Kā pirms 50 gadiem atklāja vēl šodien par lielāko atzīto granīta monumentu Latvijā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 50 gadiem Vecrīgā atklāja tēlnieka Valda Alberga, arhitektu Dzintara Dribas un Gunāra Lūša-Grīnberga veidoto pieminekli latviešu strēlniekiem jeb, saskaņā ar tā laika koncepciju, sarkanajiem latviešu strēlniekiem.
Kopā ar muzeja ēku, kas šobrīd pārtop Okupācijas muzeja “Nākotnes namā”, piemineklis veidoja “Sarkano latviešu strēlnieku memoriālu”. Atklāšana bija pieskaņota vienai no “svētākajām” padomju dienām – lielinieku vadoņa un PSRS izveidotāja Vladimira Iļjiča Ļeņina dzimšanas dienai.
Atklāšanas runu teica Latvijas PSR vadītājs, Latvijas kompartijas Centrālkomitejas 1. sekretārs Augusts Voss, un padomju prese rakstīja, ka tas ir “piemineklis, kas simbolizē nelokāmu revolucionāro garu un uzticību ļeņinismam”.
Autori par veikumu saņēma 1972. gada PSRS valsts prēmiju. Tapšanas brīdī piemineklis strēlniekiem skaitījās lielākais granīta monuments Latvijā un, šķiet, tāds ir joprojām. Piemineklis būtu bijis vēl monumentālāks, ja ne 1970. gada 11. februāra ugunsgrēks tēlu tapšanas paviljonā.
Ziemas apstākļos dzēšot sakarsušo granītu ar aukstu ūdeni, akmens saplaisāja un projektu nācās koriģēt. 2000. gadā pēc G. Lūša-Grīnberga iniciatīvas tika mainīts uzraksts pieminekļa pakājē.
No tā izņēma vārdu “sarkanajiem”.
Jaunais teksts vēsta: “Latviešu strēlnieki 1915–1920”. Tiesa, ir viedoklis, ka šāda rīcība nav bijusi pareiza, jo vienlaikus pie strēlnieku cepurēm palikušas padomju piecstaru zvaigznes un Sarkanā Karoga ordenis pie šineļa.
