slimīGraudzāļu
miltrasas sākuma pazīme.
slimīGraudzāļu miltrasas sākuma pazīme.
Foto: Māra Bērziņa

Kā pavasarī efektīvi cīnīties ar augu slimībām un kaitēkļiem? 0

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

Ukraiņu partizānu darbība iedzinusi krievos bailes – atzīst Slaidiņš
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
Fani uzslavē dziedātāju Adeli, kas pārtrauca koncertu, lai palīdzētu grūtībās nonākušam fanam
Lasīt citas ziņas

 

Cilvēki un gājputni, derīgie kukainīši un kultūraugus tīkojošie kaitēkļi saprot, ka no aprīļa sniega līdz siltai saulītei ir tikai viens gaidīšanas pilns solis. Tad jau gan – kurš pirmais iesakņosies, kurš pirmos pumpurus atdzīvinās un kurš labāko ligzdu novīs, lai sagaidītu īsto, lielo un ticamāko pavasari – maiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Graudaugi

Atsākusies veģetācija.
Foto: Māra Bērziņa

Ziemas beigās un pavasara sākumā Latvijas teritorija šķietami kļuvusi lielāka. Tā tas notiek katru gadu, jo valsts atrašanās jūras tuvumā dod iespēju laikapstākļiem izspēlēt dažādus, reizēm pat neticamus, ar lietu, sniegu, salu un sauli saistītus notikumus. Kā lai ziemāju graudaugu audzētājs Ziemeļvidzemē notic, ka Rietumkurzemes kviešu laukā jau baltās saknītes vēsta par veģetācijas atjaunošanos, bet pašam tieši laikā vēl radžu riepas, lai tiktu līdz šosejai. Ziemājiem nākas samierināties – kur iesēti, tur arī jāaug.

Sniega pelējums zālājā.
Foto: Māra Bērziņa

Kurzemes pusē februāra lietavas un pārplūstošās ūdenstilpes daļu sējumu iznīcināja. Arī kailsals martā augu attīstību neveicināja, bet dažos laukos pat saraustīja saknes ar regulāru un diezgan ilgstošu sasalšanu naktīs un atkušanu dienā. Augiem ziemeļos tajā laikā vēl viss mierīgi – zem sniega. Tiesa, ja sniega sega bieza, tai pa virsu izveidojusies sērsna, ziemāji varētu būt cietuši no sniega pelējuma. Slimības ierosinātājsēne dzīvo augsnē, bet tā izvēlas aktivizēties un bojāt augus, ja biezu, labi cerojušu zelmeni nesasalušā augsnē pārsteidz noturīgs sniegs. Aprīlī sniega pelējuma lielākais ienaidnieks būs vējš, saule un siltums, no saimnieku puses – arī sējumu ecēšana un slāpekļa virsmēslojums. Ar ecēšanu tiek izjaukts blīvais, atmirušo lapu slānis, kas neļauj dzīvajām lapiņām attīstīties. Izplatītāks sniega pelējums parasti ir ziemas miežu un rudzu sējumos – tā pazīmes šopavasar vērojamas arī dažviet Kurzemes novados.

Ziemas kviešu sējumos aprīlī varēs novērtēt kviešu lapu pelēkplankumainības klātbūtni. Sējas gada rudenī slimība nebija ļoti izplatīta, bet tai piemīt spēja attīstīties temperatūrā no +5 0C, tādēļ saimniekiem aprīlī iesaku novērtēt slimības izplatību savā sējumā. Melno piknīdu (mazi, ar neapbruņotu aci saskatāmi punktiņi) dzīve pelēcīgajos plankumos uz ziemas kviešu lapām turpmākā pavasarī būs ļoti atkarīga no laika apstākļiem – saulē un vējā inficētās lapas sakaltīs, turpretī mitrā un vējainā laikā vējš strādās kā infekcijas izplatītājs. Savlaikus sējumu apskate jāuzsāk rugainēs sēto un atkārtoto sējumu saimniekiem.

Kviešu lapu dzeltenplankumainības ierosinātāji arī ziemas periodu pārlaiduši uz ziemas un vasaras kviešu pērnajiem salmiem līdzīgu melnu piknīdu veidā. Slimības ierosinātāji noteikti nekautrēsies pirmos inficēt mājiniekus – jaunos kviešu augus vecajā vietā. Tikpat izturīgas ir graudzāļu miltrasas pazīmes – ziema pagājusi, baltie spilventiņi kļuvuši rūsgani, bet apmācies un mitrs laiks aprīlī būs jaunās miltrasas infekcijas sākuma sabiedrotais.

