Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Kārlis Streips: Pasaules lielvaras no kodolieročiem neatteiksies arī pēc ANO līguma stāšanās spēkā 3

Nupat aizgājušajās brīvdienās bija savstarpēji saistīts notikums un jubileja.

Vispirms par jubileju. 1945. g. 24. oktobrī, pirms 75 gadiem, Sanfrancisko darbu sāka Apvienoto nāciju organizācija ar 50 dalībvalstu un dažādu nevalstisku organizāciju līdzdalību.

LA
LA.LV
Ziņas
“Braucot uz Lietuvu, telefonu atstājiet mājās.” Iedzīvotāji atklājuši, kā pārkāpt ierobežojumus 57
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Abi nomira vienā palātā: Kurzemē no Covid- 19 vienas diennakts laikā miris laulāts pāris 26
7 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu?
3 stundas

25. oktobri uzskata par jubileju, jo tieši todien vairākums jaunās organizācijas dalībvalstu, tajā skaitā piecas, kuras bija ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis, bija ratificējušas organizācijas hartu.

Pirmā starptautiska organizācija ar globāliem mērķiem, šajā gadījumā palīdzēt kara upuriem, bija Starptautiskais Sarkanais krusts, kura pirmsākumi bija 19. gadsimta vidū sakarā ar sarunām par Ženēvas konvencijas izstrādāšanu.

Laikā starp abiem pasaules kariem bija ASV prezidenta Vudro Vilsona iecerētā Tautu savienība, arīdzan Ženēvā.

Ironiskā kārtā Amerikas Senāts attiecīgo līgumu noraidīja, un līdz ar to valsts, kura jau tobrīd bija viena no pasaules lielvarām, procesā nepiedalījās, un ļoti ātri izrādījās, ka it īpaši Vācija vēl nebija atbrīvojusies no vēlmes karot vēl tālāk.

Ne tikai “pateicoties” Tautu savienības mazspējai, bet daļēji tādēļ rezultāts bija 2. pasaules karš.

1941. gada decembrī AVS prezidents Franklins Rūzvelts un Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils pirmoreiz izstrādāja plānu par jaunu starptautisku organizāciju, un 1942. gada 1. janvārī Rūzvelts, Čērčils, PSRS ārlietu ministrs Maksims Ļitvinovs un Ķīnas republikas ārlietu ministrs Tsevungs Sūngs parakstīja dokumentu, kurš pēc tam, kad vēl divdesmit sešas citas valstis to bija parakstījušas, kļuva par Apvienoto Nāciju deklarāciju.

Pirmās Ģenerālasamblejas un Drošības padomes sēdes bija Londonā un 1946. g. janvārī. Darba kārtībā bija tobrīd aktuāli jautājumi, tajā skaitā krievu karaspēks Azerbaidžānā un Lielbritānijas spēki Grieķijā.

Tā paša gada 16. februārī bija pirmais veto Drošības padomē; PSRS delegācija noraidīja rezolūciju par ārvalstu karaspēku izvākšanu no Libānas un Sīrijas.

Te atgādināšu, ka Drošības padomes piecām pastāvīgajām dalībvalstīm – Amerikai, Francijai, Lielbritānijai, Krievijai (kā PSRS tiesību mantiniecei) un Ķīnas tautas republikai (kā Ķīnas republikas pēctecei) – pieder veto tiesības jebkādā jautājumā, un vienas valsts veto nozīmē, ka jautājums automātiski ir noraidīts.

Kopš pirmsākumiem veto izmantots 293 reizes. Aukstā kara laikā visbiežāk to izmantoja PSRS, lielākoties, lai bloķētu jaunu dalībvalstu uzņemšanu.

Laikā kopš Aukstā kara, Lielbritānija un Francija veto nav izmantojušas ne reizi, savukārt Krievija un arvien par sevi pārliecinātākā Ķīna tā ir darījušas biežāk, it īpaši attiecībā uz notikumiem Sīrijā un plašākā nozīmē Tuvajos austrumos, kur it īpaši Krievijai ir pietiekami konkrētas intereses.

