Miljardus vērts zelts vēl slēpjas Zemē – kāpēc cilvēki to nav jau izrakuši? 0
Cilvēki līdz šim ir izrakuši ievērojamu daļu zelta, ko ekonomiski var iegūt no Zemes garozas, un ASV Ģeoloģijas dienests (USGS) lēš, ka kopumā izcelts aptuveni 206 000 tonnas (187 000 metriskās tonnas) zelta no iežiem un upēm. Liela daļa šodien izraktā zelta tiek izmantota rotu izgatavošanai, kas ir nozīmīga tā pielietojuma joma.
Pasaules Zelta padome, savukārt, norāda uz 238 391 tonnu (216 265 metriskās tonnas) apjomu, kas, sakrauts vienā kubā, aizņemtu aptuveni 22 metrus katrā pusē. Aptuveni 45% no šī zelta ir izmantoti rotās, 22% glabājas kā zelta stieņi un monētas kolekcijās, bet 17% uzglabā centrālās bankas.
Palikušās zelta rezerves
USGS jaunākajā Zelta minerālu preču kopsavilkuma ziņojumā norādīts, ka pasaulē vēl ir aptuveni 70 550 tonnas (64 000 metriskās tonnas) zelta ekonomiski izdevīgās atradnēs. Lielākās neizmantotās zelta rezerves atrodas Krievijā, Austrālijā un Dienvidāfrikā, bet 2024. gadā Ķīna izcēla un laida tirgū vairāk zelta nekā jebkura cita valsts.
Eksperti šķir rezervju un resursu jēdzienus: rezervēm ir ekonomiski izdevīga ieguve, bet resursi ir atradnes ar mazāku ģeoloģisko izpēti un pārliecību. Pasaules Zelta padome, balstoties uz Metals Focus datiem, lēš, ka rezervēs ir 60 370 tonnas (54 770 metriskās tonnas), bet resursos – aptuveni 145 626 tonnas (132 110 metriskās tonnas).
Zelta daudzums Zemes garozā
Kopā USGS un Pasaules Zelta padomes aplēses liecina, ka cilvēku lietojumos un zināmajos garozas nogulsnēs ir no 277 000 līdz 299 000 tonnām (251 000 līdz 271 000 metriskās tonnas) zelta, taču šis skaitlis ir ar lielu nenoteiktību.
Liela daļa Zemes zelta nav koncentrētās atradnēs vai virs zemes – sīkas zelta daļiņas un gabaliņi, kas nav vērti, lai veiktu izrakumus, ir izplatīti garozā, īpaši jūras ūdenī un dziļajos iežos, liecina Kalifornijas Universitātes Bērklijas dati.
Zelta izcelsme un Zemes kodols
Ja šis skaitlis šķiet liels, tas tomēr ir tikai daļa no tā, ko Zeme patiesībā satur, uzskata eksperti, jo Zemes garozas zelts ir niecīga daļa pret to, kas ir iesprostots planētas kodolā.
Ģeologi lēš, ka 99% pasaules zelta atrodas Zemes kodolā, kas būtu pietiekami, lai Zemi pārklātu ar 0,5 metrus biezu zelta kārtu.
Kad Zeme veidojās, vairums pieejamā zelta, pateicoties tā blīvumam, nogrima kodolā, skaidro Monash Universitātes ore depozītu ģeologs Kriss Voisijs, kurš sniedza interviju Live Science. Voisijs norāda, ka 99,5% Zemes masas veidojās, kad viss bija kausēts un blīvuma dēļ zelts nogrima kodolā.
Pārējie 0,5% nokļuva uz Zemes “vēlā smagās bombardēšanas” periodā pirms 4,1 līdz 3,8 miljardiem gadu, kad uz Zemes intensīvi krita meteorīti. Tieši šie 0,5% satur zeltu, ko ģeologi šodien atrod iežos un koncentrētās atradnēs.
Kopš tā laika Zemes zelta daudzums no kosmosa ietekmes nav mainījies, jo meteorītu piegādes ir niecīgas, un esošais zelts tiek pārdalīts ģeoloģiskajos procesos.