Ziemas miežu sējumos iespējama miežu lapu tīklplankumainības un stiebrzāļu gredzenplankumainības jauno pazīmju parādīšanās. Ļoti silts laiks aprīļa beigās var provocēt dzeltenās rūsas infekcijas sākumu kviešu sējumos. Agrotehnika, mēslojums un laikapstākļi noteiks, vai vispār aprīlī uz lapām parādīsies jaunās, šajā gadā radušās slimību pazīmes, bet saimniekiem, zinot slimību vēsturi, būs saprotamāk kontrolēt to izplatību maijā. Sējumus uzraudzīs arī Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie inspektori, kuri izpēta nelielu daļu no valstī iesētajiem sējumiem, tādējādi sniedzot vispārēju ieskatu par laukos notiekošo.

Aprīlī būs vasarāju labību sējas laiks. Katru gadu nelielā daļā sējumu VAAD inspektori atrod vasarājus, kas inficēti ar putošo melnplauku. Pirms sējas vajadzētu rēķināties ar šo negatīvo iespēju un sējai izmantot tikai kodinātu vasarāju sēklu. Veģetācijas periodā ar fungicīda smidzinājumu melnplaukas ierobežot nevar.

Pārziemojušas nezāles.
Foto: Māra Bērziņa

Aprīlī sākas arī graudaugu sējumu neatņemamas sastāvdaļas – nezāļu – augšanas laiks. Ziemotspējīgās nezāles ir draudzīgi pārdzīvojušas rudeni un ziemu, barojoties pie viena galda ar graudaugiem. Turpmāk barības vielas tomēr būs vajadzīgas graudu ražas veidošanai, tādēļ apsverama iespēja atbrīvoties no liekēdēm. Kā jau katru gadu, arī šogad sagatavošanā ir VAAD izdevums Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts 2022. gadam. Tajā būs atrodama informācija par reģistrētajiem augu aizsardzības līdzekļiem (AAL), kas noderēs, izvēloties preparātu ne tikai nezāļu ietekmes mazināšanai, bet arī citu kultūraugiem kaitīgo organismu ierobežošanai. Elektroniskā versija būs pieejama VAAD mājaslapā. Par nezālēm VAAD ir sagatavojis atsevišķu izdevumu Nezāles, kas ir pieejams VAAD reģionālajās nodaļās un centrālajā birojā Lielvārdes ielā 36, Rīgā.

Līdz ar nezālēm un slimībām aprīlī sāks mosties arī trešā lielā kaitnieku grupa – kaitēkļi. Tieša apdraudējuma gan vēl nebūs. Pirmie iespējamie ir tripši – sīki kukainīši ar slēptu dzīvesveidu, kuru darbības dēļ veidojas diegveida vārpas bez graudiem. Aprīlī sāks stiebrot rudzi – ja stiebrošanas sākumā (AS 31) uz viena stiebra atrodami 1–3 pieaugušie īpatņi, bet stiebrošanas beigās (AS 39) 8–12 īpatņi, tad tripšus var ierobežot ar insekticīda smidzinājumu. Mēneša beigās no oliņām turpat laukā būs izšķīlušās arī pirmās labību laputis un iespējama pirmo nelielo koloniju veidošanās.

 

Pākšaugu sējumi

Zirņu un lauka pupu audzētājiem sējas laiks aprīlī sāksies ātrāk nekā vasarāju graud­augu sējējiem (iespējams, bezsniega novados kāds pākšaugus būs iesējis jau martā). Cietajiem graudiem ir svarīgi no augsnes uzņemt pietiekami daudz mitruma, lai tie uzbriestu un dīgtu. Lai dīdzības ziņā nerastos nepatīkami pārsteigumi, pirms pupu sējas ieteicams tuvāk aplūkot sējai paredzētos graudus. Sevišķi tas attiecināms uz pašu nokulto sēklu.

