Kārlis Streips: Amerikā štatos, kur slimnīcas pārpildītas, ar infarktu vai lauztu kāju jātiek galā pašam. Vai tas draud arī mums? 178
Pagājušajā sestdienā kādreizējais Latvijas buldozers Šlesers kārtējo reizi sapulcināja grupu cilvēku pie Brīvības pieminekļa, lai turpinātu paust domu, ka vakcinācijas programma mūsu valstī nav vajadzīga.
Pirmkārt un protams, kārtējo reizi šis pasākums krasi pārkāpa pašreizējos valdības noteikumus par to, kā ārpus telpām patlaban drīkst pulcēties ne vairāk kā 50 cilvēku.
Otrkārt un tikpat protams, kārtējo reizi šis pasākums krasi pārkāpa veselā saprata noteikumus par to, ka pandēmijas laikā it īpaši nevakcinētām personām ir prāta darbs nēsāt sejas masku un distancēties citam no cita.
Tikmēr Latvijas Ārstu asociācija un Latvijas Jauno ārstu asociācija aizgājušajās brīvdienās izplatīja paziņojumu, kurā lasām šādus vārdus:
“Mēs ar bažām konstatējam, ka valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un ir reāla kolapsa priekšā.
Tā sekas izjutīs ne tikai ar Covid deviņpadsmit slimojošie, bet potenciāli jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Jāpārtrauc dzīvot ilūzijās par Covid deviņpadsmit gultu un īpaši cilvēkresursu rezervēm Latvijas slimnīcās. Ja tuvākajās dienās netiks pieņemti steidzami un radikāli lēmumi, veselības aprūpes sistēmas kapacitātes pārsniegšana ir tikai pāris nedēļu jautājums.”
Tā, lūk, ir īstā un nevis iedomu un pasaciņu pasaule, kurā dzīvo tā dēvētie antivakseri mūsu valstī un citur pasaulē. Viņi ir saklausījušies un sarijušies visādas muļķības un sazvērestības teorijas, sākot ar pašām absurdākajām (Bils Geits un viņa čipi) un beidzot ar it kā racionāli skanošiem iebildumiem kuri pēc izpētes racionāli nav nemaz (apgalvojums, ka Izraēlā daudz vairāk mirst vakcinētie nekā nevakcinētie cilvēki).
Īstajā pasaulē savukārt ārsti nāk ar vārdiem “reāla kolapsa priekšā” attiecībā uz Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Īstajā pasaulē ārsti nāk ar vārdiem “ja tuvākajās dienās netiks pieņemti steidzami un radikāli lēmumi, veselības aprūpes sistēmas kapacitātes pārsniegšana ir tikai pāris nedēļu jautājums.”
Komentāru rakstu dienā, kad Slimību profilakses un kontroles centrs ziņoja par “tikai” 479 jaunatklātām infekcijām Latvijā iepriekšējās diennakts laikā. Iespējams, tas bija tāpēc, ka tā bija svētdiena, kad varbūt testēšana un pārbaudes ir retākas.
Fakts ir tāds, ka iepriekšējās piecās dienās ikkatru diennakti jauno infekciju skaits bija pāri tūkstotim.
Tāds apjoms mums bija šogad janvārī, kad aukstuma apstākļos cilvēki daudz vairāk laika pavadīja telpās un vakcīnas programma tik tikko bija savos pirmsākumos.
Turklāt Latvijas gadījumā ar pārvaldes sistēmai diemžēl tipisko nekompetenci. Piedāvāja mūsu valstij lielu kaudzi vakcīnu, un Veselības ministrijā atradās divi ierēdņi, kuri nolēma nē, nevajadzēs, paldies.
Tagad, savukārt, mēs esam oktobrī, un vakcīnas ir bijušas plaši un brīvi pieejamas jau vairāk nekā pusgadu. Man pirmā pote bija 4. aprīli un otra 21. jūnijā. Ja eksperti pateikts, ka vajadzīga trešā, došos pakaļ arī tai. Jo es ticu zinātnei, medicīnai, virusoloģijai, imunoloģijai un epidemioloģijai. Nevis ākstiem, kuri melo par visu ko pēc kārtas.
Tomēr ar visu to kopā ar mani komentāra rakstīšanas dienā pilnībā vakcinēti bija 45,3% Latvijas valstspiederīgo. Tas nozīmē, ka 54,7% joprojām tā nav izdarījuši.
Mulsina. Latvieši jau sen ir vakcinējušies pret bērnības slimībām, pret tuberkulozi, pret hepatītu, pret ērču encefalītu, pret gripu. Jā, allaž bijusi grupiņa marginālu dīvainīšu, kuri ir iebilduši pret vakcīnām kā tādām, bet kāpēc tieši šajā gadījumā viņu skaits ir tik ļoti pieaudzis?
