Kā izskatītos Antarktīda bez ledus? Pētnieki atklāj, kāds skats paveras zem 27 miljoniem kubikkilometru sniega un sasaluma 0
Gandrīz visa Antarktīda — ap 98% kontinenta — ir klāta ar ledus segu, kas slēpj īsto zemes reljefu. Taču mūsdienu satelītu un radaru tehnoloģijas beidzot ļauj ieskatīties dziļi zem šī sasaluma un atklāj — Antarktīdas patiesā seja ir kalnaina, savvaļas un pārsteidzoši dažāda, vēsta portāls Iflscience.com.
Pirms vairāk nekā 10 gadiem NASA un Lielbritānijas Antarktikas izpētes dienests izveidoja karti Bedmap2, apvienojot datus par virsmas augstumu, ledus biezumu un pamatklintāju topogrāfiju. Rezultāts ir kā ceļojums uz citu pasauli: zem ledus slēpjas kalnu grēdas, ielejas, kanjoni un pat dziļākā vieta uz jebkuras Zemes kontinentālās plātnes.
Zem Bērda ledāja (Byrd Glacier) Viktorijas Zemē atrodas punkts, kas ir 2 870 metrus zem jūras līmeņa — tas ir dziļāk nekā jebkurš jūras līmenī esošs kontinenta punkts citur pasaulē.
“Bedmap mums parāda Antarktīdas reljefu ar nepieredzētu detalizāciju,” teica pētnieks Pīters Fretvels no Lielbritānijas Antarktikas izpētes dienesta. “Iepriekš redzējām tikai aptuvenu virsmas attēlu, bet tagad — reālu ainavu, ar kalniem, ielejām un dziļām aizām.”
Lai atklātu, kas notiek kilometriem zem ledus, zinātnieki izmanto ledus caururbjošo radaru — precīzu ierīci, kas nosaka ledus biezumu un klintāja formu zem tā. Šī tehnoloģija, ko NASA dēvē par Multichannel Coherent Radar Depth Sounder, ļauj “skenēt” kontinentu līdz pat pamatakmenim.
Izpratne par zemledus reljefu palīdz saprast, kā kustas ledus masa, cik ātri tā kūst un kur tā var uzkrāties. Tas ir izšķiroši, lai prognozētu jūras līmeņa celšanos nākotnē.
Bedmap2 dati rāda, ka Antarktīda satur ap 27 miljoniem kubikkilometru ledus. Ja šis ledus pilnībā izkustu, pasaules okeānu līmenis paceltos par aptuveni 58 metriem — pietiekami, lai applūstu lielākās daļas piekrastes pilsētu.
Protams, pašlaik zinātnieki neprognozē pilnīgu ledus segas izkušanu. Tomēr Antarktīda kūst satraucoši ātri. Katru gadu jūras līmenis pasaulē paaugstinās aptuveni par 4 milimetriem, galvenokārt ledus zuduma dēļ Antarktīdā un Grenlandē — šie skaitļi gandrīz pilnībā atbilst ANO Klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) pesimistiskākajam scenārijam.
