Analītiķi piedāvā vairākas hipotēzes 0
– Stratēģiskā atturība: Krievija, iespējams, nevēlas atzīt savu aizsardzības sistēmu vājās vietas, publiski apspriežot zaudējumus. Atzīt, ka Ukraina spēja trāpīt stratēģiskajiem lidlaukiem dziļi Krievijā, būtu pazemojoši.
– Iekšpolitiskie apsvērumi: Krievijas sabiedrībā, kur karš Ukrainā rada nogurumu, publiska reakcija uz zaudējumiem varētu izraisīt kritiku pret Kremļa militāro vadību.
– Gaidāma atbilde: Daži eksperti pieļauj, ka Krievija plāno atbildes uzbrukumus un nevēlas tos iepriekš izziņot. Peskovs izvairīgi komentēja, ka “militārās darbības turpinās”, kas var liecināt par gatavošanos eskalācijai.
Tomēr sociālajos tīklos izplatījās apgalvojumi, kas piedēvēti Putinam, kuros viņš it kā teicis: “Ukraina uzbruka mūsu lidlaukiem, kur atrodas stratēģiskie bumbvedēji. Viņi pierādīja, ka mierīgs risinājums nav iespējams. Viņi paši sagatavoja savu galu ar šo rīcību, vairs nav sarkano līniju, viņi nožēlos izdarīto.”
Šie apgalvojumi nav apstiprināti no oficiāliem avotiem, un to autentiskums ir apšaubāms, taču tie atspoguļo spriedzi un baumas par Krievijas iespējamo reakciju.
Rietumu analītiķi uzsver, ka Ukrainas stratēģija koncentrējas uz Krievijas militārās infrastruktūras vājināšanu, lai mazinātu tās uzbrukumu kapacitāti un radītu spiedienu uz Kremli pirms miera sarunām dienu pirms plānotajām sarunām Stambulā.
