Foto – Ilze Kuzmina

Diskusija Trikātā “Skola maksā naudu. Kurš maksās?” 12. Novadu grāmatu svētku ietvaros notika dienu pēc tam, kad amatā bija apstiprināts jaunais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Lasītākie

Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā

Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna

TV24

“Mēs ceram uz taisnību!” Sabiedrība sašutusi par soda apmēru ārstam, kura dēļ mira jauna sieviete 50

Lasīt citas ziņas

Viņš pats gan nebija varējis ierasties, taču klāt bija trīs bijušie izglītības un zinātnes ministri – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis (abi “Vienotība”), kā arī advokāts Rolands Broks (Zaļo un zemnieku savienība). Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) pārstāvēja tās parlamentārā sekretāre Inga Vanaga (Reformu partija).

Naudas joprojām trūkst

Par izglītības nozares finansējumu vēlējāmies runāt ne tikai tāpēc, ka šai jomai naudas trūcis vienmēr, bet arī tāpēc, ka daudzas rosinātās izglītības reformas saistās ar finansējuma pārdali – sola novienādot skolotāju algas, atbrīvot vecākus no mācību līdzekļu pirkšanas, citādi finansēt augstskolas.

RAKSTA REDAKTORS

“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas

TV24

“Šis dokuments atklāj, ka Kremlis reāli tic tam, ka Ukrainā notiek fašisma glorifikācija! Un Latvijā arī!” atklāj Liepiņš

TV24

“Mēs ceram uz taisnību!” Sabiedrība sašutusi par soda apmēru ārstam, kura dēļ mira jauna sieviete

I. Vanaga atzina: naudas izglītības jomai joprojām pietrūkst, taču nemitīgi tiek meklētas iespējas finansējumu palielināt. Cīņa par lielāku finansējumu gan neesot viegla. No zāles gan izskanēja izbrīns par to, valstij pietiek naudas miljonāru glābšanai, bet izglītībai un citām tautai svarīgām lietām gan pietrūkst.

Patlaban IZM sadarbībā ar Saeimas atbildīgo komisiju gādā, lai likumā tiktu skaidri noteikts, ka visas mācību grāmatas, darba burtnīcas un tamlīdzīgi mācību līdzekļi jāiegādā par valsts vai pašvaldību līdzekļiem. No valsts budžeta papildus iegūts vairāk nekā viens miljons latu mācību grāmatu iegādei un trīs miljoni latu, lai apmaksātu brīvpusdienas arī 2. klases skolēniem. “Bet, protams, vajadzības joprojām aug,” teica I. Vanaga. Lai nodrošinātu mācību līdzekļu iegādi bez vecāku finansiālā ieguldījuma, vajadzīgi papildu 8 – 10 miljoni latu. Viņa atzina, ka jau tagad IZM pilnībā nepilda likuma prasības par dažādām izglītības vajadzībām novirzāmu finansējumu. Kāpēc likumos jāraksta tas, ko nevar izpildīt? No I. Vanagas atbildes varēja spriest, ka tā dara tāpēc, lai tiektos uz likumā ierakstīto.

Vai nebūs tā, ka likumā gan būs ierakstīts, ka grāmatas vecākiem nav jāpērk, bet praksē pašvaldībām trūks naudas; ar valsts finansējumu visām vajadzībām nepietiks un vecākiem tik un tā būs jāatver maks?

“Nevaru teikt, ka vecākiem pilnīgi nekas nebūs jāpērk,” atbildēja I. Vanaga. “Arī padomju laikos vecāki saviem bērniem pirka burtnīcas, dzēšgumijas, sporta tērpus. Tie kā individuālās lietošanas mācību piederumi būs jāpērk arī turpmāk. Ir vecāki, kuri uzskata, ka valstij būtu jānodrošina pilnīgi viss, ko bērns izmanto izglītības procesā.

Labi, ka ir arī saprātīgā sabiedrības daļa, kas saprot, ka kaut kam jāpaliek arī uz ģimenes pleciem.”

“Tāda ideāla situācija, es gribētu pat teikt – komunisms, kad visu segs valsts un vecākiem nebūs nekādi ar skolu saistīti izdevumi, diez vai jebkad būs. Taču jārunā par to, cik šie vecāku maksājumi ir lieli un pamatoti,” norādīja R. Broks. K. Šadurskis piemetināja: diez kāpēc vecāki bieži vien nežēlojas, cik iztērējuši frizierim, bet sūrojas, ka bērnu skolas gaitas gan izmaksā dārgi. “Tas, ko vecāki tērē bērna izglītībai, ir vislabākā investīcija nākotnē,” pamācīja K. Šadurskis.

Pagaidām tikai lāpīšanās

Kā Saeimas atbildīgā komisija var palīdzēt ministrijai, lai valsts budžets tiktu sadalīts skolas bērniem par labu?

“Man būtu liels prieks, ja es varētu paziņot, ka naudas pietiks visiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, ka visiem bērniem būs brīvpusdienas un visiem skolotājiem būs lielākas algas. Tie nav nereāli mērķi. Tikai jāstrādā, lai valdības un sabiedrības attieksme pret izglītību būtu kā pret lielu vērtību,” atbildēja I. Druviete.