Pupās visu ziemu mierīgi gulēja pupu sēklgrauža kūniņas, bet, iestājoties siltākam laikam, kaitēklim mostas arī sugas turpināšanas instinkts. Tas aprīlī izpaudīsies kā mazi apaļi caurumi pupu graudos, pa kuriem būs izlidojusi sēklgrauža vabole. Ja vienā graudā daudz caurumu, tad nelabvēlīgos pupu dīgšanas apstākļos tām var samazināties lauka dīdzība, tādējādi izretinot sējumu. Daļa vaboļu netrako līdz ar pirmo siltumu, bet pagaida, lai to iesēj reizē ar pupu sēklu. Tā rodas sēklgrauži pupu laukā vasaras sezonā, arī ja lauks izvēlēts tālu no iepriekšējā gada sējuma un pupas tajā nekad nav audzētas. Vaboļu klātbūtni iespējams konstatēt, aplūkojot graudu tuvāk – ja caurumu nav, bet redzami pelēcīgi aplīši, tad sējai būs pievienotā vērtība – sēklgraužu vaboles.

Pākšaugu sējumu veģetatīvo attīstību noteiks laikapstākļi. Ja sējumi aprīlī sadīgs, tad baroties ar augu lapiņām, tajās graužot pusapaļus robus, steigšus ieradīsies zirņu svītrainā smecernieka vaboles. Ievērojamus postījumus kaitēklis parasti paveikt nespēj, jo aprīlī pavasaris vēl mēdz būt nesteidzīgs.

 

Rapšu sējumi

Iznīcis sējums.
Foto: Māra Bērziņa

Rapšu sējumiem nav divu vienādu pavasaru. Veģetācijas atjaunošanās, marta kailsala pārdzīvošana, aizsalušu dīķu un liekā ūdens atrašanās uz sējumiem, gājputnu baru migrācija, virsmēslojums martā un aprīlī, atceroties sējas gada rudeni, arī šķirne, sējas laiks un veids, nepiemērotie laikapstākļi – to visu augi pārdzīvojuši līdz ziedpumpuru attīstībai aprīlī. Šopavasar ne visi sējumi ziedpumpurus piedzīvos, bet pie tā nebūs vainojami kaitīgie organismi, kuru darbību varēja novērst pats saimnieks. Augi iznīkuši būs vietās, kur sējumi ziemas mēnešos bija ilgstoši pārvērtušies par dīķiem. Arī ļoti vēlos sējumos, kuru saimnieki paļāvās, ka rudens būs līdz janvārim, bet nekā – decembrī pēkšņi iestājās klasiska ziema. Tiesa, visi minētie faktori mēdz izpausties krasi atšķirīgi. Valsts ziemeļu un austrumdaļā marta otrajā pusē sējumi vēl atradās zem sniega segas, bet rietumos un dienvidos sniegs nokusa janvārī, liekot augiem izbaudīt vispirms februāra plūdus, pēc tam nepatīkamo kailsalu martā.

Stublāju smecernieka vabole uz rapšu lapas.
Foto: Māra Bērziņa

Pirmajiem kaitēkļiem aprīlī tomēr būs pienācis laiks sākt darboties visas valsts teritorijas rapšu sējumos. Pirmās ziemošanas vietas augsnē, tai sasilstot līdz 6 oC, atstās stublāju smecernieka vaboles. Kad gaisa temperatūra jau nostabilizēsies 10–12 0C robežās, tad sāksies olu dēšana rapšu stublājos un lapu kātos. Nav pamata cerēt, ka vaboles, iestājoties pēkšņam aprīļa aukstumam vai pat uzsniegot sniegam, aizies bojā. Tās noteikti pārdzīvos nelabvēlīgos laikapstākļus un, sagaidot siltumu, turpinās attīstību. Arī krustziežu spīduļi gaida līdzīgas gaisa temperatūras iestāšanos, lai sāktu baroties un dēt olas vēl neatplaukušajās ziedkopās. Jo siltums spīduļus ātrāk izvilina no ziemošanas vietām, jo tie ir rapšiem bīstamāki.

Labi pārziemojis sējums.
Foto: Māra Bērziņa

Pēdējos gados laikapstākļi aprīlī gan ir strādājuši par labu rapšu attīstībai un ražai, nevis kaitēkļu aktivitātēm. Novērots, ka augi attīstās, bet kaitēkļi vēl turpina gulēt, bet, kad beidzot saule tos izvilina, tad arī rapši sāk atvērt pirmos pumpurus (AS 61). Līdz rapšu ziedēšanai, vienalga – aprīļa beigas vai maijs, iestājoties siltam laikam, augu un kaitēkļu savstarpējās attiecības uzraugāmas biežāk nekā reizi nedēļā, jo rapši pavasarī attīstās ļoti strauji, bet arī spīduļi māk ātri reaģēt uz piemērotiem apstākļiem.

