VIDEO. Kremļa propagandists iedzen Peskovu stūrī, uzdodot neērtu jautājumu pēc Ukrainas triecieniem Maskavai 9
Krievijas propagandas vidē negaidīti izskanējis neērts jautājums par Krievijas spēju aizsargāt savu teritoriju no Ukrainas dronu uzbrukumiem. Pēc Ukrainas uzbrukuma Maskavai propagandists Pāvels Zarubins tiešraidē, uzdodot jautājumu Kremļa preses sekretāram Dmitrijam Peskovam, viņu acīmredzot nostādīja ļoti neērtā situācijā, vēsta ārzemju mediji,
Sarunas laikā Zarubins pieminēja plašo dronu uzbrukumu Maskavas reģionam un norādīja, ka daudziem Krievijas iedzīvotājiem rodas jautājumi par valsts aizsardzības spējām.
“Cilvēkiem, domāju, neizbēgami rodas jautājums: “Nu mums ir šīs jaudīgās bumbas, un kas no tā?” Izrādās, ka kodolvalstij var gan uzbrukt, gan to sakost,” sacīja propagandists.
Peskovs uz šo jautājumu konkrētu atbildi nesniedza un sāka runāt par Krievijas kodolatturēšanas politiku.
“Kodolatturēšana ir neatņemama daļa un kopumā mūsu nacionālās drošības stūrakmens,” sacīja Peskovs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka kodolieroči esot instruments, ko Krievija izmantotu tikai tad, ja rastos draudi pašas valsts eksistencei.
After attacks on Moscow region, pro-Kremlin journalist Zarubin asked Peskov:
"People are asking the inevitable question: well, we have these powerful bombs, so what? Turns out, the nuclear state can be nibbled on and bitten."
Peskov:
"Look, the nuclear state can't be… https://t.co/DNeQZYvMSS pic.twitter.com/Su845UiqsA
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 17, 2026
Tomēr daudzi novērotāji norāda, ka Peskovs faktiski izvairījās no būtiskākā jautājuma par to, kāpēc Krievijai neizdodas pilnībā pasargāt Maskavu un citus reģionus no regulāriem Ukrainas dronu uzbrukumiem.
Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas dronu triecieni Krievijas teritorijā kļuvuši arvien biežāki. Tie vērsti pret militāriem objektiem, infrastruktūru, naftas pārstrādes uzņēmumiem un citām stratēģiski svarīgām vietām.
Jau iepriekš vēstījām, ka Ukraina naktī uz svētdienu veikusi dronu triecienu Maskavai un Maskavas apgabalam, kas bijis viens no lielākajiem kopš Krievijas izvērstā pilna mēroga kara sākuma, vēsta “Radio Brīvība”.
Varasiestādes ziņo par trim bojāgājušajiem un vairāk nekā desmit ievainotajiem, un vairākās vietās, arī Šeremetjevas starptautiskajā lidostā, pēc dronu triecieniem un atlūzu nogāšanās izcēlušies ugunsgrēki.
Zeļenogradā, kas administratīvi ietilpst Maskavā, triecienā cietis tehniskais parks “Elma”, platformā “Telegram” vēsta kanāls “Astra”.
Šeremetjevas lidostas teritorijā izcēlās ugunsgrēks. Atlūzas nokritušas tālu no termināļa ēkas.
Atlikta vai pārcelta vairāk nekā 100 lidmašīnu ielidošana un 100 izlidošana, vēsta tīmekļa medijs RBK.
Arī Vnukovas lidostā atcelti vai atlikti aptuveni 100 reisi.
Maskavas apgabalā dronu triecienos cietušas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, arī Himkos, Istrā un Krasnogorskā, kā arī pašā pašā Maskavā Mihailova ielā.
Kā vēsta varasiestādes, Maskavas apgabalā dronu triecienos dzīvību zaudējuši trīs cilvēki – viens Himkos un divi Mitiščos.
Zeļenogradā noticis arī dronu trieciens naftas pārstrādes rūpnīcai.
Sprādzieni bija dzirdami arī Maskavas centrā.
Maskavas apgabalā veikts trieciens Solņečnogorskas naftas pārkraušanas stacijai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka Ukraina noteikti atbildēs uz 13. un 14. maija Krievijas masveida dronu un raķešu triecieniem. To gaitā Kijivā tika nogalināti vairāk nekā 20 cilvēki.
