Kārlis Streips: Nākamreiz, kad Amerikas prezidents sarunāsies ar savu draudziņu Kremlī, teksts varētu būt apmēram šāds… 0
Krievijas armija ir papīra tīģeris, Krievijas tautsaimniecība ir uz kolapsa robežas, un tāpēc Ukrainai ir visas iespējas karā prevalēt un ar Eiropas Savienības un NATO palīdzību tā pat varēs atjaunot savu teritoriju līdz robežām, kādas pastāvēja brīdī, kad sākās pašreizējais konflikts.
Šāds visnotaļ fantastisks paziņojums nāca no Amerikas prezidenta Donalda Trampa brīdī, kad ANO Ģenerālasamblejas atklāšanas laikā viņš aizkulisēs tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski.
Pēc tikšanās Amerikas prezidents kolēģi no Kijivas aprakstīja ar vārdiem “drosmīgs cilvēks, kurš cīnās neticamā līmenī. Mums ir liela cieņa pret kauju, kādu Ukraina nodrošina, un tas vispār ir visai pārsteidzoši.”
Vēlāk savā privātajā soctīklā Amerikas prezidents atkārtoja savu jauno pārliecību: “Ar laiku, pacietību un finansiālu atbalstu no Eiropas un it īpaši no NATO, iespējas, ka Ukraina vērs atjaunot savas robežas tur, kur tās bija tad, kad karš bija sācies. Kāpēc gan ne?”
Te gan būtu jāsaka, ka ir pārāk agri Ukrainā sākt paukšķināt šampanieša korķus pārliecībā, ka Amerikas pašreizējais prezidents beidzot ir nonācis pie veselā saprāta.
Pirmkārt, viņam tika pajautāts, vai viņš ir pilnībā zaudējis uzticību pret Kremļa fīreru, un atbilde bija šāda: “Es jums par to pastāstīšu pēc kāda mēneša.”
Vai citiem vārdiem sakot – nekad.
Otrkārt, neticu, ka Amerikas pašreizējam prezidentam ģeopolitiskā domāšana ir īpaši attīstīta, bet vārdos “robežas tur, kur tās bija tad, kad karš bija sācies” ir viena konkrēta nianse.
Proti, pāris dienas pirms Kremlis uzsāka savu “speciālo militāro operāciju” Ukrainā, Kremlis vienpusīgi deklarēja neatkarību tā dēvētajai Doņetskas tautas republikai un tā dēvētajai Luganskas tautas republikai Ukrainas dienvidaustrumos.
Līdz ar to ir viss iemesls domāt, ka nākamreiz, kad Amerikas prezidents sarunāsies ar savu draudziņu Kremlī, teksts no draudziņa Kremlī varētu būt apmēram šāds:
“Bet Donald! Donbasu mēs atzinām par neatkarīgu, un tāpēc tā nav daļa no Ukrainas. Kāds tev būtu nākamais jautājums?”
Vai Donalds Tramps tik tiešām ir nācis pie apgaismības attiecībā uz Kremļa ļaunprātību un Ukrainas nākotni?
Būsim visnotaļ pārliecināti: Nē.
Ārpus jautājuma par Ukrainu Amerikas prezidents ANO Ģenerālasamblejā uzvedās kā stereotipiskais bullis trauku veikalā.
Uzruna viņam bija pirmajā debašu dienā. Vispirms klātesošos uzrunāja ANO ģenerālsekretārs, pēc tam Ģenerālasamblejas prezidents, tad Brazīlijas valsts prezidents (par viņu vairāk pēc brīža), un tad Amerikas prezidents.
Ģenerālasamblejas ikgadējā atklāšanas pasākumā runātāju ir ļoti daudz, un līdz ar to visiem potenciālajiem oratoriem tiek pateikts, ka limits ir piecpadsmit minūtes, lūdzu to ievērojiet, un paldies.
Lielākoties tā tas arī tiek darīts. Pērn Latvijas valsts prezidenta Rinkēviča runa ilga trīspadsmit minūtes un 29 sekundes.
Amerikas prezidents vakar runāja vairāk nekā stundas garumā.
Uzreiz pateikšu, tas nebija bezprecedenta gadījums. 1960. gada 26. septembrī Kubas topošais diktators Fidels Kastro asambleju uzrunāja četru stundu un 29 minūšu garumā.
Padomju savienības līderis Hruščovs tajā pašā gadā runāja stundu un divdesmit minūtes.
Nesenāk 2009. g. septembrī Lībijas diktators Gadafi runāja stundu un 36 minūtes.
