“Modernizētā Ģeogrāfiskās informācijas sistēma atvieglo dzīvi gan meža īpašniekiem, gan mežziņiem un dienesta darbiniekiem,” atzīst sistēmas izstrādātājs,  VMD Meža resursu reģistra departamenta direktors Ints Rudzītis.
“Modernizētā Ģeogrāfiskās informācijas sistēma atvieglo dzīvi gan meža īpašniekiem, gan mežziņiem un dienesta darbiniekiem,” atzīst sistēmas izstrādātājs, VMD Meža resursu reģistra departamenta direktors Ints Rudzītis.
Foto: Timurs Subhankulovs

“Pieprasījums bija no visām pusēm.” Meža īpašnieki tiek pie uzlabota un jaudīgāka reģistra 1

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Valsts meža dienesta  (VMD) jaunā Ģeogrāfiskās informācijas sistēma meža īpašnieku un mežziņu rīcībā ir četrus gadus, tās pamatu veido meža inventarizācijas un saimnieciskās darbības dati.

Šis ir uzlabotais variants pirmajai sistēmai “Mersis”, kas tika izveidota pirms teju 20 gadiem ar mērķi uzskaitīt Latvijas meža resursus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jautāts, vai pieprasījums pēc uzlabota, jaudīgāka reģistra nācis no meža īpašnieku vai mežziņu puses, sistēmas “krusttēvs”, VMD Meža resursu reģistra departamenta direktors  Ints Rudzītis teic, ka bijis abējādi.

Visi dati – arī ģeogrāfiskajā kartē

“Pieprasījums bija no visām pusēm. Kā zināms, mežā visu raksturo atrašanās vieta – vai tas ir meža nogabals, cirsma, mikroliegums vai pat ugunsgrēks, viss kaut kur reāli atrodas.

Vecajā sistēmā bija simtiem tekstuālo datu par meža nogabaliem, cirsmām un citiem objektiem, bet tikai meža nogabaliem bija ģeogrāfiskie dati, aktuāli tikai uz inventarizācijas brīdi un tad, ja saimnieks mežā neveica nekādu saimniecisko aktivitāti.

Piemēram, situācija, kad inventarizācijas brīdī nogabals bija mežaudze, bet tad īpašnieks daļu izcirta kailcirtē.

Tekstuālajā daļā izmaiņas tika reģistrētas – sākotnējo nogabalu samazināja un tika izdalīts jauns izcirtuma nogabals, uz kuru attiecinātas atjaunošanas prasības.

Savukārt ģeogrāfisko datu bāzē nogabals turpināja dzīvi kā vesels, uz kura pilnā mērā aug mežs. Savukārt tādai apjomīgai un nozīmīgai datu kopai kā cirsmu skices – tām vecajā sistēmā vispār nebija ģeogrāfisko datu.

Jaunajā sistēmā nāca klāt tieši šī ģeogrāfiskā komponente, kas ir ļoti būtiski. Cilvēkam tīri vizuāli ir ērtāk, kad saproti, kur kas atrodas,” skaidro I. Rudzītis.

Jaunajā sistēmā vieglāk strādāt arī mežziņiem. Iepriekš visus uzraudzībai nepieciešamos datus vajadzēja kārtot papīra veidā un ar dokumentiem strādāt klātienē, bet tagad to var darīt reģistra ietvaros.

Reklāma
Reklāma

Visu nepieciešamo datu uzkrāšana elektroniskā veidā ar piesaisti konkrētai teritorijai ar laiku veido “īpašuma e-lietu” – mežzinim nebūs nepieciešamības kārtot papīra lietas un speciāli braukt uz kantori, lai atrastu kādu papīra skici. Piekļūt informācijai var visur, kur vien ir internets.

Uzlabojumi būs arī turpmāk

Jaunajā sistēmā atšķirībā no iepriekšējās īpašnieks var beidzot saņemt e-pakalpojumus. Piemēram, apliecinājumu koku ciršanai, kur viena no sastāvdaļām ir cirsmas skice jeb cirsmas ģeogrāfiskais izvietojums zemes vienībā.

To agrāk iesniedza papīra formātā, savukārt tagad skice tiek reģistrēta elektroniski un sistēmā var redzēt tās izkārtojumu dabā.

“Pērn VMD saņēma iesniegumus koku ciršanai, kas kopumā saturēja vairāk par 90 000 cirsmām. No tām VMD darbinieks sistēmā ievadīja nepilnus 64 000 cirsmu, bet uz pārējo cirsmu ievadīšanu sistēmā darbiniekam vairs nevajadzēja tērēt laiku – meža īpašnieks pats veica šo cirsmu iesniegšanu VMD sistēmā. Bet redzam, ka joprojām ir iespējas attīstīties,” tā I. Rudzītis.

Vienlaikus viņš atzīst, ka mazajiem meža īpašniekiem sistēma jo­projām ir nedaudz smagnēja attiecībā uz tās abonēšanu. Lai tai pieteiktos, līgums jānoslēdz rakstiski, kas šodienas dzīves tempā ir nevajadzīgs starpposms.

Tomēr jau tuvākā pusgada laikā arī šeit gaidāmi jauninājumi, šo līguma daļu aizstājot ar daudz ērtāku pakalpojuma saņemšanu, izmantojot “Latvija.lv” “Vienotās pieteikšanās” moduli.

Patlaban sistēmu lieto 2359 meža īpašnieki (juridiskas un fiziskas personas), nosedzot ap 71% meža zemju platību valstī.

Abonējot šo sistēmu, meža īpašnieks var ne tikai saņemt aktualizētos meža inventarizācijas datus no VMD, bet arī pats iesniegt virkni dokumentu, kas agrāk bija papīra formātā, proti, iesniegumus koku ciršanai, gada pārskatus par ciršanu, jaun­audžu kopšanu, atjaunošanu un meža ieaudzēšanu utt.

Tas jūtami atvieglo saimniekam dzīvi, turklāt izmaksas ir salīdzinoši niecīgas, 30 ha meža īpašniekam gadā iekļaujoties vien “piecīša” rāmjos. Turklāt saimnieks ietaupa laiku un degvielu nevajadzīgiem braucieniem uz mežniecību un krāmēšanos ar papīra formāta pārskatiem.

Jaunums – arī medniekiem

I. Rudzītis norāda uz vēl pāris būtiskiem jaunumiem meža īpašniekam, kurš bieži vien ir arī mednieks. Proti, Meža valsts reģistra sistēmai tiks pievienots arī mednieku reģistrs.

Tiek plānoti jauni e-pakalpojumi – datorizēts eksāmens mednieka apliecības iegūšanai, kā arī sezonas kartes iegāde internetā.

“Jau minēju, ka klienta identitātes noskaidrošanai tiks izmantots “Latvija.lv” “Vienotās pieteikšanās” modulis un te papildināšu, ka apmaksas veikšanai tiks izmantots “Latvija.lv” “Maksājuma” modulis.

Tas nozīmē, ka nepieciešamās valsts nodevas apmaksu par sezonas kartes saņemšanu klients varēs veikt turpat VMD sistēmā.

Nākamā gada laikā maksājuma veikšanu plānots ieviest arī pārējās vietās VMD sistēmā, kur klientam nepieciešams veikt maksājumu, piemēram, koku ciršanas apliecinājuma apmaksai,” rezumē Ints Rudzītis.