Kad pazūd elektrība un internets, vai sabiedrība zina, kā saņemt uzticamu informāciju? 15
Gatavība tā dēvētajai X stundai jeb brīdim, kad valstī var iestāties krīze. Vai sabiedrība zina, kā saglabāt piekļuvi informācijai šādā brīdī? Raidījumā “Uz līnijas” par sabiedrības informēšanu un mediju noturību X stundas laikā stāsta Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) priekšsēdētājas vietniece Ieva Kalderauska.
“Esam vērtējuši iespējamos drošības riskus, un ir skaidrs, ka uz X stundu jāraugās no dažādiem aspektiem, jo nav zināms, kāda veida apdraudējums var rasties,” skaidro Kalderauska.
“Tas var būt pilnīgs elektrības un interneta zudums, ja nav elektrības, tad, protams, pazūd arī internets. Šādos apstākļos vienīgais drošais informācijas avots var būt radio, ko iespējams darbināt ar baterijām.”
Tomēr NEPLP apliecina, ka mediji nav palikuši vienaldzīgi pret potenciālajiem draudiem. Gadījumos, kad konstatēti daļēji apdraudējumi, tiek aktivizēti risinājumi, uz kuriem šobrīd ir gatavi gan sabiedriskie, gan lielākie komerciālie mediji. Tie, pateicoties tehniskajiem resursiem, spēj turpināt apraidi arī pārrāvuma situācijās, kaut arī ierobežotā apmērā, bet spēj, piebilst Kalderauska.
Tāpat Kalderauska apstiprina, ka Latvijas televīzijas pirmā programma un radio varētu kļūt par būtiskiem sabiedrības informētājiem ārkārtas situācijā.
Kalderauska uzsver vēl vienu būtisku aspektu – pieaugošā dezinformācijas apjoma dēļ sabiedrībai jābūt īpaši modrai.
“Mūsdienu apstākļos esam spiesti attiekties pret notikumiem, paziņojumiem un informāciju ar īpašu kritiku. Tas nenozīmē, ka cilvēks nevar uzticēties savai ģimenei, bet gan to, ka jātrenē kritiskā domāšana,” viņa norāda.
Kā informē ziņu aģentūra LETA, krīzēs informācija ir izšķiroša. Latvijā iedzīvotājus “X stundā” plānots brīdināt ar sirēnām, LSM kanāliem, 112.lv lietotni un drīzumā arī ar šūnu apraidi. Taču šie kanāli var īslaicīgi nedarboties, tāpēc jāparedz alternatīvas – vietējo darbinieku un NVO tīkli, pašvaldību resursi, reģionālo mediju iesaiste ar skaidru rīcības karti.
Noturība attiecas arī uz veselības aprūpi – krīzes brīdī sabiedrība vispirms vērsīsies pie ģimenes ārstiem, farmaceitiem, aprūpētājiem. Tāpēc svarīgas mērķtiecīgas apmācības sadarbībā ar nozares organizācijām.
Līdztekus informētībai būtiska ir arī iedzīvotāju iesaiste un modrība. Ukrainas un Izraēlas pieredze rāda, ka vietējie iedzīvotāji bieži pirmie pamana draudus un palīdz novērst uzbrukumus. Arī Latvijā jau darbojas ziņošanas platformas. Drošības dienests publiskojis materiālus par aizdomīgo aktivitāšu identificēšanu pie kritiskās infrastruktūras objektiem un diversantu atpazīšanu, aicinot iedzīvotājus ziņot par šādiem gadījumiem.
