Revolucionārs atklājums: zinātnieki beidzot atraduši bezmiega patieso cēloni – tas ir pārsteidzošs 0
Jaunākie atklājumi liecina, ka zarnu mikroflora varētu būt tiešs bezmiega cēlonis miljoniem cilvēku visā pasaulē. Zinātnieki atklājuši tiešu saikni starp zarnu baktērijām un paaugstinātu bezmiega risku, raksta britu izdevums “Daily Mail”.
Šī revolucionārā pētījuma, kas publicēts žurnālā “General Psychiatry”, ietvaros zinātnieki analizējuši datus par vairāk nekā 386 tūkstošiem cilvēku, kas cieš no bezmiega, un salīdzinājuši tos ar divu mikrobiomu pētījumu rezultātiem.
Noskaidrots, ka atsevišķas baktēriju grupas var gan palielināt, gan pazemināt bezmiega risku.
Turklāt secināts, ka tieši bezmiegs ietekmē zarnu mikrofloras sastāvu, samazinot dažu baktēriju skaitu un palielinot citu.
Konstatēts, ka augsts Odoribacter klases baktēriju līmenis ir saistīts ar veselīgu zarnu traktu, savukārt to zema koncentrācija ir cilvēkiem ar bezmiegu, iekaisuma slimībām, aptaukošanos un diabētu.
Pētnieki ir pārliecināti, ka nākotnē bezmiegu varēs ārstēt, koriģējot zarnu mikrofloru.
Tas varētu notikt ar probiotiku, prebiotiku vai pat fekālās mikrobiotas transplantācijas palīdzību.
Tomēr pētījumam ir vairāki būtiski ierobežojumi. Visi pētījuma dalībnieki bija eiropiešu izcelsmes, lai gan ir zināms, ka mikrobioma sastāvs var atšķirties atkarībā no cilvēka etniskās piederības.
Tāpat netika ņemti vērā tādi svarīgi faktori kā uzturs un dzīvesveids, kas arī būtiski ietekmē zarnu mikrofloru.
Saskaņā ar Lielbritānijas Nacionālā Veselības dienesta datiem, aptuveni trešdaļa britu cieš no bezmiega.
Hronisks miega trūkums var radīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, izraisīt hormonālā līmeņa izmaiņas, paaugstinātu asinsspiedienu un traucēt imūnsistēmas darbību.
Vēsturē fiksēti arī ekstrēmi bezmiega gadījumi. Piemēram, 1964. gadā pusaudzis Rendijs Gārdners negulēja 11 dienas un 25 minūtes, kā rezultātā viņam radās runas un atmiņas problēmas, kā arī sākās halucinācijas.
