Kūdras brikešu pelni 0

Ir sakrājies diezgan daudz kūdras brikešu pelnu. Vai tos var izmantot smilšainas augsnes ielabošanai? 
Pēteris Dobelē

Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Salīdzinājumā ar koksnes pelniem kūdras brikešu pelnos ir krietni mazāk augu barības vielu, tomēr tos var izmantot kā mēslojumu gan nabadzīgās smilts, gan kūdras augsnēs. LVMI “Silava” pētnieks Andis Lazdiņš stāsta, ka kūdras brikešu pelni pārsvarā sastāv no silīcija, dzelzs un kalcija oksīdiem. Kālija, magnija un citu augu barības elementu tajos ir maz un, ja pelnus uzglabā zem klajas debess, tie strauji izskalojas – pelnos esošās vērtīgās vielas viegli šķīst ūdenī. Tas pats notiek arī ar koksnes pelniem. Tāpēc vislabāk tos uzkrāt slēgtās tvertnēs, piemēram, skārda mucās vai betonētās kastēs (pelni var būt nepilnīgi atdzesēti).

Kūdras pelnos var būt salīdzinoši daudz fosfora (līdz 4 %), tas izskalojas lēnāk nekā citi augu barības elementi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kūdras briketēm sadegot, pelnu atlikums var būt 6 – 8 %. Tie ir sārmaini, strauji var izmainīt augsnes reakciju, tādēļ noder arī skābas augsnes uzlabošanai.

Pelni jāizkaisa pavasarī pirms kultūraugu sēšanas vai stādīšanas, bet ne rudenī vai ziemā uz sniega, jo tad samazinās to efektivitāte. Uz 100 m2 var dot 40 – 50 kg sausu pelnu. Pēc izsēšanas tos iestrādā augsnē, lai neaizpūš vējš un nemazinās iedarbība.

Pelnus var bērt arī komposta kaudzē, tā bagātinot kompostējamo masu ar barības vielām un mikroelementiem.

– Kūdras brikešu pelni, tāpat kā koksnes pelni satur arī smagos metālus, pie tam koncentrētā veidā, tādēļ jālieto ar mēru. Ja pelni mājās uzkrājas nelielos daudzumos un tos palaikam izsēj uz augsnes, augiem nekas ļauns nevar notikt. Turpretī, ja kūdras briketes intensīvi izmanto kā kurināmo katlu mājās, iegūtos pelnus nevar gāzt uz tīruma, cik ienāk prātā. Iestrādāti lauksaimniecības zemēs pārāk lielā daudzumā, jebkura veida pelni var kaitēt videi. Lai nekaitētu augiem, iepriekš jānosaka mikroelementu sastāvs augsnē, – uzsver LV Koksnes ķīmijas institūta direktors Aivars Žūriņš. – Arī meža nozares zinātnieki Latvijā nav vienisprātis par to, vai meža augsnē var kaisīt koksnes pelnus, jo pārforsējot tie var iznīcināt bioloģiski vērtīgas sūnas, kas ir jutīgas pret sārmainu vidi.