Krīt un atkal pieaug: vai Siliņas un Valaiņa apgalvojumi par pārtikas cenu kritumu atbilst realitātei? 0
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) un premjerministre Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) apgalvo, ka darbs ar lielveikalu ķēdēm dod rezultātus un pamatpārtikas preču cenas Latvijā samazinās. Vai tiešām tā ir? To pētīja “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekts “Re:Check”, vēsta lsm.lv.
Valdība nesen apstiprināja kārtību, kādā lielie pārtikas tirgotāji sniegs informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei par pamatproduktu cenām. Par to valdības pārstāvji ar uzņēmējiem vienojās maija beigās, parakstot kopīgu memorandu.
Lielveikalu ķēdes toreiz apņēmās un jūnija beigās arī ieviesa zemo cenu grozu, kurā ik dienu kādam no pamatpārtikas produktiem ir zemāka cena nekā citiem.
Premjere pēc valdības sēdes par lemto informēja sociālajos medijos.
Siliņa raksta: “Secinājām, ka pārtikas cenas Latvijā pakāpeniski krītas.”
Šis teikums izpelnījās asu kritiku sociālajos medijos, tajā skaitā no opozīcijas. Preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa runāja precīzāk – par samazinājumu tieši pamatpārtikas produktu grupās. Pamatpārtikas grupas ir maize, milti un citi graudaugi, piens, piena produkti, svaigi dārzeņi un kartupeļi, svaigi augļi, svaiga gaļa un zivis, olas, olīveļļa u.c.
“Un labā ziņa ir, ka Latvijā pārtikas cenas šajās desmit grupās samazinās. Lēnām, bet tendence ir samazināties šajās grupās,” apgalvo Siliņa.
Valdības sēdē līdzīgi izteicās ekonomikas ministrs Valainis:
“Tas, ko šobrīd varam novērot kopš zemo cenu ieviešanas mēneša pret mēnesi griezumā, – ir noticis cenu kritums tieši šajās kategorijās.”
Kā norāda Re:check, pirmkārt, pārtikai kopumā cenas nekrītas, bet gan turpina augt. Jūnijs šogad bija vienīgais mēnesis, kurā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pret iepriekšējo mēnesi samazinājās. Visos pārējos, ieskaitot jūliju, tās kāpa.
Par to regulāri informējusi gan Centrālā statistikas pārvalde, gan mediji.
“Re:Check” palūdza pārvaldei datus tieši par pamatpārtikas cenu izmaiņām. Tās ir jau minētās produktu grupas, kas noteiktas memorandā un no kurām vismaz pa vienam produktam jābūt veikalu zemo cenu grozā.
Statistikas pārvaldes dati rāda, ka pamatpārtikai šogad cenas pret iepriekšējo mēnesi samazinājušās divus mēnešus – maijā un jūnijā. Pēc tam jūlijā tās par 0,3 procentpunktiem atkal pieaugušas – tieši tāpat kā pārtikai kopumā. Jūlijā dārgāka kļuvusi maize, liellopu un mājputnu gaļa, piena produkti un olas, eļļa, kartupeļi un augļi, bet izteikts cenu kritums bijis zivīm.
Jautājām premjeres komunikācijas padomniecei Annai Ūdrei, kāpēc Siliņa runā par pārtikas cenu mazināšanos.
“Pirmie dati par pirmajiem diviem mēnešiem vienkārši parādīja, ka tā tendence un virziens ir pareizi,” vēsta Ūdre.
Viņa norādīja, ka Siliņa runājusi par pamatpārtiku un balstījusies uz Ekonomikas ministrijas datiem.
Taču kontekstam jāpiebilst, ka pēdējos desmit gados vasarā cenas samazinājušās vienmēr – gan pārtikai kopumā, gan minēto pamatproduktu grupām. Izņēmums bija tikai 2022. gads.
Atšķirībā no citiem gadiem šogad straujāks samazinājums bijis jau maijā. Taču citus gadus cenas lielākoties krītas arī jūlijā – bet šogad, kā minēts, jūlijā bijis pieaugums.