Globālas pārmaiņas laika gaitā ir nozīmējušas ANO dalībvalstu skaita pieaugumu. Pagājušā gadsimta 60. gados, attīstoties dekolonizācijas procesiem Āfrikā un citur pasaulē, daudzas valstis guva neatkarību un līdz ar to varēja pievienoties ANO.

1960. gadā vien tā izdarīja 17 valstis. 1971. g. 25. oktobrī, ANO darba sākuma 26. gadadienā, Ģenerālasambleja nobalsoja par Ķīnas republikas vietas atdošanu Ķīnas tautas republikai, tā no ANO un tās Drošības padomes izraidot mūsdienu Taivānu.

Vēl viens lūzuma punkts bija PSRS sabrukums. ANO dibināšanas laikā Staļina Maskava ļoti baidījās no ASV ģeopolitiskā pārsvara, un Staļins tāpēc uzstāja, ka par dalībvalstīm ir jākļūst ne tikai PSRS kā tādai, bet arī Baltkrievijas un Ukrainas PSR.

Pēc PSRS sabrukuma, pirmās ANO dalībvalstis bija Igaunija, Latvija un Lietuva. Tas bija 1991. g. 17. septembrī, vien pāris nedēļas pēc neizdevušā puča Maskavā, un Baltijas valstis todien uzņemtas kopā ar abām Korejām, kā arī ar Maršala salām un Mikronēziju.

1992. g. 2. martā kārta pienāca astoņām kādreizējām PSRS republikām, Armēnijai, Azerbaidžānai, Kazahstānai, Kirgīzijai, Tadžikijai, Turkmēnijai un Uzbekistānai. Gruzija par ANO dalībvalsti kļuva 1992. g. 31. jūlijā.

Un pēdējā jaunā dalībvalsts ANO bija Dienvidu Sudāna, kura veidota pēc asiņaina pilsoņu kara Sudānā. Tas bija 2011. g. 14. jūlijā, un patlaban ANO ir 193 dalībvalstis.

Apvienoto Nāciju organizācijas namu Ņujorkā sāka būvēt 1948. g. septembrī un ekspluatācijā nodeva 1952. g. 9. oktobrī. Tas, tāpat kā ANO mītnes Ženēvā un Vīnē skaitās kā starptautiska teritorija.

ANO struktūrā ir Ģenerālasambleja, Drošības padome, Ekonomiskā un sociālā padome, Starptautiskā tiesa un ANO sekretariāts. Tās paspārnē darbojas Pasaules Veselības organizācija, Pasaules banka, Pasaules pārtikas programma un citas aģentūras.

Laikā kopš pirmsākuma organizācijai bijuši deviņi ģenerālsekretāri no Norvēģijas, Zviedrijas, Mjanmas, Austrijas, Peru, Ēģiptes, Ganas, Dienvidkorejas un patlaban Portugāles.

Tuvojoties ģenerālsekretāra Kofi Anana termiņa beigām par iespējamu kandidāti amatam uzskatīja Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kurai tobrīd arī tuvojās amata termiņa beigas, bet šai domai ļoti ātri ķepu uzlika Krievija, un tur nekas nesanāca.

Deviņreiz ANO un tās struktūrvienības ir saņēmušas Nobela miera prēmiju, tajā skaitā pērn to godu saņēma ANO Pasaules pārtikas programma.

Latvijas pārstāvji patlaban ir ievēlēti ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomē, ANO Sieviešu statusa komisijā, ANO Spīdzināšanas novēršanas komitejā, ANO Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisijā, UNESCO Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai Starpvaldību padomē (kur mūsu valsti pārstāv mana sena draudzene un kādreizējā kolēģe Rita Ruduša), kā arī UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai.

Latvija arī cer, ka 2025. gadā tā tiks ievēlēta uz divu gadu termiņu kā nepastāvīgā Drošības padomes dalībvalsts.

Savukārt notikums, par kuru minēju sākumā, ir interesanta sakritība.

Aizgājušajās brīvdienās Apvienoto Nāciju organizācija paziņoja, ka piecdesmitā valsts ir ratificējusi starptautisku līgumu par kodolieroču aizliegšanu, un līdz ar to šis līgums varēs stāties spēkā pēc 90 dienām.

