Pēc sūdzībām par “Alumīnija cūku” latvieši izvirza nākamos “skandalozos” hitus, ko vajadzētu pārbaudīt 0
Pēc tam, kad Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu (SEPLP) ombuds Edmunds Apsalons izskatīja sūdzību par grupas “Labvēlīgais Tips” dziesmu “Alumīnija cūka” un tās iekļaušanu sabiedrisko mediju saturā, sociālajā tīklā “Threads” uzvirmojusi jauna diskusija. Sociālo tīklu lietotāji ironizējot spriež, kuras latviešu dziesmas būtu nākamās, kas būtu jāizvērtē tik augsta mēroga amatpersonai.
Diskusiju aizsāk kāda “Threads” lietotāja ar jautājumu: “Kuras latviešu radītās dziesmas būtu jāizvērtē SEPL tiesībsargam? Es sākšu – Olgas Rajeckas “Kad man vairs nebūs 16”.

Arī citiem ir, ko piedāvāt.
“Kas meitiņu, baltu dara, ja ne krāna ūdentiņš? “Gandrīz tautasdziesma” – Pērkons,” izskan šāds variants.
Nākamā pie kauna staba tiek kārta latviešu tautasdziesma “Kur tu teci, gailīti mans”, jo tā esot viena no neķītrākajām tautasdziesmām.
Vēl kāds piemin Credo dziesmu “Kad mēs iemīlēsim”, tur varot savilkt paralēles ar vajāšanu: “Kaut vai slēpsies caurā sietā/ Jo es Tevi sameklēšu/ Katrā vietā, katrā lietā,/ Kurai garām smaidot ej!/ Arī tad, ja Tevis nebūs, Tevi tomēr atradīšu,/ Un ap Tevi tā kā mežvīns/ Neredzamas rokas vīšu,/ Kad Tu prom uz mājām skrej.”
“Pats par savu naudu dzēru, pats jāj savu kumeliņu,” raksta vēl kāds, citējot dziesmu “Pūt, vējiņi”. Tikmēr cits piebilst: “Es izjāju prūšu zemi.”
“Genoveva ar riktīgs sātanistu gabals,” uzsver cits. Nākamo “pārbaudāmo” dziesmu vidū tiek minēta arī “Melnā pantera”, “Somu pirts”, kurā jūtama toksiska maskulinitāte, alkoholisma slavināšana, dzimumu nevienlīdzība, kā arī Aijas Kukules dziesma “Atgriešanās”, jo tajā ir stāsts par toksiskām attiecībām.
Izskan arī citi varianti, liekot noprast, ka teju katrā dziesmā var atrast kādu slēpto zemtekstu.








Jau vēstījām, ka grupas “Labvēlīgais tips” dziesmas “Alumīnija cūka” izplatīšana kanālā “LTV1” nav pretrunā ar Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) redakcionālajām vadlīnijām, šādu vērtējumu sniedzis Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Edmunds Apsalons.
Ombuds saņēma iesniegumu, kurā pausts viedoklis, ka dziesma “Alumīnija cūka” mudina uz seksuālām attiecībām ar mazgadīgo, un tādēļ to ir jāaizliedz izplatīt.
Ombuds uzsvēris, ka šajā gadījumā tā kompetencē nav vērtēt dziesmas saturu, bet gan izvērtēt redakcionālā lēmuma – iekļaut dziesmu LSM saturā – atbilstību LSM satura veidošanu regulējošajām prasībām.
Izvērtējot iesniegumu un dziesmu, ombuds secināja, ka dziesmas teksts ir iecerēts nevis tam, lai sniegtu maksimāli objektīvu kāda notikuma aprakstu, bet lai izteiktu tā autora subjektīvu pārdzīvojumu, tādējādi šim specifiskajam teksta veidam ir gan aprakstoša nozīme, gan intensionāla jēga kā autora emocionālās attieksmes, pārdzīvojuma izpausme.
Ombuds uzskata, ka dziesmas iekļaušana LSM saturā nav pretrunā redakcionālajās vadlīnijās noteiktajai LSM misijai strādāt sabiedrības interesēs, pēc augstākajiem profesionālajiem standartiem veidojot programmas un cita veida saturu, jo redakcionālie lēmumi balstījās sabiedrībā pastāvošajā konsensā par dziesmas “Alumīnija cūka” satura intensionālo jēgu kā vēstījumu par neveiksmīgu romantisko attiecību traumatisko pieredzi, nevis kā mudinājumu veikt pretlikumīgas darbības ar nepilngadīgām personām.
Vienlaikus ombuds atzīst, ka neviens konsenss nav absolūts, galējs un neapstrīdams. Ombuds norādījis, ka, mainoties sociālajam kontekstam, ierastās interpretācijas var nomainīt citas – kas līdz šīm tika uztverts kā nevainīga jokošanās, var tikt uztverts burtiskā (tiešā) veidā kā mudinājums uz pretlikumīgām darbībām, kā par to liecina iesniedzēja sūdzība.