Foto: Ilze Pētersone

Katru rudeni Latvijas mežos nonāk tūkstošiem kilogramu dārza atkritumu: eksperti brīdina par sekām 0

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina neizmest dārza atkritumus mežā un brīdina par to bīstamību meža ekosistēmai, aģentūru LETA informēja DAP komunikācijas speciāliste Baiba Ralle.

Reklāma
Reklāma
“Drausmīgs, psihodēlisks darbs…” Skatītāji šokēti par Dailes teātra 500 000 eiro vērto izrādi
Kokteilis
5 zodiaka zīmes šonedēļ pamanīs dīvainas sakritības – neatstāj tās bez ievērības!
“Varbūt sarunājam, ka šito Amerikas principu te neieviešam?” Viesturu mulsina apkalpošanas principi kādā bulciņu veikalā
Lasīt citas ziņas

Katru rudeni tūkstošiem kilogramu dārza atkritumu – lapas, pļauta zāle, nezāles, koku, krūmu zari, dekoratīvo augu atliekas, rudens ražas paliekas – neaizdomājoties par sekām, tiek klusi aizvesti un izgāzti mežmalās vai mežā. Pat, ja šķiet, ka dārza atkritumi ir dabīgi, tie būtiski apdraud meža ekosistēmu, uzsver DAP.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode atzīst, ka sabiedrībā vēl arvien valda maldīgs uzskats, ka zaļie dārza atkritumi mežā sadalīsies un neko sliktu tam nenodarīs.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tomēr mežā izgāztā “nevainīgā” lakstu, zaru vai ābolu kaudze var kļūt par cēloni izmaiņām meža ekosistēmā, veicinot gan vietējai florai neraksturīgu košumkrūmu un augu nevēlamu ienākšanu dabā, gan dažādu invazīvo augu un dzīvnieku sugu, tostarp bēdīgi slavenā Spānijas kailgliemeža izplatību, skaidro Strode.

Viņa uzsver, ka daudzas dekoratīvās un svešzemju augu sugas vai to daļas, tostarp, sēklas un saknes, spēj izdzīvot ārpus dārza. “Kad šādas sugas nostiprinās mežā, tās nomāc un izspiež vietējās, būtiski samazinot mežam raksturīgās floras un faunas daudzveidību,” stāsta Strode. Šādā veidā Latvijas mežos un parkos izplatījušās tādas svešzemju un invazīvo augu sugas kā puķu sprigane, pieclapu mežvīns, Kanādas zeltgalvīte, pīlādžlapu sorbārija un Sīrijas asklēpija.

Papildu invazīvo sugu riskam mežā atstātie bioloģiskie atkritumi var būtiski mainīt augsnes sastāvu un apstākļus. Lielas zaļo dārza atkritumu kaudzes izjauc dabisko barības vielu apriti un rada pārmērīgu mitrumu vai trūdēšanu, kas apgrūtina vietējo augu augšanu un bojā augsnes veselību.

Turklāt pārtikas atkritumi, piemēram, āboli piesaista savvaļas dzīvniekus, mainot to dabiskos uzvedības paradumus – tie sāk meklēt cilvēku atstāto “ēdienu”, kļūst pārlieku atkarīgi no tā, apdraudot savu eksistenci.

Dārza atkritumu izgāšana mežā būtiski bojā arī dabas ainavu.

“Lapu, zaru un puvušu augļu kaudzes ne tikai neiederas dabiskajā vidē, bet arī liedz mums pašiem izbaudīt meža patieso skaistumu. Aicinām iedzīvotājus rūpēties par vidi un atbildīgi apsaimniekot zaļos atkritumus – kompostējot tos savā teritorijā, nogādājot uz atkritumu poligonu vai nododot tos pašvaldību organizētajos savākšanas punktos,” uzsver Strode, piebilstot, ka mežs nav atkritumu izgāztuve, bet gan vērtīga un trausla ekosistēma, kuras aizsargāšana ir visu pienākums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.