Prezidenta Trampa garā uzruna bija visnotaļ kareivīga. Par organizāciju, kura šajā gadījumā bija namatēvs, atskanēja šādi vārdi:
“ANO ir tik milzīga potence, bet tā nav tikusi ne tuvu tās izpildījumam. ANO parasti uzraksta vēstuli ar stingriem vārdiem, bet tad neko nedara pēc tam. Tukši vārdi, un tukši vārdi karu atrisināt nevar. Karu var atrisināt tikai ar rīcību.”
Par klimata maiņu, kuru visas pasaules zinātnieki jau sen uzskata par lielāko cilvēces draudu, Amerikas pašreizējais prezidents lietoja vārdu “krāpniecība” un apgalvoja, ka “zaļās enerģētikas” procesi valstis ir novedušas pie “iznīcības robežas.”
Ne tikai zaļā enerģētika, arī migranti rada eksistenciālas briesmas. ANO palīdzība migrantiem nozīmējot “uzbrukumu pret rietumvalstīm.”
Un kopumā ņemot: “Ja jūs neapturēsit cilvēkus, kurus jūs nekad neesat redzējuši un ar kuriem jums nav nekā kopēja, tad jūsu valsts sabruks. Esmu Savienoto Valstu prezidents, bet es raizējos par Eiropu. Es mīlu Eiropu un mīlu Eiropas iedzīvotājus. Mani dziļi sāpina tas, kā enerģētikas un migrācijas jautājumi to iznīcina – šis monstrs ar divām astēm, kurš iznīcina visu pēc kārtas.”
Tramps konkrēti piesauca Londonas mēru Sadiku Kānu, kurš ir pirmais musulmanis mērs: “Es redzu Londonu, kur jums ir briesmīgs mērs, briesmīgs, briesmīgs mērs, un Londona ir mainījusies, tā ir tiki ļoti mainījusies. Viņš grib tur ieviest šārijas likumu, bet tā nedrīkst darīt.”
Šārijas likums – musulmaņu visstingrākie noteikumi, kuru ietvaros sevišķi smagi un brutāli sodi paredzēti neticīgajiem un it īpaši tiem, kuri no islāmticības ir aizgājuši.
Ceru, ka neviens lasītājs nepadomās, ka Londonas mērs grib tā kaut ko ieviest savā modernajā un kosmopolītiskajā pilsētā.
Bet tāpat kā tas bija ar paziņojumu par Ukrainas gaišo nākotni, arī šajā gadījumā Amerikas prezidents demonstrēja visai kliedzošu nezinīša statusu attiecībā uz to, kas Londonā un citur pasaulē patiesībā notiek.
Prezidents Tramps arīdzan turpināja vaimanāt par jaunu lietu viņa repertuārā, proti, viņš nevar uzlikt jaunas sankcijas Krievijai tāpēc, ka valstis Eiropā turpina iepirkt energoresursus no turienes.
“Tā pat dara vairākas NATO valstis, un tas ir nepiedodami” – tā skaidroja Amerikas prezidents. “Es pats par to uzzināju pirms divām nedēļām, un es par to nebiju laimīgs. Padomājiet vien – viņi finansē karu paši pret sevi. Velns parāvis, kurš tā kaut ko ir dzirdējis?”
Trampam šajā ziņā ir taisnība. ANO Ģenerālasamblejas aizkulisēs Ungārijas ārlietu ministrs pilnīgi atklātā tekstā pateica, ka viņa valsts pērk energoresursus no Krievijas, viņa valsts turpinās tā darīt, un, ja kāds pret to iebilst, tas neko nenozīmē, jo Ungārijai vienkārši nekādu alternatīvu nav.
Te protams atceroties, ka savulaik arī Latvija bija smagi atkarīga no austrumu kaimiņvalsts energoresursiem, bet mūsu valsts lielākoties no tiem atteicās tad, kad sākās genocīds Ukrainā, jo – nu, varam teikt, ka arī mums vienkārši nekādu citu alternatīvu nebija.
Brazīlijas prezidents, kurš klātesošos Ņujorkā uzrunāja tieši pirms uz skatuves kāpa Tramps, par Amerikas prezidenta apgalvojumiem nebija augstās domās.
“Mēs novērojam starptautiska haosa konsolidāciju, kura pamatā ir piekāpšanās spēka priekšā, uzbrukumi pret suverenitāti, kā arī gadījuma rakstura sankcijas” – tā paziņoja prezidents Lula Dasilva.
“Par normu ir kļuvusi vienpusīga iejaukšanās citu valstu darīšanās. Brīdī, kad starptautiskā kopiena paklūp savos centienos aizsargāt mieru un tiesiskumu, sekas tam ir traģiskas.”
