“Atlūgums tiks iesniegts šodien.” Sprūds preses konferencē paziņo par atkāpšanos no amata 60
Pēc plašās kritikas par reakciju uz dronu incidentiem Latgalē aizsardzības ministrs Andris Sprūds šovakar plkst. 19 sasaucis preses konferenci Aizsardzības ministrija (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa.
Preses konferencē viņš paziņoja, ka atkāpjas no amata un atlūgumu iesniegs jau šodien.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) nolēmis atkāpies no amata, lai pasargātu Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) no politiskās kampaņas, svētdien preses konferencē paziņoja Sprūds.
Sprūds uzsvēra, ka lēmums nav saistīts ar neticību aizsardzības nozarei, bet gan ar vēlmi pasargāt armiju un valsts drošību no politisku kampaņu ietekmes.
Sprūds žurnālistiem sacīja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) par viņa atkāpšanos uzzinājusi neilgi pirms preses konferences, un uzsvēra, ka viņa ministram par savu nostāju, ka prasī demisiju, iepriekš neesot paziņojusi.
Politiķis norādīja, ka par turpmāko palikšanu valdībā lems partijas “Progresīvie” valde un Saeimas frakcija. “Tas būs partijas lēmums par tālākajiem soļiem, kā mēs šajā situācijā rīkojamies,” sacīja Sprūds.
Sprūds kritizēja “Jaunās vienotības” rīcību, norādot, ka “ir ļoti grūti strādāt ar tādiem politiskajiem spēkiem, kas spēlē šīs spēles, ar kuriem ir grūti izveidot uzticību, kas izmanto jebkādus instrumentus saviem reitingiem”.
Viņš uzsvēra, ka komanda ir “darījusi visu pēc labākās sirdsapziņas”.
Komentējot divu Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru aiziešanu no darba īsā laikā, ko ministram pārnmet premjere, Sprūds skaidroja, ka “pēdējā maiņa notikusi tieši šo spēļu dēļ”. Pēc viņa teiktā, tās bijušas darbības, kuru mērķis bija apšaubīt aizsardzības nozari un tajā strādājošo cilvēku godprātību.
“Šādā veidā ir pārkāpta pacietības un godaprāta mēra robeža,” uzsvēra Sprūds.
Jau ziņots, ka Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) pirmdien, 11. maijā paredzēta saruna ar aizsardzības ministru par dronu incidentu risinājumiem. Premjere kritizējusi ministra rīcību un uzsvērusi, ka apjomīgais finansējums aizsardzībai – ap diviem miljardiem eiro – nozīmē lielāku nozares atbildību pret sabiedrību.
Opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV), Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts” pēc dronu incidenta Rēzeknē nolēmušas pieprasīt Sprūda demisiju.
Savukārt Sprūds pēc sabiedrības un politiķu paustās kritikas uzdeva veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu reaģēšanu uz ceturtdienas rītā Latgalē piedzīvotajiem dronu incidentiem.
Tāpat ministrs uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) nekavējoties koriģēt esošo pierobežas gaisa telpas aizsardzības plānu, paaugstināt Gaisa spēku operacionālo gatavību un tuvāko nedēļu laikā nodrošināt Latvijā ražoto pārtvērējdronu izvietošanu pierobežā.
NBS komandieris Kaspars Pudāns norādījis, ka pēc dronu incidentiem Latgalē NBS izvērtēs, vai līdzšinējais pretgaisa aizsardzības modelis Latvijas austrumu pierobežā ir pietiekami efektīvs.
Pudāns pieļāva, ka aizsardzības pieeja varētu tikt pārskatīta, vienlaikus uzsverot, ka arī jauns risinājums nebūs pilnīgs. NBS nevar īsā laikā pilnībā nomainīt tehniskos līdzekļus, taču turpina stiprināt spējas, tostarp papildinot kaujas grupas ar pārtvērējdroniem. Tos plānots saņemt līdz maija beigām, un vienlaikus turpinās karavīru apmācība.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.