Kurzemes pusē jau marta vidū no sējumiem bija pazudušas visas peļķes, tādējādi beigušies arī masveida gulbju apmeklējumi, nenopostot augus, jo tie vēl nebija paaugušies. Aprīlī, protams, rapšu laukos visā teritorijā turpinās uzturēties un baroties gan gulbji, gan zosis un dzērves un, papildinot pārnadžu darbības ziemā, nopostīs savu daļu centrālo dzinumu.

Sējumā attīstījies sniega pelējums.
Foto: Māra Bērziņa

Valsts daļās, kur rapšu sējumus, kā jau ziemā pienākas, klāja sniegs, tam nokūstot, iespējams, atklāsies pelēkā sniega pelējuma bojājumi. Šiem laukiem steidzamāk nekā pārējiem būs nepieciešams slāpekļa papildmēslojums. Parasti izplatītāko slimību – krustziežu sausplankumainības un krustziežu sausās puves – pazīmes pagājušajā rudenī bija mazizplatītas. Augiem, pilnībā atsākoties veģetācijai, apakšējās lapas tāpat atmirs gan ar, gan bez slimību pazīmēm.

 

Kartupeļi

Iepriekšējā gada kartupeļu ražas nebija raksturojamas kā rekordražas. Vainojams bija ilgstošais sausums un kartupeļu lapgrauži, kas pamanījās savā labā izmantot laikapstākļu radītās īpatnības. Šogad iegādājamais kartupeļu sēklas materiāls ir atbilstošas kvalitātes, bet tajā ir lielāks mazāku bumbuļu īpatsvars. Aprīlī meklēt iegādāties sertificētu kartupeļu sēklas materiālu, šķiet, būs nokavēts, tādēļ jāizvērtē un jāstāda savā pagrabā saglabātie bumbuļi. Aprīlis ir īstais laiks tos pirms stādīšanas pāršķirot, lai neiestādītu slimību ierosinātājus. Slimos bumbuļus neatšķirojot, pastāv visas iespējas iegūt potenciāli slimu kartupeļu lauku jau maijā.

Izvērtējot dažādo kraupju atrašanos uz stādīšanai paredzētajiem bumbuļiem, jāatzīst, ka nepatīkamākais ir melnais kraupis. Ja melnā kraupja sklerociji aizņem lielāko daļu no bumbuļa virsmas, tad labāk šādus kartupeļus novirzīt citam izmantošanas veidam. Šādiem kartupeļiem, kas iestādīti bumbuļu straujai attīstībai nepiemēroti aukstā zemē un dziļās vagās, piedevām laikapstākļiem arī maijā spītīgi neieslēdzot siltumu, pastāv liela iespēja, ka attīstīsies dīgstu puve jeb asnu nekroze un stādījums sadīgs, stipri izretināts.

Sudrabotais kraupis.
Foto: Māra Bērziņa

Ar parasto kraupi slimus bumbuļus, kuriem korķa slānim līdzīgās mizas izveidošanos izraisījusi augsnē dzīvojoša baktērija, var stādīt drošāk. Bieži vien uz bumbuļiem vērojami tikai daži slimības bojājumi, tomēr, ja visa miza blīvi klāta ar parasto kraupi, dīdzība var pasliktināties. Lai izvairītos no parastā kraupja bojājumiem, kartupeļus nav ieteicams stādīt ar svaigiem kūtsmēsliem mēslotās un svaigi kaļķotās platībās. Sudrabotais kraupis attīstībai atbilstošos apstākļos (noliktavās +3 oC, augsts gaisa mitrums, mitra bumbuļu virsma) ir turpinājis pārklāt bumbuļu virsmu visu ziemu. Ja sudrabotie plankumi aprīlī klāj mizas lielāko daļu, tad nelabvēlīgi augšanas apstākļi uz lauka var negatīvi ietekmēt bumbuļu sadīgšanu. Slimības infekcijas materiāls saglabājas ne tikai inficētajos bumbuļos, bet arī augsnē, tāpēc, ja iespējams, ieteicams stādīt veselīgu sēklas materiālu. Sudrabotos plankumus izlases veidā vēlams aplūkot tuvāk, jo dažkārt uz tiem saskatāmas melnas sīkas piknīdas – mikrosklerociji. Šajā gadījumā bumbulis, nonākot augsnē, izraisīs kartupeļu antraknozes primāro infekciju. Tādēļ šādus bumbuļus stādīt nevajadzētu. Slimība Latvijas kartupeļu stādījumos nav bieži sastopama, bet inficētu bumbuļu nonākšana augsnē ir viens no tās iespējamajiem pavairošanas veidiem.