Pēdējā laikā gan sadarbība starp Saeimas atbildīgo komisiju un IZM nebija sevišķi konstruktīva, to apgrūtināja I. Druvietes un R. Ķīļa nespēja sadarboties. Vai ministra nomaiņa veicinās sadarbību un izglītības jomā nepieciešamie lēmumi tiks pieņemti raitāk?

“Ir bēdīgi, ja vīrietis nespēj atkāpties ar godu,” attrauca I. Druviete, tā acīmredzami komentēdama R. Ķīļa pirms amata atstāšanas teikto, ka Saeimas Izglītības komisijai būtu jāmaina vadība.

“Bet par šo jautājumu vairāk nerunāšu, atsakos piedalīties šajā konfrontācijas politikā. Esmu gatava pavilkt svītru un sākt sadarbību ar IZM no jauna. Konstruktīvi lēmumi var tikt pieņemti tikai tad, ja sadarbojas ministrija, Saeima un sabiedrības pārstāvji. Esam guvuši mācību.”

“Kamēr netiks pasludināts, ka Latvijā vajag zināšanu sabiedrību, un kamēr izglītība un zinātne netiks nosaukta nevis par vienu no prioritātēm, bet par galveno prioritāti, visi lēmumi par kādiem nelieliem naudas piešķīrumiem būs tikai ielāpi,” piebilda K. Šadurskis. Viņaprāt, reformas izglītības jomā nekad nebūšot pilnīgi brīvprātīgas, tām jānotiek brīvprātīgi piespiedu kārtā.

Bērnu maz, 
augstskolu daudz

Beverīnas novada domes priekšsēdētāju Māri Zvirbuli gan ne tik daudz uztrauc tas, ka skola maksā naudu, bet gan tas, ka aizvien samazinās bērnu skaits. Novadā ir tradīcija ik 1. septembri visam skolas kolektīvam fotografēties uz ēkas kāpnēm. Žēl, ka ik gadu kopbildē aizvien mazāk bērnu seju. Viņš atzina – lauku skolas saglabāsies, ja piedāvās arī izglītības programmas pieaugušajiem, taču tad skolām nepieciešams valsts atbalsts, piemēram, darbmācības kabinetu aprīkošanai.

Trikātieši vaicāja arī, vai augstskolu Latvijā nav par daudz. K. Šadurskis atzina, ka izglītības politikā valda pārāk daudz koleģialitātes un pārāk maz principialitātes, tāpēc ar augstskolu skaita mazināšanu nesokas. Viņš uzskata, ka daļa augstskolu drīzāk būtu uzskatāmas par maksas konsultāciju punktiem un vismaz piecas Latvijā strādājošas augstskolas būtu jāslēdz tūlīt, bet piecām jāuzliek pārbaudes laiks.

I. Druviete apgalvoja, ka augstskolām izvirzītas gana augstas prasības, lai tās tomēr strādātu kvalitatīvi, tomēr neslēpa, ka privāto augstskolu darbību valstij ir grūti regulēt. Noteiktas gan grūti izpildāmas prasības jaunu augstskolu dibināšanai, tāpēc tās vismaz vairs nevairojas kā sēnes pēc lietus.

Trikātas pamatskolas sporta skolotājs Guntars Purgalis vaicāja, vai viņa profesijas pārstāvjiem tomēr nevajadzētu ļaut pensionēties ātrāk par 65 gadiem. Kā lai tādā vecumā parāda bērniem, kā metams kūlenis? I. Druviete teica, ka šāds jautājums jau uzdots Labklājības ministrijai, kuras pārziņā ir pensiju lietas, jo arī Saeimā saņemts daudz vēstuļu, kurā aicināts pedagogiem piešķirt izdienas pensijas. “Norit darbs pie tā, lai panāktu, ka izdienas pensijas piešķir vismaz dažām skolotāju grupām, bet detaļas pagaidām būtu pāragri apspriest,” klāstīja I. Druviete.

Ministrus sit un slavē

Taču ar parunāšanu un solījumiem vien bijušie ministri Trikātā cauri netika. Pensionētā skolotāja Māra Larionova bija skarba un teica, ka visi trīs ministra amatā nekā prātīga nav izdarījuši, par ko tika apbalvota ar trikātiešu aplausiem. Visvairāk cieta I. Druviete, kura, pēc kundzes domām, vainojama pie ministra demisijas.

“Jūs darījāt visu, lai ar Ķīli neatrastu kopīgu valodu. Sanāca tā, ka reformas vajadzīgas vienam Ķīlim. Es visu laiku jums, Druvietes kundze, runāju pretī, kad sēdēju pie radio un televizora. Un domāju, gan Dievs man reiz dos iespēju to pateikt jums acīs. Beidzot deva,” tā M. Larionova.

“Ir praktiski neiespējami atbildēt uz šādiem pārmetumiem, tāpēc nemaz nemēģināšu,” ieturēta bija I. Druviete.

Arī I. Vanaga aizstāvēja ministrus, sakot, ka katram no bijušajiem ministriem ir kāds nepadarīts darbs, par ko viņus sist, taču ir arī lietas, par ko viņus varētu slavēt.