Lai paliek argumenti konkrēti attiecībā uz vakcīnām kā tādām. Tām, kas ir radītas rietumos – tās ir pārbaudītas, to efektivitāte ir pierādīta un tās ir izmantotas miljardos dozu, kādas līdz šim ir dotas cilvēkiem visā pasaulē. Ja joprojām kāds grib padomāt, ka vakcīnas ir “eksperimentālas,” tad miljardiem testa objektu tomēr nodrošina visnotaļ pārliecinošus rezultātus. Nav racionāla iemesla iebilst pret vakcīnām. Nav un nebūs.
Taču arīdzan dzirdēts arguments, ka cilvēki iebilst pret vakcīnu tāpēc, ka valdība nav spējusi kārtīgi paskaidrot visus kas, kā un kāpēc.
Manuprāt arī tas ir muļķīgs arguments, jo ne no valdības gaidīt visiem pa spundi iebarot to, kas tai ir sakāms.
Jebkurš izglītots un inteliģents cilvēks pats ir varējis pārbaudīt uzticamus informācijas avotus un uzzināt to, kas ir jāzina.
Taču ir cita joma, kurā mūsu valdība ir pelnījusi visu iespējamo kritiku, un tā ir nevajadzīga tūļāšanās attiecībā uz Covid-19 vīrusu un tā likvidēšanu.
Tas sākās gada sākumā ar minēto lēmumu atteikties no vakcīnām. Bija epopeja par vakcinācijas biroja izveidošanu, par apkārtraksta publicēšanu, par loterijas rīkošanu, par daudz ko. Vispirms Ministru kabinets pamēģināja sevis apstiprinātos likumprojektus iesniegt Saeimā, kur tās pašas partijas, kuras veido valdošo koalīciju mierīgi tās ielika atvilktnē un pateica nē.
Tad Ministru kabinets pēc konsultācijām ar valsts prezidentu nolēma, ka lēmumus tas var pieņemt pats un bez parlamenta iesaistes. Sacīts, darīts.
Visiem sociālās aprūpes, veselības aprūpes un izglītības darbiniekiem vakcīnas ir obligātas … bet tikai sākot ar 15. novembri.
Stingrāki noteikumi par iestādēm, kuras ir pieejamas tikai vakcinētām personām, bet nevakcinētām nē … bet tikai sākot ar 11. oktobri. Steigas acīmredzot vismaz ministru izpratnē nekādas īpašas nav.
Te arī varu minēt Ministru kabineta jau pasen paģērētos noteikumus par sabiedrisko transportu. Ne vairāk kā 75% piepildījums salonā, tā tapa pateikts. Vai kāds šī komentāra lasītājs kaut reizi autobusā, trolejbusā vai tramvajā ir redzējis kādu, kas kontrolē pasažieru skaitu? Es nē.
Pagājušajā nedēļā 17. trolejbuss bija tā pārpildīts, ka vienā pieturā iekāpa kontrolieri, spēja pārbaudīt tikai apkārtesošos, un nākamajā pieturā no trolejbusa atkal izvēlās. Gailis pakaļ nedziedāja.
Taču nu atkal esam nonākuši pandēmijas smaguma punktā. Veselības aprūpes sistēma ir “reāla kolapsa priekšā,” tā pateica ārstu organizācijas.
Pārresoru koordinācijas centra ekspertu grupa, savukārt, brīvdienās nāca ar prasību nekavējoties ieviest daudz stingrākus ierobežojumus Latvijā. Pirmdien veselības ministrs Pavļuts Tviterī rakstīja: “Esmu saziņā ar premjeru, lūdzu šodien koalīcijas sanāksmē skatīt jautājumu par daudz stingrāku drošības pasākumu ieviešanu.”
Taču ministrs arī nāca ar šādu atzinumu: “Prasību ieviešanu vairs nevar atlikt, tā ir novēlota politiskas neizlēmības, baiļu no protestiem un nozaru interešu dēļ.”
Negribu domāt, ka pašreizējās valdības domāšanas pamatā ir bailes, ka nākamgad oktobrī, kad būs 14. Saeimas vēlēšanas, vēlētāji būs ļaunatminīgi un sodīs partijas, kuras ir darījušas nepieciešamo pandēmijas apturēšanā.
Drusku nesmuki tā teikt, bet viens, kas derētu šajā aprēķinā ir fakts, ka Šlesera un Gobzema bravūrīgākie atbalstītāji nudien riskē ar smagu saslimšanu un peku atstiepšanu savas iecirtības un spīta dēļ. Tas samazinās šo politikāņu atbalstītāju un līdz ar to arī vēlētāju skaitu.
