Publicitātes foto

Kā samazināt uzņēmuma energopatēriņu? Risinājumi, kvalitāte, pieredze 0

Teksts: Indulis Burka

Lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) noteiktos klimatneitralitātes mērķus, līdz 2030. gadam energoefektivitāte, salīdzinot ar 2007. gadu, jāuzlabo per 32,5 procentiem. Taču šie skaitļi nav tikai skaitļi vien – tās ir rūpes par mūsu planētu un vienlaikus rūpes par mums pašiem. Tā ir iespēja, izmantojot modernas tehnoloģijas un pārdomātus risinājumus, ne tikai dzīvot zaļāk, bet arī ietaupīt, mazāk maksājot par energoresursiem.

LA
LA.LV
Kokteilis
Vari atslābināties – šodien tevi apskaudīs par daudz ko! Horoskopi 20.junijam
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 95
16 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
22 stundas
Lasīt citas ziņas

Par to, kādi risinājumi šajā jomā iespējami un kā patiešām samazināt energopatēriņu, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra 28. aprīļa rīkotajā bezmaksas vebinārā “Kā optimizēt uzņēmuma energopatēriņu?“.

Ražot vairāk – tērēt mazāk

Ko īsti nozīmē energoefektivitāte? Kādās nozarēs tērē visvairāk enerģijas un vai šo patēriņu iespējams samazināt? Atbildes uz šiem jautājumiem ļāva rast AS Latvenergo Regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš skaidroja, ka ES ir definējusi Zaļā kursa prioritāti – samazināt ekonomiskās izaugsmes atkarību no energoresursu patēriņa.

“Energoefektivitāte ir energoresursu patēriņa samazinājums, nodrošinot to pašu ražošanas apjomu vai pakalpojuma kvalitāti, dzīves līmeni. Energoefektivitātes palielināšana ir būtisks ES mērķis, jo palīdz cīnīties ar enerģijas nelietderīgu izlietošanu,” tā Kristaps Ločmelis.

Rūpniecība un būvniecība nebūt nav lielākie energoresursu patērētāji Latvijā. Salīdzinājumā vidēji pasaulē rūpniecība patērē 1/3, bet ES 1/4 no visiem energoresursiem. Latvijā lielākais energopatēriņš ir transporta nozarē, kam seko patēriņš mājsaimniecībās, un tikai tad rūpniecība un būvniecība, komerciālais un sabiedriskais sektors. Savukārt vismazāk energoresursu – tikai 5 %, tiek tērēti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā kopā ņemot. Savukārt no rūpniecībā patērētās enerģijas 90 % patērē koksnes, nemetālisko minerālu un pārtikas rūpniecība.

“Latvijā izteikti dominē trīs rūpniecības nozares, kur viena pati kokrūpniecība patērē 12% no visas valsts energoresursu patēriņa. Diemžēl dominējošās rūpniecības nozares uzrāda sliktākus makroekonomiskos rādītājus salīdzinājumā ar ES vidējo. Mēs patērējam vismaz divreiz vairāk energoresursu, lai saražotu to pašu produkcijas pievienoto vērtību nekā ES. Tomēr rūpnieciskie energoauditi Latvijā uzrāda salīdzinoši mazāku energoefektivitātes potenciālu. Pārsvarā identificēts ietaupījuma potenciāls līdz 10% no patēriņa. Tāpat ne visās nozarēs energoefektivitāte vienlīdz mazina CO2 emisijas,” tā Kristaps Ločmelis.

Jānoskaidro konkrētā situācija

Lai noskaidrotu, kāda ir esošā situācija un kas būtu darāms tuvākā un arī tālākā nākotnē, nav iespējams iztikt bez energoaudita. Šis process ir iespējams kā uzņēmumam kopumā, tā arī katrai sistēmai atsevišķi, ņemot vērā tajā notiekošos procesus.

Inženierzinātņu doktors enerģētikā Agris Kamenders skaidroja, kā vislabāk sagatavoties energoauditam un kā analizēt iegūtos datus. Piemēram, uzņēmuma energoaudita laikā tieks sastādīta enerģijas patēriņa un enerģijas izmaksu bilance. Tālāk noteiks, kādi resursi, cik daudz  un kā tiek patērēti. Tāpat tiks veikta enerģijas datu analīze, nosakot, kur un cik iespējams ietaupīt.

Nākamai soļi – kādi pasākumi jāveic, lai šo ietaupījumu iegūtu,kādas būs izmaksas un ieguvumi. Savukārt, analizējot atsevišķas sistēmas, veic mērījumus,sistēmas veiktspējas testus, piemēram,apkures katliem, tvaika sistēmām, motoriem, sūkņiem utt., saskaņā ar noteiktiem standartiem vai procedūrām, par ko abas puses vienojušās. Tāpat arī tiek analizētas dažādas alternatīvas, lai rastu risinājumus, kas palīdzēs sistēmu padarīt ekonomiskāku un efektīvāku.

