieris Roberts Brovdi platformā “Telegram” publicēja drona attēlu ar uzrakstu “Maskava nekad neguļ”.
“Vienvirziena caurlaide mierīgai dzīvei Patriaršu dīķu rajonā ir atcelta,” viņš ironiski piebilda, atsaucoties uz vienu no elitārākajiem Maskavas rajoniem.
Pēc vietējo amatpersonu teiktā, uzbrukumos bojā gājuši trīs cilvēki ciemos Himki un Pogorelki uz ziemeļiem no Maskavas. Dronu atlūzas nokritušas arī “Šeremetjevo” lidostas teritorijā.
Ciema Subbotino rajonā, uz dienvidrietumiem no Maskavas, drona atlūzas trāpījušas dzīvojamajai mājai, izraisot ugunsgrēku. Maskavas apgabala gubernators Andrejs Vorobjovs publicējis fotogrāfiju, kurā redzams liesmās pilnībā iegrimis nams.
Savukārt Istrā, aptuveni 40 kilometru attālumā uz rietumiem no Maskavas, četri cilvēki guvuši ievainojumus, bet bojātas dzīvojamās ēkas.
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka sprādzienā Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcā ievainoti 12 darbinieki, lai gan, pēc viņa teiktā, “ražošana nav pārtraukta”.
Krievijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka droni notriekti vēl 14 Krievijas reģionos un okupētajā Krimā. Belgorodas apgabalā, kur regulāri notiek dronu un artilērijas uzbrukumi, bojā gājis viens cilvēks.
Vienlaikus izdevums atgādina, ka Krievija šīs nedēļas sākumā uzstādīja kara laika rekordu, 24 stundu laikā pret Ukrainu palaižot gandrīz 1500 dronu. Viena no spārnotajām raķetēm trāpīja deviņstāvu dzīvojamajai mājai Kijivā, izraisot tās sabrukšanu.
“The Telegraph” žurnālists raksta, ka glābšanas darbu laikā simtiem cilvēku nervozi gaidījuši ziņas par draugiem, kaimiņiem un ģimenes locekļiem, kas atradās zem drupām.
Nākamā diena Kijivā tika pasludināta par sēru dienu. Cilvēki pie traģēdijas vietas nesa ziedus un mīkstās rotaļlietas, godinot trīs bojāgājušos bērnus.
Pēc šī asiņainā uzbrukuma Ukraina veikusi vairākus atbildes triecienus Krievijas teritorijā. Sestdien Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas armija dziļi aiz frontes līnijas iznīcinājusi retu amfībiju lidmašīnu.
Izdevums norāda, ka, pieaugot bažām par Ukrainas spējām veikt tālas darbības uzbrukumus, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieviesis jaunus ierobežojumus.
Tagad medijiem, organizācijām un privātpersonām aizliegts bez oficiālas atļaujas publicēt informāciju par uzbrukumu sekām Krievijas teritorijā.
Jaunais likums paredz sodus par tekstu, foto vai video publicēšanu, kuros redzamas uzbrukumu sekas.
Tas papildina plašāku Kremļa ieviesto interneta ierobežojumu vilni — sociālo tīklu un ziņapmaiņas platformu darbības ierobežošanu, interneta ātruma samazināšanu un mēģinājumus aizliegt VPN lietošanu.
“The Telegraph” uzsver, ka Krievijas varasiestādes parasti nepublisko pilnīgu informāciju par Ukrainas uzbrukumu mērogu, tāpēc daudzi iedzīvotāji paļaujas uz “Telegram” kanāliem un sociālajiem tīkliem.
Piektdien publicēta arī Kremļa kontrolētā Sabiedriskās domas fonda aptauja, kas parādīja — lielāko daļu Krievijas iedzīvotāju vairāk satrauc Ukrainas tālas darbības dronu kampaņa nekā notikumi frontē.