Ar stādāmajo materiālu viegli var pavairot arī kartupeļu bumbuļu fomozo sauso puvi un fuzariālo puvi. Šķirojot jāņem vērā, ka slimie kartupeļi ir vieglāki, bet vizuāli viegli pamanāmu ārējo bojājumu var arī nebūt. Infekcija no slimajiem bumbuļiem nokļūs jaunajā ražā augšanas laikā. Arī kartupeļu lakstu puves inficētie kartupeļi spēj sagaidīt pagrabā pavasari, jo ne visi ziemas periodā ir sapuvuši. Tie, kuri, pavirši šķirojot, nokļūst vagās, izraisa pirmo inficēšanos uz lauka. Visnepatīkamākā, bet ne ar ko citu nesajaucamā un visvieglāk atpazīstamā kartupeļu noliktavā ir bumbuļu smirdošā puve – baktēriju izraisīta slimība. To iestādīt ir diezgan neiespējami, jo bojātie bumbuļi izdala nepatīkamu smaku un bieži uzglabāšanas laikā ir zaudējuši sākotnējo formu.

 

Dārzeņi

Dārzeņu audzētājiem aprīlis paies gaidīšanas režīmā. Sēklas sējamajiem dārzeņiem sagādātas – gan gadiem pārbaudītas šķirnes, gan kāda jauna, kas izvērtējama savos laukos. Dažkārt varbūt sanāk kādu no šķirnēm neatzīt par pietiekami labu tikai neatbilstoši izvēlētas platības dēļ. Vislabāko ražu vienmēr dos dārzeņi, kas savas dzīves laikā nebūs ilgtermiņā sadzīvojuši ar slimību izpausmēm un kaitēkļu uzlidojumiem. Diemžēl ir vairāki kaitīgie organismi, kas, reiz iemājojuši augsnē, savas pozīcijas zaudēt negrasās.

Katrā sezonā kādā krustziežu dzimtas dārzeņu laukā vai rapšu sējumā tiek atrasti krustziežu sakņu augoņi, kas bīstamāki kļūst nezāļainās platībās, jo patogēns labprāt inficē arī krustziežu dzimtas nezāles. Slimība gan nav ļoti izplatīta, bet jāņem vērā, ka īsti postošs uzliesmojums notiek tikai noteiktu laikapstākļu sakritības gadījumā – tādu, kas veicina patogēna attīstību. Neliela cerība, ka tas nenotiks, pamatota varētu būt pēc vismaz septiņiem gadiem, ja tajā laikā konkrētā laukā nav auguši sakņu augoņu saimniekaugi – ne kultūraugi, ne nezāles.

Līdzīgi ir ar balto puvi, kas inficē visus izplatītākos dārzeņus – kāpostaugus, sīpolus, gurķus, burkānus, pākšaugus salātus u. c. Ja iepriekšējos gados slimība bijusi izplatīta kādā no minēto dārzeņu platībām, tad baltajai puvei būs pilnīgi vienalga, jo mainīsies tikai dārzeņa nosaukums. Augsnē būs saglabājušies slimību izraisošie sklerociji, kas izraisīs jaunu inficēšanos. Jāņem vērā – ja baltās puves ieņēmīgs kultūraugs atgriežas laukā ātrāk nekā pēc četriem gadiem, pastāv augsts inficēšanās risks.

Arī pelēkā puve inficēs visus dārzeņus, ja saimnieks, nepadomājot par augu maiņu, vai laik­apstākļi sagādās slimības attīstībai vēlamos apstākļus. Slimību ierosinošie sklerociji tāpat saglabājas augsnē, un slimībai ir plašs saimniekaugu loks. Augsnē būs saglabājušies arī violetās sakņu puves ierosinātājs un nepacietīgi gaidīs atkārtotu burkānu sējumu, lai laikus inficētu burkānu saknes.