Augustā bija 75. gadadiena vienīgajai reizei cilvēces vēsturē, kad šādi ieroči izmantoti, un laikā pēc tam konvenciju ratificēja Nigērija, Malaizija, Īrija, Malta, Tuvalu un visbeidzot Hondurasa.

Tiesa, te visvairāk ir redzams ANO lielākais trūkums, proti, ka tai nav absolūti nekādu piespiešanas iespēju attiecībā uz to, ko dalībvalstis dara vai nedara.

Tas visvairāk ir redzams jau minētajā Drošības padomē, kur it īpaši Krievija un Ķīna savu statusu izmanto, lai bīdītu savas, nevis reģionālas vai pasaules intereses.

Šonedēļ nemaz nerunāsim par pašreizējo Baltā nama okupantu Vašingtonā, kurš sen ir gaudies, ka Amerika it kā maksā pārāk daudz un no organizācijas pretī saņem pārāk maz, un kurš, kā zināms, jau ir paziņojis, ka Amerika no Pasaules veselības organizācijas vispār ies prom.

Vēlēšanas Amerikā būs pēc nedēļas. Visnotaļ ticams, ka nākamgad janvārī pašreizējā okupanta vietā stāsies cits cilvēks.

Bet par kodolieroču līgumu fakts ir tāds, ka to nav parakstījusi un to nav ratificējusi neviena no tām valstīm, kurām šādi ieroči pieder.

Ne Amerika, ne Krievija, ne Lielbritānija, ne Francija, ne Indija, ne Pakistāna, ne Ziemeļkoreja, ne Izraēla (kura nekad nav oficiāli atzinusi, ka tai vispār ir kodolieroči).

Ciktāl vēstures gaitā ir notikusi ieroču daudzuma samazināšana, tas ir bijis starp kādreizējo PSRS un mūsdienu Krieviju no vienas puses un Amerikas Savienotajām Valstīm no otras puses.

Aukstā kara laikā vispirms bija brīdis, kad Maskava centās izvietot kodolieročus Kubā, un tikai daudzus gadus vēlāk pasaule uzzināja, cik ļoti uz pāris minūtēm pasaule tobrīd stāvēja pilnīgas anihilācijas priekšā, iekams Ņikita Hruščovs it kā zaudēja drosmi un nolēma ieročus Kubā tomēr neizvietot.

Nākamajos gados un dekādēs attiecības starp abām lielvarām veidoja īsteni valstsvīri, tajā skaitā Ričards Niksons un Leonids Brežņevs, kā arī Mihails Gorbačovs un Ronalds Reigans, pēdējam tajā skaitā 1986. gadā Reikjavikā piepeši un savu padomnieku acīs šokējoši piedāvājot domu, ka varbūt abas puses nudien varētu atteikties no visiem kodolieročiem pēc kārtas.

Tā tas, protams, nenotika, un vispār pašlaik jau minētais Baltā nama okupants jautājumā par tālākiem līgumiem ar Krieviju ir bijis visnotaļ pa gaisu.

Arī tajā gadījumā pēc pāris mēnešiem gandrīz noteikti Amerikas attieksme mainīsies pat ļoti.
Saistītie raksti

Taču arī tagad, kad stāsies spēkā ANO līgums par atteikšanos no kodolieročiem, pasaules lielvaras no tiem neatteiksies. Tik spēcīga ANO nav.

