Septembrī un oktobrī Aināra Šlesera rīkotie protesti pulcināja vakcinācijas pretiniekus.
Septembrī un oktobrī Aināra Šlesera rīkotie protesti pulcināja vakcinācijas pretiniekus.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Latvija pirmajā vietā? Katastrofālā situācija valstī neliek pārskatīt partijas pozīciju 59

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
VIDEO. Putina ministri krīt ārkārtējā kaunā – vienkāršs Ziemeļkorejas ierēdnis viņus padzen no sēdvietām 65
Lasīt citas ziņas

Partija “Latvija pirmajā vietā”, kas pulcēja protesta akcijās vakcinācijas pretiniekus un aicināja valdību dot cilvēkiem tiesības brīvi izvēlēties – vakcinēties vai nevakcinēties pret Covid-19, nav gatava uzņemties līdzatbildību par smago situāciju valstī, kad Latvija sasniegusi augstāko inficēšanās līmeni Eiropā.

Tā nav atteikusies no sludinātā principa arī pēc tam, kad vīruss smagi skāra pašu partiju. Šajās dienās notiek atvadīšanās no bijušā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, partijas ģenerālsekretāra Arņa Cimdara, kurš aizgāja mūžībā pēc saslimšanas ar Covid-19.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmdien par saslimšanu ar vīrusu paziņoja arī partijas priekšsēdētājs Ainārs Šle­sers, kurš publiski informēja, ka jau atlabstot no slimības, bet pašlaik uzturas ārvalstīs, kur viņam jāpavada desmit dienas karantīnā.

A. Šlesers pirmdien paziņojumā apstiprināja, ka neesot vakcinējies un vienmēr iestājies par brīvprātīgu vakcināciju.

“Ar Covid-19 slimo gan nevakcinētie, gan vakcinētie (..) Latvijā šobrīd notiek cilvēku šantažēšana, iebiedēšana un pazemošana, lai piespiestu vakcinēties. Es cienu Latvijas cilvēkus un uzskatu, ka katrs pats var pieņemt atbildīgu un pārdomātu lēmumu attiecībā uz medicīnisku manipulāciju veikšanu,” vēsta A. Šle­sers.

Jāatgādina, ka rudens sākumā A. Šlesera pārstāvētā partija rīkoja vairākas akcijas, kurās izskanēja ne tikai aicinājumi pret obligāto vakcinēšanos, bet arī dažādi spontāni priekšnesumi, piemēram, dziesma “pandēmijas nav, pandēmija neeksistē”.

Līdzīgās akcijās savus atbalstītājus pulcēja arī Saeimas neatkarīgais deputāts, partijas “Likums un kārtība” priekšsēdētājs Aldis Gobzems, kurš arī nesen paziņoja, ka ir izslimojis Covid-19.

Musinātājiem esot jāuzņemas atbildība

Oktobra sākumā preses konferencē premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) sacīja: “Atsevišķiem Saeimas deputātiem un tiem, kurus varētu saukt par pseidopolitiķiem un kuri musina cilvēkus nevakcinēties, būtu jāuzņemas nopietna atbildība par situāciju, kāda tā šobrīd valstī ir.”

Premjera ieskatā, tie, kuri cenšas iestāstīt cilvēkiem, ka Covid pandēmija nepastāv, melo.

Reklāma
Reklāma

“Viņiem būtu jāuzņemas nopietna atbildība par tām negatīvajām sekām, kas šobrīd izriet no tās viņu, manuprāt, ļaunprātīgās musināšanas,” uzskata K. Kariņš.

Viņa partijas biedrs Arvils Ašeradens kādā citā reizē ironiski sacīja, ka ir piepildījies Aināra Šlesera sapnis – Latvija ir pirmajā vietā globālā arēnā ar Covid saslimušajiem.

Aģentūra LETA 21. oktobrī ziņoja, ka Latvijā ir visaugstākais inficēšanās līmenis ar Covid Eiropā – saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem ir 1256,77 gadījumi.

Pēc šīs ziņas publiskošanas sociālajos tīklos daudzi gribēja izteikt savas domas par A. Šlesera vadīto partiju, kas nebija tai glaimojošas.

Partijas “Latvija pirmajā vietā” vadošās politiķes Līga Krapāne, Ilze Jurča un Ļubova Švecova, neatkarīgi cita no citas “Latvijas Avīzei” atbildēja ļoti līdzīgi – atbildība vispirms ir jāuzņemas valdībai un tās koalīcijai Saeimā.

