Ukrainas politiskajās aprindās valda uzskats, ka Krieviju uztrauc šīs trīs lietas 0
Ukrainas politiskajās un analītiskajās aprindās joprojām valda bažas, ka ASV varētu pastiprināt spiedienu uz Ukrainu, mudinot to piekāpties Krievijai iespējamā pamiera vai miera vienošanās vārdā. Šādas bažas tiek saistītas ar Donalda Trampa iespējamo vēlmi panākt ātru un taustāmu diplomātisku rezultātu, īpaši tuvojoties ASV starpvēlēšanām, kas paredzētas 2026. gada 3. novembrī.
Kā TV24 norāda NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, Ukrainā pastāv bažas, ka Tramps varētu ietekmēties no Kremļa vēstījuma par Krievijas bruņoto spēku panākumiem frontē. Šādā situācijā Maskava varētu mēģināt radīt priekšstatu, ka Ukraina ir spiesta piekrist Krievijas prasībām, tostarp jautājumā par Donetskas apgabala atlikušās daļas nodošanu.
Tomēr Slaidiņš uzsver, ka Ukrainai joprojām ir pietiekami daudz iespēju sekmīgi pretoties Krievijas agresijai. Viņaprāt, vāja valsts neizvirza ultimātus un nedemonstrē spēku ar darbiem. Ukrainas triecieni Krievijas dziļumā, pēc viņa teiktā, ir viena no skaidrākajām atbildēm uz Maskavas spiedienu un apliecina, ka Ukraina nav zaudējusi iniciatīvu.
Slaidiņš norāda, ka Kremlis šobrīd cenšas panākt ASV labvēlību, lai mīkstinātu pret Krieviju noteiktās sankcijas. Pastāv pieņēmums, ka Vašingtona varētu apsvērt sankciju mazināšanu kā daļu no mēģinājuma panākt pamieru. Tomēr Ukraina šādā gadījumā uzstāj uz drošības garantijām, bez kurām jebkāda vienošanās būtu riskanta.
Pēc Slaidiņa teiktā, diplomātiskajās sarunās starp Ukrainu un Krieviju, neraugoties uz vairākām ASV starpniecības kārtām, būtisks progress nav panākts. Galvenās domstarpības joprojām ir saistītas ar teritorijām, un tieši šis jautājums bloķē jebkādu plašāku vienošanos.
Ukrainas politiskajās aprindās tiek uzskatīts, ka Maskavai īpaši svarīgi ir vairāki jautājumi: Donbass, okupēto teritoriju atzīšana, Zaporižjas atomelektrostacija un sankciju atcelšana. Ukrainā pastāv bažas, ka ASV varētu būt gatavas apsvērt daļu no šiem jautājumiem, lai panāktu diplomātisku rezultātu.
Sarunā izskan arī pieņēmums, ka Trampam Ukrainas jautājums ir saistīts ar plašāku ārpolitisko un iekšpolitisko kontekstu. Viņam nepieciešams konkrēts rezultāts, ko varētu parādīt vēlētājiem. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka Tramps reizēm mēģina distancēties no Ukrainas temata: jo mazāk viņš par to runā, jo mazāk šis jautājums dominē publiskajā telpā.
Vienlaikus pilnīga izvairīšanās no Ukrainas jautājuma nav iespējama. Sarunā tiek minēta arī Trampa gaidāmā vizīte Ķīnā, kur, visticamāk, Ukrainas karš būtu viens no apspriežamajiem tematiem līdzās enerģētikas un sankciju jautājumiem. Tiek pieļauts, ka ASV varētu mēģināt izmantot spiedienu uz Ķīnu saistībā ar Irānas naftu, taču šādu sankciju reāla ieviešana pašai Amerikai varētu radīt ievērojamus izaicinājumus.
Līdz šim sarunās nav redzams būtisks diplomātisks izrāviens. Teritoriālie jautājumi paliek centrā, un Krievijas prasības Ukrainai nav pieņemamas bez drošības garantijām. Slaidiņš uzsver, ka Maskava cenšas panākt sev izdevīgus nosacījumus, savukārt Ukraina turpina demonstrēt, ka nav gatava piekāpties ultimātu priekšā.