Izplatītākā sīpolu slimība – sīpolu kakla puve –, kas bojā sīpolus glabātavās, arī tur iekļūst no lauka. Ierosinātājsēne, ziemu pavadījusi augsnē un augu atliekās, arī gaidīs atkārtotu sīpolu atgriešanos. Tā arī ar vēju var aizlidot inficēt sīpolu stādījumus no laukmalā izbērtās bojāto sīpolu kaudzes, darbojoties kā pilnvērtīgs jaunās sīpolu kakla puves infekcijas pavairotājs.

Domājot par sīpolu un burkānu sējumu izvietojumu, jāņem vērā arī iespējamā invāzija ar sīpolu un burkānu mušu, kas pārziemo pagājušās sezonas saimniekaugu laukos. Ja aprīlis būs silts, tad iespējams, ka mēneša beigās tās jau izlidos no augsnes. Sīpolu stādījums, kā arī burkānu sējums iepriekšējā gada laukā vai tā tuvumā šiem kaitēkļiem būs patīkams pārsteigums.

Ne visās neapkurināmās siltumnīcās rudenī ir veikti nepieciešamie darbi, lai tās bez bažām par augiem nevēlamu dažādu patogēnu darbību varētu drīzumā uzņemt jaunos gurķu, tomātu, papriku un citu siltumnīcās audzējamo dārzeņu stādus. Aprīlī vēl ir pavisam nedaudz laika, lai siltumnīcu atbrīvotu no visa liekā, mazgājamās virsmas nomazgātu vismaz ar veļas pulvera šķīdumu. Ja nav iespēju nomainīt augsni, tad tā jāielabo ar attiecīgajam kultūraugam paredzēto substrātu. Svarīgi kritiski novērtēt plēves seguma kvalitāti. Iespējams, jāuzvelk jaunas plēves pārsegums, jo pa bojājumu vietām vasarā iekšā iekļūst nevajadzīgs mitrums un veicina slimību attīstību.

Augu atliekas, izvācot no siltumnīcas, bet turpat tuvumā atstājot, ir pakalpojuma izdarīšana augļu brūnās puves, pelēkās puves, lapu brūnā pelējuma, sīkplankumainības, fuzariālās un verticilārās vītes ierosinātājiem – jauno tomātu stādu potenciālie inficētāji atgriezīsies siltumnīcā ļoti savlaicīgi, jo atradīsies tuvumā. Arī baltblusiņas un tīklērces pārziemot būs izvēlējušās zem jumta – turpat tomātu un gurķu augu atliekās. Ja augu atliekas neiznīcinās, kaitēkļi ātri atgriezīsies pierastajā vidē – siltumnīcā.

 

Augļu dārzi

Aprīlī miers augļu dārzos ir visai nosacīts. Pirmās no ziemošanas vietām lapu koku stumbros sāk izlidot lapu koku nevienādā mizgrauža mātītes. Tās dodas jaunu saimniekkoku meklējumos. Par dzīvošanai derīgiem tiks atzītas ābeles, bumbieres, plūmes un ķirši. Sevišķi kaitēklim pa prātam ir jaunākie stādījumi, kuru tievajos stumbros un zaros ir vieglāk izgrauzt ejas, lai sadētu oliņas. Pārliecināties par kaitēkļu klātbūtni ir pavisam vienkārši – zarā jāiekarina 200 ml pudele ar atšķaidītu degvīnu, pudeli papildina ar līmes plāksni, uz tās arī pielips kaitēkļi. Konstatējot mizgraužu bojātus kokus, nevajadzētu cerēt, ka kaitēkļi pazudīs paši no sevis. Koki jānozāģē un jāsadedzina, jo, tikai nozāģējot, kaitēkļi izlidos un turpinās invāziju.

Citām vabolītēm, kas pēc lieluma ir mazākas nekā mizgrauži, mērķis ir ābeļu pumpuri. Ābeļu ziedu smecernieki, pārziemojuši zem lapām, sūnām vai mizas spraugās, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs 6 oC, dodas augšup pa ābeļu stumbru, lai nenokavētu ziedpumpuru izvirzīšanos. Tad arī vēlāk – jau maijā – turpināsies smecernieku kaitnieciskā darbība. Šim kaitēklim, gan no cilvēku viedokļa, ir divējāda daba, jo, ja ābeles grasās ziedēt intensīvi, tas veic ziedu dabīgo retināšanu. Tomēr, ja retinātājs pārlieku savairojas, tad gadā, kad ābeles ziedēs vāji, ābolu var arī nebūt. Pēdējos gados nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringa ietvaros apsekotajos dārzos ir vērojama tikai minimāla kaitēkļa izplatība.

