Kariņš: OIK likvidēšanai tiek meklēts gudrāks risinājums 2
Joprojām nav skaidrs, kādā veidā varētu tikt nodrošināta obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidācija, tāpēc patlaban tam tiek meklēts “gudrāks risinājums”, šodien pēc koalīciju veidojošo partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka koalīcija vienojusies stiprināt kontroli pār OIK izmaksāšanu, jo līdz šim tā neesot bijusi pietiekama.
“Redzam, ka šī pusgada laikā kontroles rezultātā esam ieekonomējuši uz OIK izmaksāšanas apmēram 23 miljonus eiro,” teica ministrs.
Saistībā ar OIK likvidēšanas ziņojumu Nemiro skaidroja, ka sāktas pārrunas ar Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai veidotu kopīgu nākotnes plānu par nodokļu pārmaiņām, kas ieviešamas 2021.gadā.
“Līdz šim brīdim pulēsim procedūru un risinājumu, gūsim saskaņojumus,” teica Nemiro.
Nemiro papildināja, ka šodien padomē pārrunāta Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) stiprināšana kontekstā ar kontroli. Viņš pauda, ka tas ir fiskāli pozitīvi ietekmējošs apstāklis, jo pusgada laikā kontroles rezultātā bija iespējams ieekonomēt ievērojamus līdzekļus.
Ministrs gan neizslēdza, ka, stiprinot kontroles, varētu rasties kādas papildu izmaksas, jo būtu jāatrod risinājums par finansējumu cilvēkkapitāla stiprināšanai.
Kariņš uzsvēra, ka viņa vadītā valdība apņēmusies veikt virkni reformu, tostarp ekonomikas jomā, likvidējot OIK.
Līdz šim Nemiro pavadīja laiku, analizējot Saeimas doto uzdevumu, konstatējot, ka risinājums “vienā dienā izbeigt OIK” būtu Latvijai ļoti nelabvēlīgs, stāstīja premjers.
“Patlaban tiek meklēts gudrāks risinājums, kā atbrīvoties no OIK. Ministrs piedāvā nopietnu starpposmu. Ir atrasts finansējums kontroles stiprināšanai. Ir jātiek skaidrībā, cik ir tādu, kas OIK atbalstu saņem likumīgi, un cik ir tādu, kas mēģina saņemt atbalstu nelikumīgi,” pauda premjers.
Viņš gan norādīja, ka gala rezultāts jautājumam par OIK vēl nav skaidrs, bet premjers pauda cerību, ka Nemiro tas izdosies.
LETA jau vēstīja, ka šā gada 16.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas uzticēt Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB).
EM norādīja, ka ir vairākas funkcijas un uzdevumi, ko ministrija veic vēsturisku apsvērumu dēļ, kā arī to, ka vairākas funkcijas, kas būtu jāveic, ministrijai nebūtu tipiski veicamas. Līdz ar to EM rosināja ministrijai noteiktās enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas un uzdevumus, tostarp attiecībā uz obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību, nodot BVKB.
Tādējādi BVKB būtu nepieciešams izveidot jaunas atsevišķas struktūrvienības, kurās tiktu izveidotas vismaz 29 jaunas amata slodzes, proti, 21 jauna amata slodze jaunizveidojamos departamentos, kā arī astoņas amata slodzes citā BVKB struktūrvienībā jauno pienākumu izpildei. BVKB papildus būs nepieciešams izveidot vienu pastāvīgu direktora vietnieka amata slodzi.
Līdz ar jaunu pienākumu nodošanu BVKB rosināts to pārdēvēt par Valsts enerģētikas un būvniecības kontroles biroju.
Šo pārmaiņu īstenošanai EM 2020.gada budžetā vēlējās papildus 1,37 miljonus eiro, bet 2021.gadā un turpmāk – 1,23 miljonus eiro.
Tāpat valdība atbalstīja EM priekšlikumu, kas paredz stingrākas prasības OIK saņēmējiem, ierobežojot atbalsta apmēru un samazinot elektrības izmaksas patērētājiem.
Ministrija rosināja ieviest enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas darbības regulēšanas nodevu, no kuras ieņēmumiem tik finansēta obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzība. EM piedāvā noteikt vienu nodevas likmi visiem elektroenerģijas ražotājiem. Nosakot stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem, EM vēlas nodrošināt, ka atbalstu obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros saņem tikai priekšzīmīgi un uz ilgtspējīgu saimniecisko darbību vērsti komersanti.
EM rosināja arī pārskatīt dabas resursu nodokļa (DRN) apmēru mazajām hidroelektrostacijām (HES), jo, ministrijas ieskatā, patlaban HES piemērojamais nodoklis ir nesamērīgs un atsevišķos gadījumos var sasniegt 80% no to apgrozījuma. Tāpēc, lai nodrošinātu mazo HES iespējas darboties elektroenerģijas tirgū bez valsts atbalsta, būtu jāpārskata tām piemērojamais DRN.
Lai mazinātu elektroenerģijas gala patērētāju izmaksas, EM iesaka mazināt ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo OIK. Kā ātrāko risinājumu ministrija piedāvā samazināt OIK vidējo likmi, ko apstiprina regulators, novirzot šim mērķim ieņēmumus no PVN par OIK. Tādējādi OIK izmaksas elektroenerģijas galalietotājiem būtu iespējams samazināt jau ar 2020.gada 1.janvāri par aptuveni 30 miljoniem eiro.
Pagājušajā nedēļā, 17.septembrī, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) rosināja valdības sēdē skatīt EM sagatavoto jautājumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problemātikas risinājumu. Viņš atzina, ka OIK problemātikas risinājums ir jāskata 2020.gada budžeta kontekstā.
EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis piebilda, ka viens no OIK problemātikas risināšanas jautājumiem ir saistīts ar 2020.gada budžetu, proti, “zaļās” enerģijas ražotāju kontroles jautājumu nodošana BVKB. Tam gan neesot tiešas ietekmes uz 2020.gada budžetu, jo nepieciešamos resursus EM radīs savā resorā.