Taču to, ko Pavļuta kungs nosauca par “politisku neizlēmību,” es tomēr atļaušos nosaukt par “politisku gļēvumu.” Ekspertiem nav nekādu šaubu par to, kas ir jādara, lai šo sērgu kontrolētu un novestu pie beigām. Ideālā gadījumā būtu pilnīgs lokdauns līdz brīdim, kad infekciju skaits atkal ir samazinājies līdz kontrolējamam līmenim.
Uz to, protams, mūsu politiķi nebūs gatavi. Taču, ja arī šonedēļ ministri lems par stingrākiem ierobežojumiem, būs tomēr jautājums par to, kā tie kontrolēs to izpildi. Sabiedriskajā transportā nav tikai jautājums par pasažieru skaitu. Arvien vairāk trolejbusā redzu it īpaši jauniešus bez maskas vispār, lai arī tā ir prasība.
Tajos salīdzinoši retajos gadījumos, kad uzrodas kontrole, tad maskas ātri tiek izvilktas no kabatas vai somiņas, bet kolīdz kontrole prom, tā arī maskas nost. Tā ir bezatbildība no jauniešu puses, kas, ļoti iespējams, viņiem ar laiku dārgi maksās. Delta variants inficē arī jauniešus. Par to šaubu nav nekādu.
Ja ministri šonedēļ lems stingrāk noteikt, ka iekštelpās drīkst pulcēties tikai tie, kuri var uzrādīt sertifikātu par vakcinēšanos, izslimošanu vai testu, tad atkal būs jautājums par to, kā tas tiks kontrolēts.
Pirmkārt, es personīgi atteiktos no izslimošanas un testēšanas, jo abos gadījumos tā ir daudz vārgāka reakcija pret vīrusu nekā vakcīna.
Bet, otrkārt, labi, lielajos universālveikalos pie katrām durvīm ir pielikts kāds, kas pārliecinās, ka katram ienācējam uz sejas ir maska. Ja tiem tagad arī būs pienākums pārbaudīt sertifikātus? Cik garas rindas veidosies ārpus veikala durvīm? It īpaši tad, kad būs ziema un auksts un spelgonis?
Un ko darīs mazi veikaliņi, kuri pat tā kaut ko nevar atļauties?
Vienīgais patiesais risinājums šajā pandēmijā būs krietni augstāks vakcinēto personu procents.
Portugāle brīvdienās paziņoja, ka vakcinēti ir 98% valstspiederīgo. Varbūt mūsu Veselības ministrija varētu sazvanīties ar kolēģiem Lisabonā un izpētīt, kā Portugāle to dabūja gatavu.
Varu derēt, ka viens elements ir uzticības līmenis valdībā un tās teiktajam.
Taču neuzticība valdībai nevar būt iemesls ignorēt medicīnu. Medicīna jau sen ir pateikusi, ka pareizais variants pandēmijas laikā ir vakcinēties visiem pēc kārtas. Zinu, ir mūsu valstī un ne tikai šeit, kuri sevi uzskata par alerģisku pret jebkādām obligātām prasībām no valdības puses.
Taču šajā gadījumā prasību ignorēšana, ļoti iespējams, nozīmēs smagu saslimšanu, elpas trūkumu, respiratora vajadzību un galu galā kapu. Šī ir patlaban nevakcinēto personu pandēmija. No tiem 479, par kuriem SPKC paziņoja pirmdien, 359 bija nevakcinēti vai tikai daļēji vakcinēti. 120 infekcijas atklātas vakcinētās personās.
Teikšu vēlreiz. Vakcinētai personai atkārtota infekcija ir daudzreiz mazāk bīstama nekā nevakcinētais personai pirmā infekcija.
Zinu, nekas, ko es pateikšu, nepārliecinās tos, kuri ir iekrampējušies savā pārliecībā, ka vakcīna ir inde, šlura, vai jebkas cits. Zinu jau tagad, komentāros kāds rakstīs, ka lai vai kā, bet no amerikāņu pederasta instrukcijas par to, kā rīkoties veselības jomā, viņš nepieņems.
Labi. Lai tā būtu. Bet par vienu es tomēr gribētu palūgt padomāt.
Ja veselības aprūpes sistēma patlaban ir “uz reāla kolapsa robežas,” kas notiks tad, kad tā to robežu būs šķērsojusi?
Amerikā jau tagad ir štati, kurās slimnīcas ir pilnībā pārpildītas un, ja tev gadās infarkts, autoavārija vai lauzta kāja, tev pašam jātiek galā, jo slimnīcā brīvu gultu vienkārši nav.
Vai tas ir tas, ko mūsu antivakseri grib nodrošināt arī mūsu valstī? Varbūt, bet ceru, ka viņi saprot, ko tas varētu nozīmēt viņiem. Veselības aprūpes sistēma pāri kolapsa robežai.
Diez kas nav. Vakcinēties ir un paliek labākais ieteikums.