Tuvākajā laikā tiek gaidīta Džareda Kušnera un Stīva Vitkofa vizīte Maskavā. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka būtiski būtu, lai šie pārstāvji apmeklētu arī Kijivu, jo līdz šim viņu virzība vairāk saistīta ar Maskavu, nevis tiešu dialogu ar Ukrainas pusi.
neko nepievieno papildus, uztaisi rakstu no video teksta atšifrējuma
Ukraina bažījas par iespējamu ASV spiedienu sarunās ar Krieviju
Ukrainā joprojām pastāv bažas, ka ASV varētu izdarīt lielāku spiedienu uz Ukrainu, lai panāktu vienošanos ar Krieviju. Šādas bažas izskan gan no Ukrainas politiskajiem analītiķiem, gan politiķiem. Tiek pieļauts, ka Donalds Tramps varētu ietekmēties no Vladimira Putina vēstījuma par Krievijas bruņoto spēku panākumiem frontē.
Viens no iespējamiem spiediena virzieniem varētu būt atlikušās Donetskas apgabala daļas nodošana. Tomēr pašreizējā situācija, pēc Jāņa Slaidiņa vērtējuma, rāda pretējo — Ukrainai joprojām ir pietiekami daudz iespēju, lai sekmīgi pretotos Krievijas agresijai. Viņš uzsver, ka vāja valsts neizvirza ultimātus, un Ukrainas triecieni Krievijas dziļumā ir labākā atbilde uz Maskavas centieniem demonstrēt spēku.
Kremlis cenšas panākt ASV labvēlību, lai varētu mīkstināt pret Krieviju noteiktās sankcijas. Tiek pieļauts, ka ASV varētu apsvērt sankciju mīkstināšanu, lai panāktu pamieru. Savukārt Ukraina šādā situācijā uzstāj uz drošības garantijām.
Trampam ir svarīgi panākt taustāmu rezultātu, īpaši saistībā ar gaidāmajām starptermiņa vēlēšanām. Vienlaikus viņš mēģina distancēties no Ukrainas jautājuma. Jo vairāk viņš par to runā, jo aktuālāka šī tēma kļūst, bet, runājot mazāk, tā publiskajā telpā noplok.
Tomēr no šī jautājuma pilnībā izvairīties nav iespējams. Sarunā izskan, ka Trampam gaidāma vizīte Ķīnā, kur Ukrainas jautājums, visticamāk, arī būs viens no apspriežamajiem tematiem. Paralēli tiek pieminēti arī enerģētikas un sankciju jautājumi, tostarp iespējamais spiediens saistībā ar Irānas naftu.
Neraugoties uz vairākām ASV starpniecības sarunu kārtām starp Ukrainu un Krieviju, diplomātiska izlīguma jautājumā būtisks progress nav panākts. Galvenās domstarpības joprojām ir nemainīgas, un tās saistītas ar teritorijām. Tieši šis jautājums turpina bloķēt jebkādu vienošanos.
Ukrainas politiskajās aprindās valda uzskats, ka Krieviju īpaši interesē vairāki jautājumi: Donbass, okupēto teritoriju atzīšana, Zaporižjas atomelektrostacija un sankciju atcelšana. Pastāv pieņēmums, ka amerikāņi varētu būt gatavi apsvērt šādus soļus, lai izdarītu piedāvājumu un panāktu vienošanos.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šobrīd no ASV nav oficiāla paziņojuma par šādu nostāju. Ir tikai izskanējuši pieņēmumi un signāli, taču tie Ukrainā tiek uztverti nopietni.
Maskavā drīzumā tiek gaidīta Džareda Kušnera un Stīva Vitkofa vizīte. Vienlaikus tiek norādīts, ka būtu svarīgi, lai viņi vispirms apmeklētu arī Kijivu. Līdz šim būtiski ir tas, ka viņi vairākkārt devušies uz Maskavu, bet Kijivā nav bijuši.
