“Kas mainīsies, ja tā apliecība būs digitāli?” Timrotam ir ideja, kā jaunajiem autovadītājiem iemācīt pārliecinātu braukšanu 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” režisors un producents Pauls Timrots komentēja Eiropas Parlamenta lēmumu ieviest digitālās vadītāja apliecības visā Eiropas Savienībā, kā arī noteikt stingrākus sodus nepieredzējušiem autovadītājiem. Timrots uzsvēra, ka tehnoloģiski jauninājumi paši par sevi nepadarīs cilvēkus par labākiem vadītājiem, daudz lielāku ieguldījumu satiksmes drošībā dotu praktiskas, otrā līmeņa apmācības.
“Mums tāpat tās vadītāja apliecības ir digitalizētas, ko tad vēl tur digitalizēt? Man šķiet, ka, lai mēs to vadītāju prasmes uzlabotu, pirmais, ko vajadzētu darīt, ir otrā līmeņa apmācība pretējā gadalaikā, kādā tu nokārtoji pirmo reizi,” raidījumā norādīja Timrots.
Viņš uzsver, ka ja cilvēks ir nokārtojis tiesības vasarā, tad viņam būtu jādodas pamācīties arī braukt ziemas apstākļos, taču ja cilvēks ir nokārtojis ziemā vadītāja apliecību, tad viņam būtu nepieciešams apgūt prasmes braukt vasarā. Pēc viņa domām, šāda pieeja būtu daudz vērtīgāka par jebkādiem digitāliem risinājumiem.
“Protams, būtu jāmācās tikai braukšanas specifiskā lieta. Slīd, neslīd, skaties pats, novērtē faktorus. Tas noteikti atsvaidzinātu to pašu, ko mācījies pirmajā reizē. Es domāju, ka tāda pedagoģiskā otrā līmeņa apmācība dotu daudz vairāk nekā kaut kāds digitāls sods,” viņš skaidroja.
Timrots arī norādīja, ka digitāla apliecība pati par sevi neko nemaina vadītāja uzvedībā: “Kas mainīsies, ja tā apliecība būs digitāli? Viņš kaut kā savādāk brauks? Nu taču nē. Bet, ja viņš būs aizgājis vēlreiz pamācīties un uzaris atmiņā to, ko zināja par noteikumiem, iemācījies pastūrēt citos apstākļos, nekā kārtoja eksāmenu, forši.”
Jau iepriekš vēstījām, ka Eiropas Parlaments (EP) otrdien atbalstīja digitālās vadītāja apliecības ieviešanu Eiropas Savienībā (ES), kā arī vismaz divus gadus ilgu “pārbaudes laiku” nepieredzējušiem autovadītājiem, kura laikā piemēros stingrākus sodus par braukšanu alkohola reibumā vai drošības jostu nelietošanu, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.
EP apstiprināja jaunus noteikumus par vadītāja apliecībām, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un mazinātu negadījumu skaitu ES.
Jaunā direktīva paredz digitālās vadītāja apliecības ieviešanu, stingrākus noteikumus nepieredzējušiem vadītājiem un iespēju atņemt vadīšanas tiesības arī citās ES valstīs.
Motociklu un vieglo automašīnu vadītāju apliecības būs derīgas 15 gadus, kravas automobiļu un autobusu vadītāju apliecības – piecus gadus.
Dalībvalstis drīkstēs saīsināt derīguma termiņu līdz desmit gadiem, ja apliecība tiek izmantota arī kā personas dokuments. Vadītājiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, veselības pārbaudes var nākties kārtot biežāk.
Jaunie noteikumi nosaka, ka apliecības saņemšanai vai atjaunošanai būs jāiziet veselības pārbaude, kurā pārbaudīs redzi un sirds un asinsvadu sistēmu. Dalībvalstis varēs ieviest arī pašnovērtējuma sistēmas vieglo automašīnu vadītājiem un motociklistiem.
Nepieredzējušiem autovadītājiem tiks noteikts vismaz divus gadus ilgs “pārbaudes laiks”, kura laikā piemēros stingrākus sodus par braukšanu alkohola reibumā vai drošības jostu nelietošanu. Vadītāja apliecību varēs iegūt no 17 gadu vecuma, taču līdz pilngadībai braukšana būs atļauta tikai pieredzējuša vadītāja pavadībā.
Digitālā vadītāja apliecība kļūs par galveno formātu visā ES, taču pēc vadītāja pieprasījuma būs iespējams saņemt arī fizisku apliecību. Valstīm šī apliecība būs jāizsniedz bez kavēšanās trīs nedēļu laikā.
Lai nodrošinātu sodu izpildi un mazinātu pārkāpumus ārvalstīs, dalībvalstīm savstarpēji būs jāziņo par lēmumiem atņemt vadīšanas tiesības smagu pārkāpumu gadījumos, piemēram, braucot alkohola reibumā vai pārsniedzot atļauto ātrumu par vairāk nekā 50 kilometriem stundā.
EP ziņotāja Juta Paulusa uzsvēra, ka līdz 2030. gadam digitālā vadītāja apliecība būs pieejama visā Eiropā, un autovadītāju apmācībā lielāka uzmanība tiks pievērsta gājēju un riteņbraucēju drošībai.
Jaunie noteikumi stāsies spēkā 20 dienas pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstīm šie noteikumi savos likumos jāievieš trīs gadu laikā, un vēl gads paredzēts to praktiskai īstenošanai.
