Lai āliņģi neaizsalst 0
Kāds kompresors derētu 20 x 30 m lielam un aptuveni 2,5 m dziļam dīķim, lai sala mēnešos nodrošinātu zivīm skābekli? A. Vītols Jelgavas novadā
Galvenais iemesls zivju slāpšanai ir indīgās gāzes, kas ūdenī rodas, piemēram, organisko vielu sadalīšanās procesā. Ja dīķim nav nodrošināta saskare ar gaisu, gāzes no dīķa netiek izvadītas, un zivis iet bojā. Tāpēc ir svarīgi dīķī uzturēt neaizsalstošas zonas, lai notiktu ūdens saskare ar gaisu, nevis vienkārši pievadīt skābekli. Nelieli urbumiem ledū nekāds ievērojams labums netiek panākts, vēlamais āliņģa laukums ir vismaz viens kvadrātmetrs. Lai āliņģi uzturētu neaizsalstošu, izmanto dažādas metodes.
SIA “Akvedukts” inženieris konsultants, valdes loceklis Gints Jaudzems stāsta, ka dīķu saimnieki biežāk izmanto gaisa kompresorus – izplūdes vadu iegremdē 1,5 – 2 m dziļi un aprīko to ar uzgali, kas gaisa strūklu sadala pēc iespējas smalkākos atsevišķos izvados (šim nolūkam nopērkamas dažādu veidu gumijas membrānas ar smalkiem caurumiņiem). Gaisa burbuļi zemākajā ūdens slānī sasilst un ceļas uz augšu, sasildot arī ūdens virskārtu, tādējādi novēršot aizsalšanu. Gaisa kompresoram darbojoties, ūdenī nonāk arī zināms daudzums skābekļa, kas, protams, palīdz ūdens iemītniekiem.
Kompresori (atkarībā no tipa) patērē atšķirīgu enerģijas daudzumu un arī izmaksas ir atšķirīgas. Jāzina kompresora ekspluatācijas nosacījumi: vai tas var darboties nepārtraukti, kā arī aukstumā. Praksē izmanto gan parastus gaisa kompresorus (tādus, ar kuriem pumpē automašīnām riepas), gan membrāntipa kompresorus, kas patērē ievērojami mazāk enerģijas, taču ir dārgāki. Ar gaisa sadalītājiem aprīkots membrānas tipa kompresors – aerators izmaksā aptuveni 147 latus, patērē 60 W/h un, iegremdējot gaisa izplūdes vadus 1,5 m dziļumā, padod gaisu ar plūsmu 3500 l stundā. Dīķim, kura izmērs ir 20 x 30 m, vajag vismaz piecus šādus gaisa padeves punktus.