Aplūkojot ar lupu tuvāk ābeļu zarus, aprīlī var izdarīt secinājumus par to, kādi un cik daudz kaitēkļu pārziemojuši oliņu stadijā – gan veselās, gan bojā gājušās oliņas viegli atpazīstamas. No oliņām maijā šķilsies ābeļu lapu blusiņa, augļu koku sarkanā tīklērce, laputis un bruņutis.

Bumbieru lapu blusiņa.
Foto: Māra Bērziņa

Bumbieru stādījumos, gaisa temperatūrai sasniedzot 3 oC, mostas pārziemojušie bumbieru lapu blusiņas pieaugušie īpatņi. Līdz rudenim kaitēkļa populācijā jānomainās vismaz trim paaudzēm, tādēļ, gaisa temperatūrai pārsniedzot 10 oC robežu, mātītes pumpuru tuvumā uzsāk olu dēšanu.

Siltā aprīlī ābeļu pumpuros uzsāks baroties lapu un pumpuru tinēju kāpuri, no oliņām šķilsies ābeļu vērpēja kāpuri. Var sākt šķilties ābeļu tīklkodes un sprīžmetu kāpuri, tomēr, aprīlim atgriežoties ziemīgās noskaņās, minētie kaitēkļi savas aktivitātes atsāks maijā.

Upeņu pumpurērces bojāts pumpurs.
Foto: Māra Bērziņa

Siltas aprīļa dienas liks mosties arī krūm­ogulāju pumpuriem. To ātri sapratīs jāņogulāju pumpuru kodes kāpuri, kas, iespējams, atstās ziemošanas vietas pie krūma pamata, lai dotos baroties ar plaukstošo pumpuru iekšpusi. Aukstākā aprīlī vēl var likvidēt upeņu pumpuru ērces invadētos zarus. Tos izgriežot, pavisam no kaitēkļa atbrīvoties neizdosies, bet tā var samazināt ērču izplatību. Upeņu krūma lapu attīstība vēl nenozīmē, ka ērces jau kāpostgalvām līdzīgos pumpurus atstājušas – pumpura iekšpusē nomainīsies divas ērču paaudzes, un tikai tad tās pametīs ziemas mājvietu, izklīstot pa zariem.

Darbojoties aveņu stādījumā, jāpievērš uzmanība pangām, kas izvietojušās uz gludajiem avenāju stumbriem. Tajās ziemo aveņu pangodiņa kāpuri, tādēļ invadētie dzinumi izgriežami un sadedzināmi. Savukārt aveņu dzinumu pangodiņš ziemo augsnes virs­kārtā turpat stādījumā. Pavasarī tas nespēs izlidot no ziemošanas vietas, ja augsni ap avenājiem nosegs ar 15 cm biezu kūdras kārtu.

Zemeņu stādījumos pagājušajā vasarā uz ogām mēdza attīstīties gan pelēkā puve, gan zemeņu miltrasa, bet šajā pavasarī slimību ierosinātāji būs saglabājušies uz lapām un salmiem. Tādēļ no zemeņu stādījumiem novācamas vecās lapas un pērn izklātie salmi ogu pasargāšanai no saskares ar augsni.

Pavasarī, sakopjot dārzu, var profilaktiski ierobežot arī dažas augļu koku slimības. Vispirms izzāģējami meža dzīvnieku, vēja aizlauztie un arī lapu koku vēža bojātie zari. Reiz koku inficējusi, vēža infekcija nekur nepazudīs, tādēļ šos kokus labāk būtu likvidēt pavisam. Ir lietderīgi aplūkot dārza perimetru – varbūt tuvumā atrodami slimi lapu koki, kas regulāri inficē jauno stādījumu.

Bumbieru–kadiķu rūsas pazīmes pavasarī uz kadiķiem.
Foto: Māra Bērziņa

Arī bumbieru dārzu saimniekiem ieteicams palūkoties uz tuvāko apkārtni. Dekoratīvo kazaku, Virdžīnijas un Ķīnas kadiķu stumbrus aprīlī, dažkārt vēl maijā mēdz klāt oranždzeltena želejveida masa. Tas nozīmē, ka bumbieru–kadiķu rūsas miera periods ir beidzies un sporas ir gatavas no kadiķiem, kas kalpo kā slimības starpsaimnieki, lidot uz bumbierēm. Sporas pārvietojas ar vēju – pirmais inficēsies tuvākais dārzs, bet tās var pacelties ļoti augstu gaisā, nolidot lielus attālumus un nosēsties uz bumbierēm dārzos, kur dekoratīvie kadiķi nav atrodami.