Valdošo politiķu neprasmīgā komunikācija ar sabiedrību un nekonsekvence lēmumu pieņemšanā ir sašķēlusi sabiedrību, kura vairs neuzticas varai. Tas, ka uz partijas rīkotajām protesta akcijām sanāk vairāki tūkstoši cilvēku, varētu tam būt apstiprinājums, jo valdība viņus nesaprot un nesadzird.

Saeimas deputāte Ļ. Švecova atšķirībā no citiem redzamiem partijas cilvēkiem nav piedalījusies protesta akcijās un arī nav izteikusies par brīvprātīgās vakcinēšanās tematu.

Viņa uzskata, ka smagās situācijas iemesli meklējami senākā pagātnē, jo 15 gadus valdošās partijas nav ieguldījušas pietiekami daudz finansējuma veselības sistēmā, kas ir novājināta.

Ļ. Švecova, kura strādā Budžeta un finanšu komisijā, teica: “Mani uztrauc nekompetence un ka meklē vainīgos tur, kur viņu nav. Ja valdība rīkojas nekonsekventi, tas rada plaisu starp varu un sabiedrību.”

Vēlas, lai valdība atzīst kļūdas

L. Krapāne uzskata: “Mūs nekrietnā veidā grib padarīt par antivakseriem, bet mēs neesam pret vakcinēšanos, taču uzskatām, ka tai ir jābūt brīvprātīgai.”

Arī partijā ir cilvēki, kuri ir vakcinējušies, bet tas nekādā veidā neietekmē attiecības, un visi savstarpēji labi saprotas. Viņa atzīst, ka uz partijas rīkotajiem pasākumiem nākuši arī radikālāk noskaņoti cilvēki, kas ar partiju nav saistīti, bet nevarot nevienam aizliegt protestēt. Daudzi cilvēki esot izmisumā, jo vara viņus nesaprotot, un tad viņi meklējot kādu, kas sadzird.

“Es labi jūtos starp tiem cilvēkiem, ar kuriem tagad esmu kopā,” piebilda L. Krapāne, kura pēc aiziešanas no darba Valsts kontrolē tagad savus spēkus velta darbam partijā.

Bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietniece Ilze Jurča iepriekš nekad nebija domājusi savu turpmāko darbību saistīt ar politiku, bet, redzot, cik haotiski notiek Covid-19 krīzes pārvaldīšana un kā tiek šķērdēta nauda, viņa izšķīrusies iet politikā.

I. Jurča atzīst, ka nav saņēmusi Covid-19 drošības sertifikātu, jo viņai ir bažas, kā vakcīna var ietekmēt veselību. Šajā laikā iedzīvotājiem pietrūkst mediķu profesionālas diskusijas, kurā būtu analizēti arī ārzemju medijos minētie citu valstu profesionāļu izteiktie secinājumi.

“Es neesmu pret vakcinēšanos, bet vēlos, lai valsts manas bažas respektē. Sabiedrības attieksme būtu pavisam citāda, ja valdības ministri iznāktu un godīgi pateiktu, kur ir kļūdījušies, nevis visu vainu noveltu uz citiem. Šobrīd valdība sanaido cilvēkus un atradusi visus ļaunos mūsu partijā,” piebilda I. Jurča.

Viņa skatījusies valdības sēdi, kur ministri bez jebkādiem skaitļos pamatotiem skaidrojumiem lēma par stingrākiem ierobežojumiem un tikai finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) bijis kritiskāks par valdības lēmumiem. I. Jurča paredz tiesvedības pēc tam, kad būs sākusies nevakcinēto cilvēku atstādināšana.

Tas pat esot sliktāk nekā atbrīvošana no darba, jo tad var iestāties bezdarbniekos vai meklēt citu darbu, taču atstādināšanas gadījumā tas nav iespējams, bet cilvēks paliek bez iztikas līdzekļiem.

Satversme neparedz pilsoņu tiesību ierobežojumus, ja vien valstī nav noteikts izņēmuma stāvoklis, uzskata I. Jurča. Partijas pārstāvji norādīja arī uz neskaidro finansējuma izlietojumu krīzes laikā.

Veselības ministrijai bija piešķirti 80 miljoni eiro, lai vasarā sagatavotos šai krīzei.

Saeimā pirmdien tika iesniegts jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam (“AP”) par ministrijai piešķirtā finansējuma izlietojumu Covid-19 gultu iegādei, kuru parakstījusi arī Ļ. Švecova un J. Stepaņenko no A. Šlesera vadītās partijas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.