Jālasa rūpīgi 2
Zināmu neizpratni nevērīgākā lasītājā varētu izraisīt Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 1. panta Likumā lietotie termini izteiktā definīcija ieroča pārvadāšana – nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana, pārnēsāšana vai citāda pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošana nav iespējama, taču jānorāda, ka par terminu vai definīcijas neievērošanu nevienu personu pie atbildības nesauc. Likumdevējs pietiekami skaidri ir pateicis (Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 37. p. (4) d.), ka šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus atļauts pārvadāt pāri Latvijas Republikas robežai un pārsūtīt tikai nepielādētus, speciālā futrālī vai citādā iesaiņojumā, turklāt ieročus atsevišķi no to munīcijas, ievērojot normatīvos aktus muitas un robežšķērsošanas jomā, bet MK noteikumu Nr. 1001 46. pants paredz, ka šaujamieroci, tā maināmo stobru un patronas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ar bagāžu pārsūta iesaiņotu, izlādētā un (ja tas konstruktīvi paredzēts) izjauktā veidā (munīcija iesaiņota atsevišķi no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča)…
Iespējams, zināmu jucekli var radīt arī MK noteikumu Nr. 1001 131. punktā minētais – šaujamieročus, to maināmos stobrus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārvadā iesaiņotus, izlādētā un (ja tas konstruktīvi paredzēts) izjauktā veidā, munīcija iesaiņota atsevišķi no ieroča, nodrošinot tādus pārvadāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Pārvadājot ieroci un tā munīciju, līdzi ir ieroču glabāšanas atļauja un ieroču pārvadāšanas atļauja, ja tā nepieciešama, taču līdztekus jāskatās tiesību akta uzbūve, no kuras skaidri saprotams, ka šī konkrētā norma attiecināma uz 3. nodaļā aprakstītajiem juridisko personu pienākumiem.
Medniekam jāsaprot, ieroča pārvadāšanas laikā Latvijā medību ierocis ir izlādēts bez munīcijas patrontelpā un nepielādētu magazīnu vai no ieroča izņemtu pielādētu magazīnu. Arī pārvadājot ieroci medību laikā vai dodoties uz konkrētu medību vietu, tajā nedrīkst atrasties munīcija! Savukārt pārvadāšanas laikā mūsu valsts teritorijā nav noteikts, ka munīcijai jābūt iesaiņotai atsevišķi no ieroča, tādēļ tā, atrodoties magazīnā vai kā citādi, var atrasties arī iesaiņojumā blakus ierocim.
Īslaicīga glabāšana
Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 22. panta 91. daļa nosaka, ka personām, kurām garstobra šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči reģistrēti medībām, ir tiesības medību laikā glabāt ieroci un munīciju transportlīdzeklī. Personām, kurām garstobra šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči reģistrēti medībām vai sportam, ir tiesības īslaicīgas apstāšanās laikā (līdz divām stundām), kamēr pārvadā ieročus un munīciju no vai uz medībām, šaušanas sporta sacensībām vai treniņšaušanas nodarbībām, glabāt ieroci un munīciju transportlīdzeklī. Ieročus un munīciju transportlīdzeklī novieto pēc iespējas drošākā vietā, lai futrālis vai cits iesaiņojums, kurā ierocis un munīcija ievietota, nebūtu redzams no transportlīdzekļa ārpuses, aizslēdz transportlīdzekļa durvis un bagāžas nodalījumu un ieslēdz trauksmes signalizācijas ierīci, nodrošinot, lai ierocis un munīcija nejauši nenokļūst nepiederošu personu rokās.
MK noteikumu Nr. 1001 62. punkts nosaka: ja, nēsājot vai pārvadājot ieroci un munīciju, ieroča īpašniekam nepieciešams izmantot īslaicīgas apmešanās vietu, šaujamieroci, tā maināmo stobru, munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā slēgtā seifā vai metāla skapī (metāla kastē), nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās, vai šo noteikumu 59., 60. un 61. punktā minētajā kārtībā nodod glabāšanā uz īslaicīgās apmešanās laiku juridiskās personas ieroču glabātavā.