“Analizējot esošo situāciju un nepieciešamās investīcijas, jāņem vērā arī to atmaksāšanās laiks. Vērts sākt ar esošo sistēmu monitoringu, enerģijas tarifu izvēli, pieslēgumu jaudas izvērtēšanu un acīmredzamu “noplūžu” novēršanu. Tas var dot līdz 5 % ietaupījumu, un investīcijas atmaksāsies aptuveni gada laikā.

Pēc tam var izvērtēt apkures katlu vadības iespējas, apgaismojumu, reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtas. Tas var dot līdz 10 % ietaupījumu un investīcijas atmaksāsies aptuveni divu gadu laikā. Vēl viens solis – vienkāršas izmaiņas un siltuma atgūšana, piemēram, no kompresoriem, kaltēm, izmantojot rekuperācijas un citas siltuma atgūšanas vai uzkrāšanas iekārtas. Tas var dot līdz 20 % ietaupījuma, taču atmaksāšanās laiks jau būs aptuveni seši gadi.

Jaunu tehnoloģiju un procesu integrēšana var dot līdz 30 % ietaupījumu, bet atmaksāšanās laiks palielināsies līdz deviņiem gadiem. Vislielāko ietaupījumu – apmēram 35 % dos jaunas ražošanas līnijas un telpu renovācija, taču šiem mērķiem iztērētie līdzekļi atmaksājas 12 gadu laikā,” skaidro Agris Kamenders.

Atbalsts no valsts

Protams, ne vienmēr uzņēmumiem pašiem ir pietiekami daudz apgrozāmo līdzekļu, lai veiktu nepieciešamās investīcijas. Gatis Silovs no Ekonomikas ministrijas informēja par pieejamajiem atbalsta instrumentiem energoefektivitātes paaugstināšanai.

Valsts, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanai paredzējusi aizdevumus ar kapitāla atlaidi. Šādi aizdevumi paredzēti energoaudita veikšanai (paredzēts atbalstīt 530 projektu), atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai (320 projektu), energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem nedzīvojamajās ēkās (133 projekti), energoefektīvu iekārtu iegādei (133 projekti), ilgtspējīga jauna transporta iegādei (183 projekti, atbalstot 1269 nulles emisijas transportlīdzekļu iegādi) un vairākām citām energoefektivitāti palielinošām darbībām.

Palīdz ar naudu un padomu

To, ka energoefektivitāte atmaksājas, apliecināja arī Arnis Dzalbs no AS Attīstības finanšu institūcija Altum.

Eksperts skaidroja, ka būtiskākie nosacījumi Altum aizdevumiem energoefektivitātes paaugstināšanai ir finansējuma apjoms līdz 2,85 miljoniem eiro un līdz 90 % no projekta  kopsummas. Aizdevuma termiņš ir no 5 līdz 15 gadiem. Savukārt ietaupījumam ir jāsedz kredīta maksājums. Svarīga ir naudas plūsma uzņēmumā, tāpēc ir samazinātas nodrošinājuma prasības. Aizdevums var kumulēt ar citām atbalsta programmām un iespējams finansēt arī lietotas iekārtas.

Pieejami aizdevumi arī energoservisa kompānijām, kas energoefektīvus risinājumus piedāvā citiem kā pakalpojumu. Arī šī aizdevuma apjoms var sasniegt līdz 2,85 miljoniem eiro un līdz 90% no projekta kopsummas. Jābūt iespējai veidot klientu portfeli un kā aizdevuma nodrošinājums kalpo finanšu plūsma.

Ir pieejams “Altum” speciālistu atbalsts projektu realizācijai, kā arī grants energoefektivitātes izpētei tajos gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Altum var segt līdz 85% no izpētes izmaksām. Tāpat grantu var izmantot uzņēmumu esošās infrastruktūras energoauditu izstrādei un tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavošanai nākotnes uzlabojumiem.

Pārāk liela jauda – nelietderīgi izmatoti līdzekļi

Šobrīd enerģētikas nozare ir lielu pārmaiņu sākumā, jo mainās klientu vajadzības, arī izpratne par efektīvu elektrības pieslēgumu. AS Sadales tīkls vecākais klientu pieslēgumu vadītājs Jurģis Vinniņš skaidroja vienkāršus principus, pēc kuriem jāvadās izvēloties elektrības pieslēgumu. Ja savulaik par efektīvu tika uzskatīts pieslēgums ar zemu patēriņu, tad šobrīd par efektīvu uzskata klientam piemērotāko pieslēgumu, kas ir klienta vajadzībām atbilstošs, digitāli uzraudzīts un izmantots pārdomāti.