Augļu parastās puves ierosinātājiem nav jāatlido, tie dārzā atrodami vienmēr. Ja pērn puve dārzā bija izplatīta, tad, lai cik rūpīgi novākta raža, aprīlī ābeļu, bumbieru un plūmju vainagos joprojām atrodamas mūmijas – sažuvuši cieti augļi. Atsākoties veģetācijai, tās kalpos par pirmo jaunās infekcijas avotu. Inficēti var būt arī zari un jaunie dzinumi, tāpēc puve izplatīsies mazāk, ja infekcijas izplatītājus no dārza izvāks.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ķiršu stādījumos jāizzāģē stipri sveķojošie zari – tie, visticamāk, norāda, ka koks inficējies ar ķiršu mēri. Ja iepriekšējās vasarās agri sākusi izplatīties ķiršu lapbire, tad, iespējams, kociņi pavasarī saplauks negribīgi, un pilnvērtīga raža nav gaidāma. Ja krūmogulājos redzami ar sarkankārpu vēzi slimi zari, arī tie ir izgriežami.

Augu aktīvās veģetācijas periodā, sākot ar aprīļa vidu, VAAD nekarantīnas kaitīgo organismu monitoringu veicošie speciālisti regulāri apmeklēs Latvijas novadu laukus un dārzus, lai meklētu un atrastu kultūraugu slimības un kaitēkļus un pievērstu uzmanību augu attīstībai. Novēroto varēs aplūkot VAAD tīmekļa vietnē www.vaad.gov.lv sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv.

Mājas cūku audzēšanai uzliek stingrus žņaugus – uzzini kādus!
Būtiskas izmaiņas Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā
Latvijā pieaug vilku uzbrukumi: nosauc pagastus, kur plēsēji uzbrukuši visbiežāk
Vairs nebūsim miljonāri? Bioloģiski vērtīgās pļavas uz iznīkšanas robežas
Ukraiņu partizānu darbība iedzinusi krievos bailes – atzīst Slaidiņš
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
Fani uzslavē dziedātāju Adeli, kas pārtrauca koncertu, lai palīdzētu grūtībās nonākušam fanam
Mājas cūku audzēšanai uzliek stingrus žņaugus – uzzini kādus!
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
Lasīt citas ziņas
Kolorado vaboles dodas uzbrukumā: audzētāji šogad ziņo par sevišķi plašu kartupeļu lapgraužu izplatību
Vasarāji Vidzemē sākuši dzeltēt karstuma dēļ
Kāpēc siena zārds vairs nav populāra guļasvieta?
Rika ir ražīgākā piena devēja Latvijā – 144,4 tonnas visa mūža laikā! Iveta no Viesītes lepojas
Vai labību rind­starpu rušināšana būtu ieteicamāka nekā līdz šim jau labi zināmā sējumu ecēšana?
Kuri pērn bija lielākie rapšu audzētāji Latvijā?
Nodrošināt Latvijas mediju nepārtrauktu darbību šobrīd ir valstiski svarīgi
NATO spēku uzņemšanai būvēs jaunu poligonu “Zalves” – Aizkraukles un Jēkabpils novados
Čirjevskis: “Food Union” sarāvis pēdējās saites ar Krievijas tirgu
Jautājam lasītājiem: Kāda ir autoceļu kvalitāte jūspusē? Vai esat pamanījuši ceļu remontus?
Tie nav viegli darbiņi! Prinča Viljama un Keitas Midltones trim bērniem mājās ir savi pienākumi
Pussolītis ceļā uz uzticēšanos jeb pret ko protestē putnu draugi?
Dimanta: optimistiski pateicām, ka varam uzņemt 30 000 bēgļu. Neko mēs nevaram!
Pasteidzies par 20 eiro uzbraukt augšā: Eifeļa tornim gaidāma pārkrāsošana
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Pasteidzies par 20 eiro uzbraukt augšā: Eifeļa tornim gaidāma pārkrāsošana
22:46
Nodrošināt Latvijas mediju nepārtrauktu darbību šobrīd ir valstiski svarīgi
22:15
Atliek minēt, kāpēc sirmgalvim tāds naids pret ukraiņiem, ka gandrīz nonāk cietumā
21:35