Ķīna un Turcija sagādā Krievijai nepatīkamu “pārsteigumu” 61
Maskavas lielākie tirdzniecības partneri Turcija un Ķīna ir pēkšņi samazinājuši preču piegādi Krievijai, jo baidās no Vašingtonas sekundārajām sankcijām. Par to ziņoja laikraksts The Moscow Times, atsaucoties uz ekonomikas analītiķiem.
Pēc analītiķu domām, nesenais eksporta bums ir noplacis ne tikai sankciju draudu dēļ, bet arī naudas darījumu grūtību dēļ. Par situācijas pasliktināšanos Krievijā ziņo arī Financial Times. Ķīnai Krievijas tirgus joprojām ir otršķirīgs tirgus ar 3 % tirgus daļu, tāpēc riski ir lielāki nekā iespējamie ieguvumi.
Kopš marta sākuma Ķīnas un Turcijas bankas ir sākušas rūpīgāk analizēt darījumus ar Krieviju vai vispār atteikties no tiem.
Eksports uz Krieviju no Ķīnas gada laikā samazinājās par 15,7 %, un tas notika pirmo reizi kopš 2022. gada jūnija. Decembrī Ķīnas eksports uz Krieviju sasniedza 10,7 miljardus ASV dolāru, taču jau martā tas strauji samazinājās līdz 7,6 miljardiem ASV dolāru. Tādējādi kritums sasniedza 29%.
Turcijas eksports uz Krieviju pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023. gadā samazinājās par 30%.
Rietumu iekārtām parasti ir modernas tehnoloģijas, kas ļauj Krievijas uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju pasaules tirgū. Bez piekļuves progresīvām tehnoloģijām un iekārtām Krievija riskē atpalikt tehnoloģiju attīstībā un zaudēt savas pozīcijas pasaules tirgos.
Dažās Krievijas tautsaimniecības nozarēs iekšzemes ražošanas bāze, kas spētu nodrošināt nepieciešamos tehnoloģiskos risinājumus, ir pilnībā vai nepietiekami attīstīta. Šādos gadījumos Rietumu iekārtu imports kļūst par vienīgo veidu, kā kompensēt šo deficītu un nodrošināt normālu nozares darbību, tāpēc Maskavai ir tik svarīgs tā sauktais “paralēlais” pelēkais imports.