Speciālists atklāja, ka izvēloties elektroenerģijas pieslēguma jaudu, klienti bieži vien vēlas ievērojamu jaudas rezervi, īpaši neanalizējot, vai tiešām kādā brīdī šāda jauda būs nepieciešama. Izvēloties piemērotu jaudu, pieslēguma izmaksas būs zemākas, iespēja atpelnīt ieguldījumus, un, kas ir īpaši svarīgi, – zemāki ikmēneša maksājumi.

“Sākot ar 2021. gada 1. jūliju būs spēkā jauna pieeja pieslēguma ierīkošanas un slodzes palielināšanas maksas noteikšanai, piemērojot ampērmaksu. To piemēros, ierīkojot pieslēgumu zemsprieguma tīklā līdz 400 voltiem ar pieslēguma jaudu līdz 100 ampēriem. Būtiski, ka zemes gabalam, kur paredzēts veidot pieslēgumu, vajadzētu atrasties ne tālāk kā 50 metru attālumā no Sadales tīklu zemsprieguma līnijas elementiem – līnijas, kabeļsadales, transformatora punkta.

Pieslēguma izmaksas veidos maksa par vienas slodzes vienības (ampēra) izbūvi un pieslēgšanas izmaksas. Turklāt izmaksas visā Latvijā būs vienādas.

Tāpat no šā gada 1. jūlija būs pieejama digitāla ampērmaksas karte. Tajā ikviens interesents ieklikšķinot varēs uzzināt, vai plānotais pieslēgums kvalificējas jaunajai kārtībai.

Jaunā kārtība ļaus ātri un ērti ikvienam e–vidē aprēķināt izmaksas, arī izmaksu veidošanās principi kļūs saprotamāki. Aptuveni 50 % gadījumu samazināsies maksa par pieslēguma ierīkošanu, līdz ar to situācija uzņēmējdarbības attīstībai kļūs labvēlīgāka. No 1. jūlija neviena jauna pieslēguma ierīkošanai vai slodzes palielināšanai netiks piemērotas attiecināmās izmaksas – maksa par sistēmas operatora iepriekš veiktajiem ieguldījumiem esošajās elektroietaisēs.

Savukārt lielo pieslēgumu, proti, virs 100 ampēriem, īpašniekiem, efektīvi izmantojot pieslēguma jaudu, ir iespēja piecu gadu laikā atgūt pieslēguma ierīkošanas izmaksas, jo Sadales tīkls atbilstoša patēriņa gadījumā var piemērot atlaides. Šī sistēma darbojas kopš 2012. gada un tā izmantota 2015 gadījumos, savukārt 30 % gadījumu līdzekļi atgūti pilnībā vai daļēji, kopā atgūstot vairāk nekā četrus miljoni eiro. Iemesli, kāpēc tas nav izdevies visiem,  izvēlēta pārāk liela sākotnējā jauda, nav izvērtēti tarifi, nav patēriņa monitoringa, rīcība bijusi pasīva,” skaidro Jurģis Vinniņš.

Tāpat arī šajā vebinārā varēja uzzināt kopīgo un atšķirīgo energopārvaldības sistēmai ISO 50001 un obligātajam energoauditam, kā arī uzklausīt ekspertu stāstījumu par to, kādi ir reaktīvās jaudas kompensācijas risinājumi un jaunās prasības elektromotoru energoefektivitātes līmenim, kā arī uzzināt par niansēm, kas energoefektīvi darbināt kompresorus. Ar pieredzes stāstu, ieviešot energoresursu patēriņa monitoringu, dalījās uzņēmuma Maxima pārstāvis Viktors Novikovs, savukārt Vitālijs Račinsks atklāja, ar kādiem energoefektivitātes izaicinājumiem pandēmijas laikā saskāries Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Ikvienam interesentam ir iespēja vietnē elektrum.lv/seminari šo Elektrum Energfektivitātes centra 28. aprīļa organizēto vebināru “Kā optimizēt uzņēmuma energopatēriņu?” noklausīties atkārtoti ar visām prezentācijām. Nākamais bezmaksas vebinārs būs 26. maijā “Cik strauji elektromobilitāte ienāk mūsu ikdienā?”, ko aicinām skatīt tiešsaistē no plkst. 10.00 līdz 13.00 Elektrum sociālo tīklu kontos FaceBook un YouTube.