Brazīlijas prezidents nerunāja tukšu. 2022. gada vēlēšanās tobrīd esošais prezidents Hairs Bolsonaro zaudēja un pēc tam uzrīkoja agresīvu un vardarbīgu dumpi ar mērķi gāzt vēlēšanu rezultātus un varu sagrābt savās rokās.
Tas neizdevās, brazīliešu likuma sargi pret kādreizējo prezidentu izstrādāja pamatīgas kriminālapsūdzības, un pirms pāris nedēļām Brazīlijas Augstākā tiesa nāca ar spriedumu, kurā Bolsonaro atzīts par vainīgu pretvalstiska dumpja rīkošanā. Piespriesti 27 gadi cietumā politiķim, kuram patlaban ir apaļi 70 gadi.
Varam atcerēties, divus gadus pirms tam līdzīgā kārtā zaudētājs valsts prezidenta vēlēšanās uzrīkoja dumpi savā valstī.
Runa bija par Ameriku pēc 2020. gada vēlēšanām, un tāpat kā divus gadus pēc tam Brazīlijā saniknots pūlis ielauzās Kongresa mājā ar konkrēto mērķi apgāzt vēlēšanu rezultātus un novērst uzvarošā kandidāta nonākšanu amatā.
Precīzi tāpat abos gadījumos.
Kad kļuva zināms, ka brazīlieši savu eks-prezidentu ir apsūdzējuši kriminālnoziegumos, Amerikas prezidents pilnīgi bez jebkāda pamata to nosauca par “raganu medībām.”
Pateica, ka apsūdzības pret Bolsonaro esot nepamatotas, un pret Brazīliju uzlika lielu 50% tarifu ar paziņojumu, ka tas paliks uz vietas, ja brazīlieši nepratīsies, apsūdzības pret savu eks-prezidentu neatcels un neatbrīvos viņu no cietuma.
Lūk, par ko runāja Brazīlijas valsts prezidents ar vārdiem “par normu ir kļuvusi vienpusīga iejaukšanās citu valstu darīšanās.”
Vēl tik pieminēšu, ka Amerikas prezidentam savā garajā uzrunā ANO Ģenerālasamblejā arī bija iemesls paņerkstēt par personīgām neērtībām.
Izrādās, ANO celtnē bija salūzušas vienas no slīdošajām trepēm un līdz ar to Amerikas prezidentam un viņa kundzei nācās steberēt augšā pa trepēm bez jebkādas automatizētas palīdzības.
Ak, kādas šausmas!
Ārpus ANO celtnes bija incidents. Francijas prezidents Emanuels Makrons devās uz ANO mītni, bet pa ceļam izkāpa no limuzīna apspriesties ar policistiem, kuri tur stāvēja un ar citiem, kuri bija sapulcējušies.
Brīdī, kad Francijas prezidents gribēja šķērsot ielu un atgriezties limuzīnā, policists viņu apturēja ar vārdiem “atvainojos, prezidenta kungs, no sirds atvainojos, bet patlaban viss ir iesaldēts, jo tuvojas autokolonna.”
Francijas prezidents no kabatas izvilka telefonu un piezvanīja:
“Čau, čau. Vai zini? Es patlaban stāvus ielas tāpēc, ka tevis dēļ visa situācija ir iesaldēta.”
Pieļauju, lasītājiem nebūs grūti izdomāt, kura prezidenta korteža Francijas prezidentam radīja neērtības.
Jā, tas bija Amerikas prezidents, kurš vēlāk apstiprināja, ka jā, Makrons viņam bija zvanījis, un sarunu viņš aprakstīja ar vārdiem “silta un sirsnīga.”
Lūk, diplomātija Ņujorkā.
Latvijas prezidentam ANO Ģenerālasambleju šogad uzrunāt bija paredzēts 24. septembrī rīta sesijā. Ja viņš pateiks kaut ko negaidītu vai pārsteidzošu, par to uzrakstīšu nākamās nedēļas komentārā.
Šo komentāru pabeigšu ar rezumējumu. Amerikas prezidents uzrunu ANO uztvēra kā kārtējo ralliju savu MAGA fanu priekšā. Visi ierastie štampi par ļauniem migrantiem un klimata maiņu kā fikciju un arī apgalvojumu, ka tieši kristietība esot visapdraudētākā reliģija visā pasaulē.
Vai ir iemesls domāt, ka viņš tik tiešām tagad tic Krievijas mazspējai un Ukrainas spēkam?
Jauki jau būtu, bet te runa ir par misteru “par to es jums pastāstīšu pēc kāda mēneša”.
Diemžēl, diemžēl, diemžēl – nē.