Tomēr savos 75 gados tai nepārprotami ir bijis lielāks skaits veiksmju nekā neveiksmju, un varam būt pateicīgi, ka arī mūsu valstij ir iespēja tur piedalīties.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Braucot uz Lietuvu, telefonu atstājiet mājās.” Iedzīvotāji atklājuši, kā pārkāpt ierobežojumus 57
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Abi nomira vienā palātā: Kurzemē no Covid- 19 vienas diennakts laikā miris laulāts pāris 26
7 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu?
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Neuzsāc šodien strīdus! Horoskopi 29.novembrim 1
22 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
“Braukšana automašīnā kļūs par bagāto privilēģiju.” Briti sašutuši par jauno plānu 8
7 stundas
LE
LETA
Veselam
Sasniegts līdz šim lielākais vienlaikus slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits 2
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāti 414 Covid-19 gadījumi, četri sasirgušie miruši 4
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valsts lielāko daļu pārklās sniegs. Laika prognoze pirmdienai
1 stunda
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvija kļūst par izmēģinājuma vietu urbānai fermai, kurā zaļumi tiek izaudzēti rekordtempos 10
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valsts lielāko daļu pārklās sniegs. Laika prognoze pirmdienai
14:42
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Londonas iedzīvotāji iziet ielās protestā pret ierobežojumiem
14:33
IF
Imants Frederiks Ozols
Stāsti
“Šī ir bezprecedenta situācija, un nav paraugu, pēc kuriem rīkoties.” Saruna ar Vācijas vēstnieku
14:00
MB
Madara Briede
Praktiski
Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu?
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Abi nomira vienā palātā: Kurzemē no Covid- 19 vienas diennakts laikā miris laulāts pāris 26
7 stundas
IF
Imants Frederiks Ozols
Stāsti
“Šī ir bezprecedenta situācija, un nav paraugu, pēc kuriem rīkoties.” Saruna ar Vācijas vēstnieku
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Būs vai nebūs normāla ziema? Jaunākā prognoze par laikapstākļiem decembrī 1
4 stundas
AR
Anda Rožu
kalne
Ziņas
Kāpēc cilvēki vēlas piedzīvot publisku randiņu un piedalās TV šovā? Vērtē Anda Rožukalne 1
6 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
“Braukšana automašīnā kļūs par bagāto privilēģiju.” Briti sašutuši par jauno plānu 8
7 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Stāsti
Sasniedzis virsotni, kas vēl nav bijusi pa spēkam nevienam latvietim. Saruna ar Einaru Fogeli
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. 61 gadu vecā, atraktīvā stiliste Žanna Dubska kameru priekšā gozējas apakšveļā 12
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Braucot uz Lietuvu, telefonu atstājiet mājās.” Iedzīvotāji atklājuši, kā pārkāpt ierobežojumus 57
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Iespējams, slēpuši nozieguma pēdas.” Radiniece sašutusi, ka bērni nodoti slepkavībā aizdomās turētā vīrieša vecākiem
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tērvetes senvēsture un pilskalna stāsts: tā senajās ainavās var rast mieru un iedvesmu, spēku un izturību 1
7 stundas
Kate Šterna
Medības
Ja sunim nav ciltsrakstu, tas ir krancis, bet mednieks, kas to izmanto medībās, – likumpārkāpējs 11
20 stundas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Simptomi mēdz būt ļoti līdzīgi. Covid -19 vai gripa – kā atšķirt? 5
19 stundas
AT
Andris Tiļļa
Kokteilis
Enerģiskais un komunikablais Rihards izvēlas sportisko stilu
1 stunda
SK
Skaties.lv
Ziņas
VID ģenerāldirektore nav mierā ar viņai piemēroto sodu: skaidro, kāpēc saņēmusi rājienu 16
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Bārmenis Andris Reizenbergs aizkustina draugus un paziņas: “Iesaki kādu, kam tas ir vairāk vajadzīgs nekā man!” 10
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Latvija izmisīgi lūdzas, gaudo un mēģina iežēlināt!” Krievijas ziņu lentēs sācies īsts viesulis 113
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Infektoloģe Baiba Rozentāle “pieķerta” TV ēterā ar kvalitatīvu, nesen veiktu manikīru: sociālo tīklu lietotāji – kā tas iespējams? 41
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Rakstniece Nora Ikstena vīlusies Latvijas valdībā: es maksāju nodokļus, maksāju tā, ka drīz būšu bez ādas, tāpat kā mēs visi šai valstī 41
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Madara Kiviča pēc attiecībām ar Andri guvusi skarbu pieredzi: “Es par viņu neko nezināju, tāpēc man nebija domas, ka viņš mainīsies…” 12
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izdosies pat iesācējiem virtuvē: mājās gatavoti čebureki!
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Virgīnija un Ignats
6 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Ilzes dēļ pie “Alfas” izdzisa kādas sievietes dzīvība. Tiesas procesā atklājas, kas ir nāvējošā “Lexus” vadītāja 110
3 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Pirms pieņemt kādus lēmumus, visu kārtīgi apdomā! Horoskopi no 30. novembra līdz 6. decembrim
6 stundas