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kokteilis
Vari atslābināties – šodien tevi apskaudīs par daudz ko! Horoskopi 20.junijam
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 95
16 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Lielākais karstums pēdējo 3 gadu laikā, bet Jāņos būsim uz robežas…” Briča prognozes garajām brīvdienām 15
2 dienas
DM
Dagnija Millere-Balandīna
Veselam
Kāzas bez klātiem galdiem, sapnī redzētais meitas vārds. Talsenieku Elīnas un Edgara mīlestības stāsts 2
5 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Veselam
Ja iedzīvotāji atliks vakcināciju, rudenī tas var beigties ar “lokdaunu” 93
3 stundas
LE
LETA
Veselam
Latvijā turpina samazināties saslimstības ar Covid-19 rādītāji. Cik jauno gadījumu atklāts? 4
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Bažas, ka mediķi varētu pieņemt tikai vakcinētus cilvēkus. Slimnīcas vadītājs skaidro, vai tā būs 22
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Jāņos tveice sāks mazināties, iespējamas plašas pērkona lietusgāzes. Sinoptiķu prognoze svētku dienām 1
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Nedaudz palielinājies slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits 1
12:43
LA
LA.LV
Ziņas
Radošie ar izmisumu gaida 1. jūliju. Kaža par bažām, kas saistītas ar jauno nodokļu sistēmu 4
12:40
LA
LA.LV
Veselam
Bažas, ka mediķi varētu pieņemt tikai vakcinētus cilvēkus. Slimnīcas vadītājs skaidro, vai tā būs 22
11:30
DM
Dagnija Millere-Balandīna
Veselam
Kāzas bez klātiem galdiem, sapnī redzētais meitas vārds. Talsenieku Elīnas un Edgara mīlestības stāsts 2
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Radošie ar izmisumu gaida 1. jūliju. Kaža par bažām, kas saistītas ar jauno nodokļu sistēmu 4
30 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki pamet Rīgu. Cik būtiski gada laikā sarucis iedzīvotāju skaits galvaspilsētā? 17
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Latviešu prese par tik lielas naudas šķiešanu, lai “purvājā” ierīkotu parku, bija nikna. Kā tapa Uzvaras parks Rīgā? 2
5 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Tikko augstskolā iestājies students saņem akceptu elektrostacijas būvniecībai. Kā viņam tas izdevās?
7 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Izlaižam loku pa Latgali! Vietas un objekti, kurus vērts apskatīt
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kur šodien braukt peldēties? Dati no satelītiem atklāj, kur ir siltākais, kur aukstākais ūdens jūrā 1
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Multimākslinieks Kašers un viņa mīļotais Jānis kļuvuši par precētu pāri. Mirkļi no svinīgās ceremonijas Dānijā 26
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 95
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Spānijas izlase nenotur pārsvaru pret Poliju un finālturnīrā vēlreiz spēlē neizšķirti
12 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Slimnīcas vadītājs par to, vai slimnīcā nokļūst arī vakcinēti Covid-19 pacienti 91
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Zāļu dienu un Jāņu ielīgošana Brīvdabas muzejā 2
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mani kaitina, ka to sauc par lielāko cilvēktiesību notikumu.” Politiķe par praida rīkošanu Rīgā 184
1 diena
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Rekordliels nelegālo migrantu skaits Lietuvā, ir aizdomas, ka to organizē Lukašenko režīms
22 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ventspils rajonā vilks pusdienās notiesā veselu suni: pāri paliek tikai ķepas un galva 115
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Divas trešdaļas sabiedrības no 10% nākotnes pensijas var atvadīties jau tagad 74
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Rasma, Rasa un Maira
3 stundas
JL
Jānis Lūsis
Ziņas
Lasītājs: Viņi ir kā bumba ar laika degli! Apsveicama to cilvēku rīcība, kas paziņojuši, ka mājā nevakcinētos nelaidīs 389
2 dienas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Kā vislabāk apēst dārzeņus: izcili svaigu kabaču salāti tūlītējai ēšanai
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
“Pārslimoju kovidu, pēc vakcinēšanās zaudēju samaņu un slimnīcā ārstējos ar tādiem pašiem “bēdu brāļiem”!” Vainīgs vīruss vai pote? 268
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs radījis pamatīgas galvassāpes britu karaļnama darbiniekiem: kā “izlavierēt” starp oficiālām prasībām un izpildīt viņa vēlēšanos? 16
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Madara Kiviča pirmo reizi publiski iepazīstina ar savu jauno draugu 15
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Dažas lietas vat noritēt lēnāk, nekā to gribētos un kā tas ir gaidīts! Horoskopi no 21. līdz 27.jūnijam
3 stundas